Halovīna (Halloween) svētki

Halovīna (Halloween) svētkus atzīmē daudzās zemēs un tautās. Tiem izcelsme ir ļoti sena, un to izpausmes laika gaitā ir guvušas kultūrai raksturīgo nokrāsu. Latvieši tradicionāli svinam Ķekatas, jeb – ejam ķekatās. Bet kur varētu būt cēlonis šai tradīcijai? Viens no viedokļiem pastāv, ka Halovīna idejas saknes sniedzas līdz pat teiksmainajai Atlantīdai. Šai tēmai esmu veltījis savu rakstu Kas īsti notika ar Atlantīdu? Un ko no tā mācāmies šodien?

Kas īsti notika ar Atlantīdu? Un ko no tā mācāmies šodien?

Senā, teiksmainā zeme Atlantīda... Cik gan daudz mītu un leģendu ar to saistās! Par tās godību, gan arī postu ir runājuši senie ēģiptieši, senie romieši, un atskaņas no tās dus daudzu, ja ne visu tautu, senatnes apziņā. Ir viedoklis, ka arī Halovīna tradīciju izcelsme rodama Atlantīdā. Un Halovīns ar savu biedējošo ģīmi ķirbī – pauž seno dienu tālo dunu.

Tomēr, ko mēs par to zinām šodien? Vai eksistē arī vēl citi – neatkarīgi, un ar antīko literatūras mantojumu nesaistīti avoti, kas varētu dot liecību par Atlantīdu, un tādējādi Halovīna psiholoģisko portretu? Un izrādās, ka jā. Tādi ir. Pateicoties beidzamo 50 gadu metodiskai un balstītai uz kritisku pētniecisko darbu attīstītai medicīnas nozarei, kas šodien kļūst arvien populārāka – Regresijas hipnoterapijai. (Skat. refer.) Saskaņā ar speciālistiem, tās metodes var lietot un tiek lietotas vēstures pētniecībai. Tās metodes ir desmitiem gadu gaitā pierādījušas savu varitāti. Tās metodes ir apstiprinājusi vēsture, kas sniedzas tepat dažu simtu gadu senā pagātnē. Regresijas terapijā atsevišķa nozare balstās uz atklājumu, ka, ieejot dziļā relaksācijas stāvoklī, mums rodas iespēja piekļūt seno dienu atmiņām, kuras sniedzas simtiem un pat tūkstošiem gadu sirmā senatnē. Kā jau minēts, fenomens ir izturējis laika pārbaudi un tā varitāte ir pētīta beidzamo 40 – 50 gadu laikā ASV, Kanādā, Eiropā, Japānā, Austrālijā u.c. Šodien metode ir ieņēmusi savu vietu arī modernās terapijas arsenālā. (Skat.refer.)

Taču šoreiz mūsu tēma nav populārā medicīna, bet teiksmainā senatne. To tikai pieminu, jo stāstījums par Atlantīdu galvenokārt balstīsies uz regresijas terapeites Dr. Doloresas Kanonas (Dr. Dolores Cannon) piecdesmit gadu darbības laikā apkopoto informāciju, ko autore pati piedāvā savās grāmatās un intervijās. Bet, pats interesantākais – tā nav pretrunā ar citām neatkarīgām tradīcijām par Atlantīdu. Tā tikai to apstiprina. Un dažās detaļās papildina.

Tad nu tā.

Reiz bija...

Bija varena valsts, kontinents, kas saucās Atlantīda. Tas atradās Atlantijas Okeāna rajonā un stiepās līdz pat Gibraltāra Jūras šaurumam. Tā bija senā civilizācija, kas dzīvoja uz Zemes vēl ilgi pirms senās Persijas (550 BC) impērijas, senās Grieķijas (800 – 500 BC) un senās Ēģiptes laikiem (3000 BC). Lielos vilcienos, tā bijusi senā kultūra, kas toreiz savā veidā izpletās pār visu Zemi. Un datējama līdz pat 10 000 BC, kad notika Lielie Plūdi, ko piemin daudzas mūsdienu senās tautas.

