Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Varētu domāt, ka visa Austrumeiropa, kura piedzīvojusi Padomju okupāciju, saprastu, ka tā nedrīkst atkārtoties. Jāatceras sacelšanās Ungārijā 1956. gadā un Čehoslovākijas „Prāgas pavasari“ 1968. gadā. Abos gadījumos brīvības centienus brutāli apspieda Maskavas armija. Tāpēc sagaidītu, ka abu valstu iedzīvotāji darītu visu iespējamo, lai atbalstīt Ukrainu un tādā veidā ierobežotu Maskavas tieksmi atkal izplēsties rietumu virzienā.

Bet tā nemaz nav. Kā zināms, Ungārijas ministru prezidents Viktors Orbāns jau labu laiku draudzējas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Un pagājušās nedēļas pirmdienā Orbāns paziņoja, ka Ungārija vairs neatbalstīs Ukrainu nevienā starptautiskā jautājumā, līdz kamēr tā neatjauno valodas tiesības Ukrainā dzīvojošiem ungāriem. 2017. gadā Ukraina bija pieņēmusi likumu, kas ierobežoja mazākumtautību valodu lietošanu skolās.

Tajā pašā ziņojumā Orbāns pārmeta Eiropas Savienībai, ka tā bija lūgusi Ungārijai atvērt „solidaritātes koridoru“ Ukrainas graudu transportēšanai uz Āfriku. Pie reizes Orbāns arī teica, ka nesteigsies apstiprināt Zviedrijas iestāšanos NATO.

Pagājušā nedēļas nogalē Ungārijas un Ukrainas kaimiņvalsts Slovākijas vēlēšanās lielāko atbalstu ieguva nacionālistiski sociāldemokrātiskā partija SMER, kura apsolījusi tūlīt beigt militāro palīdzību Ukrainai, un bloķēt Ukrainas vēlmes iestāties NATO. SMER ieguva 22,9% no balsīm, bet partija Progresīvā Slovākija, kura ir liberāla un Ukrainas atbalstoša partija, ieguva tikai 17,9%. Parlamentā iekļuvušas septiņas partijas, tāpēc vēl nav skaidrs, kuras veidos valdību.

Ja latvieši ASV kādreiz bija dedzīgi Republikāniskās partijas atbalstītāji, jo tā saprata, cik bīstama ir Padomju Savienība, tad tagad vairs nav nemaz tik vienkārši. ASV ir Demokrātiskās partijas prezidents, bet tās divpalātu parlamentā vara ir dalīta – Republikāniskā partija valda Pārstāvju palātā un Demokrātiskās partija valda Senātā.

Pēdējo nedēļu lielās politiskās ziņas ASV bija valsts finansēšanas nodrošināšana – abas partijas cīnījās par savām iecerēm, un valsts finansējums taisījās apstāties ar 1. oktobri, ja nebūs vienošanās. Pēdējā mirklī pieņēma kompromisu – pagarināt valsts finansējumu līdz novembra vidum, bet cietēja bija Ukraina. Tieši Republikāniskā partija pieprasīju un panāca to, ka tiek svītrota 6 miljardu papildus palīdzība Ukrainai, kamēr Demokrātiskā partija bija dedzīgi atbalstījusi Ukrainu.

Kā teica Demokrātiskās partijas deputāts Maiks Kviglijs: „Putins svin svētkus“ („Putin is celebrating“).

Politika bieži ir dīvaina.

GN
2023. g. 4. okt.