Burvīgās gaismu skaņas violetos toņos

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Aija diriģē „Leichhardt Espresso“ kori. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: komponistes Ella Mačēna, Alisa Šanse (Alice Chance) un Aija Dragūna ar ziediem pēc koncerta. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Ella Mačēna ar tēvu Andreju, vecmāmiņu Ilgu un māti Viktoriju. FOTO Ojārs Greste.

Tādās maigās ceriņu krāsās saņēmām ielūgumu uz Leikhardtas (Leichhardt) Espresso kora koncertu, lai 30. jūnijā izbaudītu šo ēterisko pasākumu. Tajā līdzdalību ņēma divas mūsu jaunās, apdāvinātās komponistes Ella Mačēna un Aija Dragūna, kas arī ir šī kora diriģente.

Caur lietaino vēju ejot uz Marikvilles pilsētas namu, pavērās skats uz statuju – sengrieķu dievieti Nīki – eņģelis ar lieliem, izplestiem spārniem uz kolonas, turot vienā rokā lauru vainagu, otrā – zobenu...

Vai tās ir mūsu jaunās komponistes, kuras ieliek daudz skaisti radītos darbus savos pūros un cīnās par daiļumu un labestību uz šīs pasaules?

Statujai akmenī iegravēts „Pro Patria“ (Savai zemei). Ella un Aija arī cītīgi aizstāv savu latvietību, piederību tautai un bieži savās kompozīcijās pielieto latviešu folkloras ritmus.

No aukstuma ārā, ieejot priekštelpā pārņem siltums; visur programmas lillā krāsā, un publikas pilna zāle. Cik skaisti, ka Aijai tik pozitīvs atbalsts.

Atnākušie latvieši ieņem vairāk nekā veselu skatītāju rindu; man blakus pašas diriģentes māte, arī mūziķe un diriģente Sandra Dragūna.

Atveru lillā programmu un lasu Aijas ievadrakstu. Ieeju savā mākslas krāsu teorijas pasaulē. Līdzīgi arī es vaicāju saviem studentiem jautājumus: Kas ir krāsa? Kas ir skaņa? Kā katrs to izjūt...

Dzirde gan ir pārāka par redzi, to mēs esam iemantojuši no sensenajiem laikiem, kad bija jāsargā dzīvība no negaidītiem uzbrucējiem, mežonīgiem zvēriem. Cilvēkam dzirdēto skaņu ir daudz vieglāk atkārtot nekā redzēto krāsas toni; reti kurš var no atmiņas uzjaukt krāsu toni, vienmēr priekšā ir vajadzīgs „paraugs“. Šis pamatprincips sen izmantots mākslas teorijā.

Toties Aija saprot un izsakās gan savās intervijās un rakstā par krāsu spektru un balto gaismu. Kā saules stars, spīdot caur dzidru kristāla prizmu sadalās varavīksnes krāsās, radot krāsu spektru, izpētīja zinātnieks Izaks Ņutons 1660. gadā,

Sākas koncerts The Sound of Light – Gaismas skaņa. Tajā piedalās 70 koristi, Acacio Quartet, soprāns – Molija Raijana (Molly Ryan). Kā pirmo izpilda jaunās, apdāvinātās un godalgotās komponistes Alisas Šanses (Alice Chance) And the Lord said, Fiat Lux – skaista, dzidra lūgšana, kura ir sadalīta četrās daļās koncertā – sākumā un beigās ar kori, un divas daļas koncerta gaitā ar Acacias Quartet (instrumentālu) spēli.

Pēc nodziedātās dziesmas diriģente izsauc Alisi priekšā, seko aplausi. Programmā Aija piemin, ka Alisei ir spējas izjūt emocijas dažādās krāsās. Savukārt Aija stāsta, ka komponējot viņa domā par lillā notīm, ceriņiem violetos ietonējumos.

