Latvijas valsts apbalvojumi diviem Austrālijas tautiešiem

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Jānis Čečiņš Kabarē de Rīga izrādē. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Pēc izrādes Kuldīgā 2019. gada 8. augustā: Kabarē de Rīga ansamblis ar viesmāksliniecēm „Neaizmirstulītes“ un bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Jānis Čečiņš priekšpēdējā rindā labā malā. FOTO Ivo Ernstons.

Palielināt / Enlarge

Imants Tillers. FOTO Corinna & Dylan.

Palielināt / Enlarge

Imants Tillers, bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Dženija Slatjera (Jenny Slatyer). FOTO Anita Andersone.

Palielināt / Enlarge

Imants Tillers savā studijā. FOTO Corinna & Dylan.

Diviem no izcilākajiem Austrālijas latviešiem – Jānim Čečiņam un Imantam Tilleram – piešķirs Latvijas valsts augstākā atzinība par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā. Jānis Čečiņš ir iecelts par Atzinības krusta virsnieku un Imants Tillers par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Apbalvojumus pasniegs Latvijas Valsts prezidents, Edgars Rinkēvičs, ceremonijā Rīgas pilī, 2025. gada 4. maijā plkst. 15.00, kura tiks pārraidīta Latvijas sabiedriskajā televīzijā (LTV 1).

JĀNIS ČEČIŅŠ

Atzinības krusts tiek piešķirts par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā darbojoties valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības laukos.

Jānis Čečiņš ir izpelnījis šo atzinību par vairāk nekā 50 gadu kalpošanu latviešu kopienai daudzās galvenajās vadošās lomās Austrālijā, jo īpaši savā pilsētā Sidnejā, un par ieguldījumu teātrī Austrālijā kā aktieris, režisors, rakstnieks un producents.

Jānis Čečiņš ir otrās paaudzes Austrālijas latvietis. Bijis aktīvs latviešu sabiedrībā no jaunības, iesaistoties vadošās lomās vairāk kā 50 gadu garumā. Bija viens no Latviešu jaunatnes apvienības Austrālijā (LJAA) līdzdibinātājiem, 1969. gadā, kad uzņēmās pirmo reizi vadības amatu, gan kā organizācijas centrālās valdes priekšsēdis, gan Sidnejas nodaļas priekšsēdis. Laika gaitā kļuvis par vienu no Sidnejas latviešu sabiedrības stūrakmeņiem. Savā profesionālā dzīvē Jānis strādājis Austrālijas lielākajā piena uzņēmumā kā ķīmiķis, un vēlāk kā vides aizsardzības vadītājs.

No 2008. kļuva par Sidnejas Latviešu biedrības valdes locekli, bet no 2015. gada tās priekšsēdētājs. Jānis ir bijis Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Kultūras nodaļas un Kultūras fonda vadītājs, beidzamajos gados LAAJ vice-priekšsēdis (Jaundienvidvelsā) un LAAJ prezidija loceklis. Bijis Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes loceklis un LAAJ pārstāvis Latvijas Ārlietu ministrijas Diasporas konsultatīvā padomē. Jānis ir rīkojis 3x3 ģimeņu saietu, vadījis Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienas (2014) un vairākus gadus darbojies Sidnejas Latviešu biedrības ikmēneša informatīvā biļetena Ritums redkolēģijā.

Lielākā aizraušanās Jānim tomēr ir bijusi ar teātri. Jaunībā iesaistījās latviešu teātrī un līdz šim piedalījies vairāk kā 100 uzvedumos. Jānim ir pārliecība, ka jauniešu iesaiste teātrī ir ārkārtīgi vērtīga latviešu valodas prasmes stiprināšanai un ka to ir nepieciešams lolot. Piemērs bija viņa darbs ar 16 jauniešiem pērn decembrī Sidnejā, izveidojot un iestudējot teātra uzvedumu 38. Jaunatnes dienās Atklāšanai.

Jānim viens no vislielākajiem teātra pasaules panākumiem bija uzveduma Kabarē de Rīga izveidošana – kurā ar stāstījumu, humoristiskiem dialogiem, dziesmām, mūziku un deju savirknējumu tika uzburta pirmās Latvijas brīvvalsts gaisotne. Iestudējuma pamatā bija Rīgas viesnīcas Hotel de Rome restorāna viesmīļa Aleksandra Bāra atmiņu grāmata Mani skaistākie gadi Latvijā, kurā aprakstīti patiesi notikumi par dzīvi Rīgā pagājušā gadsimta 20. – 40. gados. Uzvedums vienlaikus bija izglītojošs un izklaidējošs.

Izrāde apceļoja Austrālijas latviešu centrus 2007., 2008. un 2019. gados, vēlāk tajā gadā kulminējoties ar izrādēm 11 pilsētās Latvijā. Latvijas tūres mērķis bija stiprināt saites un veicināt sadarbību starp tautiešiem Austrālijā un Latvijā. Austrālijas 9 mākslinieku pamatsastāvs uzstājās kopā ar māksliniekiem no Latvijas, visbiežāk no vietējām pilsētām, kurās notika izrādes.