Atlantu kultūra bija radusies gan kā mantojums no vēl senākas civilizācijas, kas dzīvoja uz Zemes, gan arī kombinācijā ar tehniku un sabiedrisko ideoloģiju, ko atlantiem bija snieguši viesi no zvaigznēm. Atlantīdā bija izskaustas slimības, un cilvēka mūža ilgums pārsniedza tūkstoš gadu. Ja Bībelē pirmajās grāmatās sacītais attiecas uz šo laikposmu, tad var redzēt, ka mūža garuma piemēri saskan ar tur minēto. Atlanti bija apguvuši gravitācijas principus un lietoja transporta līdzekļus, kas skrēja pa gaisu. Viņu civilizācija kā enerģijas avotu visplašāk pielietoja kristālus. Ar kristālu enerģiju darbināja spēkratus, ieguva siltumu, tos lietoja informācijas glabāšanai, uztverei un pārraidei, kā arī ieroču konstrukcijai. Kristālus pielietoja laika/telpas mustura manipulācijām (space-time fabric), lai veiktu ceļojumus lielākos attālumos – zinātne, kas mūsdienās vēl nav apgūta. Atlantīdā bija priesteru kārta, un sievietes tanī ieņēma līdzvērtīgu posteni kā vīrieši. Valsts iekārta bijusi līdzīga mūsdienu demokrātijas principiem, bet protams, ar vairākām un grūti izprotamām atšķirībām. Ilgstošais miers un nepārtrauktā attīstība atlantiem bija pavērusi iespējas milzīgiem sasniegumiem gandrīz visās sadzīves sfērās. Viss bija organizēts vienkārši un efektīgi. Un, kā tas mēdz būt apstākļos, kad ilgstoši viss ir lieliskā labklājībā un bezrūpībā, radās vēlme eksperimentēt tālāk.

Kā būtu?

Kā būtu, ja pamēģinātu vēl arī tā? Un konkrēti, atlanti savās laboratorijās sāka izdarīt tāda veida ģenētiskas manipulācijas, kas pārsniedz dievišķības noteiktos parametrus. Jeb, citiem vārdiem, neatbilst Universā iedibinātiem harmonijas principiem. Tie sāka ģenētiski krustot cilvēku ar dzīvnieku. Te saglabājušies zināmie piemēri grieķu mitoloģijā – kā minotaurs, kas ir pa pusei cilvēks, pa pusei vērsis. Vai kentaurs – pa pusei cilvēks, pa pusei zirgs, u.c. Šie radījumi nav izgudroti ne Grieķijā, pat ne senajā Ēģiptē, bet gan ir tiešais vēsturiskais mantojums no Atlantīdas ziedu laikiem. Tas atgādina par toreizējiem milzum augstajiem sasniegumiem, līdz kuriem mēs šodien vēl gluži nesniedzamies, bet arī par kļūdām, kuras tie pieļāvuši.

Tālāk. Tehnikas iespējas bija tik lielas, ka atlanti ar milzu kristāliem sāka izdarīt ietekmi uz debesu ķermeņiem – planētām. Tas radīja grūti prognozējamas sekas uz Zemes. Visi magnētiskie lauki ir saistīti, tāpēc kontinentu formācija un okeanogrāfija saņēma spēcīgus grūdienus, un to centās līdzsvarot ar virskārtas iežu kustību atbilstoši. Tādējādi mikrokosmā – cilvēka ģenētikā uz Zemes – tika ievests disbalanss, kas rezonējot viļņveidīgi piepildīja Zemes biolauku. Tai pat laikā makrokosmā tika izdarītas līdz galam neizprastas ietekmes ar varenajām tehnoloģijām, par kādām šodien vēl tikai sapņojam.

Tas viss, un bez šaubām arī vēl citi – disonējoši ar Visuma harmoniju uz Zemes un debesīs iemesli, ko radīja varenas, bet nomaldījušās civilizācijas neapdomīga rīcība – radīja nepieciešamību pēc totālas Zemes attīrīšanās. Tas arī notika.

Kur tālāk?