Nākamā dziesma ir mūsu jaunās, apdāvinātās Ella Mačēnas Look Up, The Sky is Glowing; atkal krāsains gaismu pārdzīvojums. Ellas kompozīcijas ir pieprasītas gan Latvijas, Kanādas, gan Austrālijas koros, simfoniskajos orķestros. Ar prieku tās diriģē arī Latvijā, kā piemēram, Sigvards Kļava, Arta Zunde u.c.

Ellas debesis virmo un blāzmo apbrīnojami maigās skaņās; pēc dziesmas nodziedāšanas atkal Aija „sameklē“ Ellu publikā un izsauc priekšā – skaļi aplausi Ellai!

Seko pavisam dziļi izjusta lūgšana Requem VII Lux Aeterna, kuru Anglijā komponists Džons Raters (John Rutter) uzrakstīja par mīļu piemiņu savam mūžībā aizgājušajam tēvam. Koncertā vēl dzirdam līdzīgu dziesmu, kuru komponējis sidnejietis Heimišs Rīvs (Hamish Reeves).

Koncerts turpinās, un skatot Aijas graciozās, vijīgās rokas diriģējot, šķiet ka plecu kustība ir kā spārnots, lidojošs putns.

Nu baudām Aijas lillā komponēto pasauli – mūžīgo gaismu krāsās Lux Aeterna. Dziesma sākās ar skaņu – kā milzīgs, maigs bišu strops, pakapēniski ceļās un ceļās, paliek arvien skaļāks izplūst maigā lūgšanas mierā un nobeidzot ar dunduru dunēšanu – septiņdesmit balsis, Acacio Guartets, Katerīnas Makkajas (Catherine McKay) klavieru pavadījumā zem Aijas vijīgajām rokām. Dziesmai izskanot, skaļie aplausi cieņā un pateicībā liecina par Aijas sasniegto kalngalu!

Toties visi četri komponisti izsakās, lai klausītāji izceļo, noklausās un piedzīvo visdažādāko krāsu paleti viņu „mūžīgās gaismas“ skaņās. Tā arī sekojām visu komponistu ieteiktajam...

Norvēģis Ola Gjello ar Dvēseles tumšo nakti ritmiski, soli pa solim dramatiski ievilka katru tumšajos ziemeļu fjordos, kur vairs nav krāsas, bet dziļa tumsa. Ļoti īpatns un vilinošs sniegums. Viņš arī radījis fenomenālo kompozīciju Northern Lights par Aurora Borealis gaismām. Arī latviešu komponists Ēriks Ešenvalds ir saskāries ar to, un viņa Ziemeļblāzmu ir dziedājis arī Latvijas valsts akadēmiskais koris Māra Sirmā vadībā.

Esam izceļojuši visas varavīksnes krāsas un skaistos, dzidros toņus dažādos ritmos. Laiks lielo ziedu pušķu pasniegšanai un apbrīna un cieņa mūsu ļoti apdāvinātajai diriģentei Aijai Dragūnai!

Atceros Aiju sākuma gados, kad viņa vadīja 2017. gada Jaunatnes dienas Austrālijā. Viņa ir sasniegusi dažādas lomas mūzikas pasaulē, pat prāts neaptver, kā to visu var paspēt - diriģēt Sidnejas Latviešu vīru kori, arī Leikhardtas (Leichhardt) Espresso kori, simfoniskos orķestrus, pati dzied Vox simfoniskā korī, nemitīgi komponē, darbojas Annas Ziedares Vasaras vidusskolā, apbalvota ar mūzikas prēmijas balvu, vadījusi korus un Jautro vakaru Melburnā Austrālijas Latviešu 59. Kultūras dienās – tas viss violetos toņos. Ar nepacietību gaidām nākošo koncertu oktobrī.

Novēlam Aijai diriģēt Kopkori Mežaparka estrādē 2028. gadā Latvijā!

Vija Erdmane
Laikrakstam „Latvietis“