Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Moldovā svētdien notika svarīgas vēlēšanas – balsoja par valsts prezidentu un arī par piedāvājumu ierakstīt valsts satversmē mērķi iestāties Eiropas Savienībā. Rezultāts nebija nemaz tik iepriecinošs, kā pirms vēlēšanām paredzēja, un par to vaino iejaukšanās no Krievijas puses.

Moldova ir valsts ar sarežģītu vēsturi. Tā atrodas starp Rumāniju un Ukrainu, bez izejas uz Melno jūru. Platībā tā ir, apmēram, pusi Latvijas lielumā, ar 26% vairāk iedzīvotājiem nekā Latvijā. Gar lielāko daļu no Moldovas austrumu robežas ar Ukrainu, pārsvarā Dņestras kreisajā krastā, atrodas Krievijas okupētā un starptautiski neatzītā 30 km platā un 200 km garā „Piedņestras Moldāvu Republika“.

Moldovas teritoriju ir valdījuši gan osmaņi, gan krievi, gan rumāņi. 1939. gada 23. augusta noziedzīgā Molotova-Ribentropa pakta slepenie protokoli ne tikai sadalīja ietekmes sfēras Baltijā, bet arī nodalīja Moldovu, jeb Besarābiju, no Rumānijas un piešķīra to Padomju Savienībai. Latvija saņēma Padomju ultimātu par pilnīgu okupāciju 1940. gada 16. jūnijā, un Rumānija saņēma ultimātu par Besarābijas atdalīšanu 12 dienas vēlāk – 28. jūnijā. Lielās deportācijas no Moldovas notika 1941. gada 12. un 13. jūnijā – 18 392 cilvēki, kā arī 1949. gada 5. un 6. jūlijā – 35 796 cilvēki.

Paredzēto 60% vietā, tikai 50,39% moldāvu balsoja par Moldovas satversmes maiņu par labu Eiropas Savienībai. Gaugazijas Autonomā teritorijā Moldovas dienvidos pat 94,84% balsoja PRET Eiropas Savienību. Patreizējā pro-Eiropas prezidente Maija Sandu saņēma 42,45% balsu, un otrajā kārtā būs jāsacenšas ar prokrievisko kandidātu Aleksandru Stojanoglu.

Nav viegli būt valstij „uz robežas“, bet vismaz Latvija ir sekmīgāk tikusi galā ar „robežas“ izaicinājumiem.

GN
2024. g. 23. okt.