Lielajos Tekstos, tai skaitā reliģiskos, ir norādes, ka jebkura civilizācija, sasniegdama zināmu attīstības līmeni – vai nu kļūst par kosmisku civilizāciju, (kristietībā to iespējami izsaka jēdziens – debesbraukšana), izejot no sava planetārās civilizācijas šūpuļa, resp., spējīgu ceļot Kosmosā un sadarboties ar citām kosmiskām civilizācijām, uzturot savu Zemi kā Ēdeni, Paradīzes dārzu vai arī tā pašiznīcinās. Ja tehniskā un garīgā attīstība ir līdzsvarā, tad – starts! Ja nē, tad – jāsāk visu no jauna. Šobrīd uz Zemes esam tuvu šādam līmenim. Un ne jau pirmo reizi.

Saskaņā ar Lielajiem Tekstiem – kā Bībele, Vēdas un citiem, iepriekšējās civilizācijas uz Zemes jau vairākas reizes bija sasniegušas šādu attīstības pakāpi, bet disbalansa dēļ gājušas bojā kataklizmās, ko paši bija izraisījuši. Kā Bībelē teikts: Zeme bija pilna ar grēku.

Pēc tam, kad viss tika notīrīts (ko veica CITI), tad zemiešiem pašiem nācās sākt visu no jauna. Skraidīt pa mežiem, medīt ar loku un bultām, lēkājot ap ugunskuru. Saglabājās tik milzu akmens celtnes – mēmie liecinieki Dižajai Senatnei. To paredzēdami, gaišākie prāti tajos bija atstājuši akmenī iegravētas zināšanas, lai pēc tūkstošiem gadu mēs neatkārtotu vecās kļūdas, bet varētu doties uz priekšu.

Mantotās atziņas

Kas ir galvenās atziņas, ko esam mantojuši no senatnes, un kuras mums šodien būtu jāņem vērā? No Lielajiem Tekstiem par senatni, to skaitā Atlantīdu, manuprāt galvenās mantotās atziņas ir šādas:

• Dievs ir Viens.
• Gaismas spēki ir stiprāki. Bet tumsas spēki ir labāk organizēti.
• Vīrietis un sieviete kopā top nesalīdzināmi stiprāki nekā pa vienam.
• Ģimene ir galvenais sabiedrības balsts.
• Civilizācijas uzdevums ir turpināt estafeti, kur nākamā paaudze kļūst gudrāka, talantīgāka un gaišāka par iepriekšējo.
• Cilvēkus visvairāk saliedē kopīgas rūpes un kopīgs darbs vaiga sviedros.
• Valdniekam/cei ir jābūt ar augstu Garu, tīru Dvēseli, un fiziski stipram/ai.
• Vājš miers ir nesalīdzināmi labāks par konfliktu, un vēl jo vairāk – karu.
• Jo attīstītāka sabiedrība, jo lielāka loma tanī ir sievietei.

Tāpēc aicinājums ir dots visiem – arī uz Zemes, lai sirds un prāts iet roku rokā. Gars un Miesa ir līdzsvarā. „Mūsu Tēvs Debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds!...“ „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.“ „Es esmu labais gans.“ „Es esmu pasaules gaisma.“ „Es esmu dzīvības maize.“ „Es esmu durvis“ – saka Dieva Dēls, piedzimušais Dieva Vārds, Jēzus Kristus.

Slava un pateicība Tam Kungam!

Alleluja. Amen. Alleluja.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“

(Referencēm skat.: Dr. Dolores Cannon „Atlantis“, kā arī Edgar Cayce „Atlantis“, Dr. Norma Milanovich „Sacred Journey to Atlantis“ un arī Dr. Michael Newton „Journey of Souls“, Dr Brian Weiss „One Soul, Many Bodies“, u.c.)

(Bībelē sk. par Lielajiem Plūdiem“: 1. Moz.6-9 nodaļas, par Universa civilizācijām – Ecehiēla 1. nodaļu, 1.Moz.6:1-4, par Jauno Cilvēku Kol.3:10-17, u.c.)