Valoda, valodiņa...

Sanita Dāboliņa.

ATBILDU UZ JAUTĀJUMU: Piegulošs vai pieguļošs?

„Kā ir pareizi — piegulošs vai pieguļošs?“ jautā Larisa. „Kāda ir atšķirība, un vai tie ir sinonīmi? Runa ir par zemi, kas pieguļ, piem., īpašumam.“

Pastāv nozīmju šķīrums: guļošs – tāds, kas ir aizmidzis; gulošs – tāds, kas ir guļus (gulus) stāvoklī, arī pieplacis (piemēram, par augiem), ciešs (par apģērbu). www.tezaurs.lv abus vārdus skaidro pilnīgi vienādi (tāds, kas samērā cieši apņem augumu, tā daļu; tāds, kas atrodas cieši klāt, blakus), darbības vārds „gulēt“ ir ar vienādām nozīmēm (gulu vai guļu), arī terminu vārdnīcā ir diezgan liels juceklis (tā pati nozīme abos variantos): pieguļošā apkakle, pieguļošā virsma, pieguļošā aploce, pieguļošā zona, pieguļošais siluets; piegulošā platība, piegulošā teritorija, piegulošās bikses, piegulošie matiņi, piegulošs vāciņš. Daudzi termini nāk vēl no padomju laikiem, nav pārskatīti.

Manuprāt, par zemesgabalu labāk būtu teikt: piegulošais zemesgabals, piegulošā teritorija, īpašumam piegulošais ceļš. (Bet daži valodnieki to uzskata par valodu bojājošu kalku.) Redziet — viedokļi atšķiras! Tā ka jebkurš variants, vismaz pagaidām, būs labs.

Sanita Dāboliņa
Laikrakstam „Latvietis“

#latviešuvaloda #dzimtāvaloda #raksti #rakstītprieks
#komunikācijakākvalitātesinstruments
#ceļāuztavugrāmatu #valodairkāupe