Jāņa Čečiņa darbība latviešu sabiedrības labā ir bijusi izcila – ar pašaizliedzību un dziļu cieņu pret savu Tēvzemi.

IMANTS TILLERS

Trīju Zvaigžņu ordenis* tiek piešķirts par sevišķiem nopelniem Latvijas labā – valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Imants Tillers ir viens no visatpazīstamākajiem un iecienītākajiem mūsdienu māksliniekiem Austrālijā. Viņam ir ievērojama starptautiska reputācija un viņš ir Latvijas vārdu nesis tālu aiz tās robežām.

Tillers ir vienmēr uzsvēris savu latviešu izcelsmi un bieži to iekļāvis savos mākslas darbos izmantojot latviešu vārdus, rakstus, dzejas fragmentus un Latvijas karoga krāsas. Ziedojis daudz nozīmīgu mākslas darbu, grāmatu, izstāžu katalogu un citu materiālu Latvijas Nacionālam mākslas muzejam un Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs, kā arī citiem Austrālijas un starptautiskiem mākslas muzejiem.

Otrās paaudzes Austrālijas latvietis, Tillers dzimis un uzaudzis Sidnejā, bet gandrīz 30 gadus dzīvo Kūmā (Cooma). Apmeklējis Latviešu sestdienas skolu Sidnejā un no jaunības izstādījis savus darbus mākslas izstādēs Jaunatnes dienās, Austrālijas latviešu Kultūras dienās un baltiešu mākslinieku izstādēs, kā arī nesen atvērtajā Latvijas vēstniecības Kanberā. Tillers pirmo reizi apmeklēja Latviju 1976. gadā pēc kuras, apmeklējumu tapa darbu sērija, „Atmiņas par ceļojumu uz Latviju“.

Kopš 1960. gadu beigām Tillers ir plaši izstādījies un pārstāvējis Austrāliju nozīmīgās starptautiskās izstādēs. Lielākās personālizstādes bijušas Laikmetīgās mākslas institūtā, Londonā (1988), Nacionālajā mākslas galerijā Velingtonā, Jaunzēlandē (1989), Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgā (1993 un 2018), Laikmetīgās Mākslas muzejā (MARCO) Monterejā, Meksikā (1999) un Austrālijas Nacionālajā galerijā, Kanberā (2006).

1981. gadā Tillers izstrādāja glezniecības sistēmu, izmantojot maza formāta audekla kartonus tos saliekot kopā, rodot iespēju veidot lielus „režģa“ darbus. Atsevišķie kartoni tiek secīgi numurēti no 1 līdz bezgalībai, un veido nepārtrauktu augošu kopumu ar nosaukumu „Spēka grāmata“ (The Book of Power). Tagad to skaits pārsniedzis 170 000.

Tillers tika Latvijā godināts ar vērienīgo personālizstādi „Ceļojums uz nekurieni“ Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, Latvijas neatkarības simtgadē (2018). Izstāde ilga 3 mēnešus. Retrospekcija aptvēra laika posmu no 1975. līdz 2017. gadam iekļaujot 66 darbus no vadošām galerijām un muzejiem Austrālijā un Jaunzēlandē, no LNMM kolekcijas, kā arī no ievērojamām privātkolekcijām.

Izstādes sakarā LNMM sadarbībā ar Sidnejas Universitāti, veidoja grāmatu par mākslinieka daiļradi konceptuālās mākslas diskursā, aborigēnu mākslas kontekstā un Latvijas atsaucēm viņa darbos. Izstādes atklāšanas nedēļā Rīgā pirmizrādi piedzīvoja arī cienītās Latvijas kinorežisores Antras Cilinskas pilnmetrāžas dokumentālā filma par Imanta dzīvi un darbu Iemesti pasaulē.

Tillers ar savu daiļradi ir patiess vēstnesis, veicinot Latvijas kultūras un vēstures iepazīšanu visā pasaulē.

Austrālijas un Jaunzēlandes tautiešu vārdā sirsnīgi apsveicu Jāni Čečiņu un Imantu Tilleru ar pelnītajiem Latvijas valsts apbalvojumiem!

Anita Andersone
LAAJ prezidija priekšsēde

* Triju Zvaigžņu ordeņus 4. maijā saņems arī godalgotās pilnmetrāžas animācijas filmas „Straume“ režisors, scenārija un mūzikas autors Gints Zilbalodis, producents un līdzautors Matīss Kaža, un mūzikas līdzautors Rihards Zaļupe. Rihards Zaļupe, viens no Latvijas izcilākajiem sitaminstrumentālistiem un komponistiem, 2011. gadā viesojās Austrālijā grupas „Xylem Trio“ sastāvā. Kad marimba virtuozam Austrālijā uzdots jautājums, „Ko viņš vēlētos savā mūzikas karjerā panākt?“ viņš esot atbildējis, „Uzvarēt Oskaru par filmas mūziku“!