|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 853, 2025. g. 10. jūlijā
Raimonds Sokolovskis -

Virs nākamās māmiņas labā pleca atrodas jaunā cilvēka Dvēsele, kas viņu visur pavada, un viņas Eņģelis. FOTO R.S.&DeepAI.
Ārpus Miesas Ceļojums (Out Of Body Experience) cilvēka Dvēselei Zemes dzīves laikā notiek zilajā astrālajā miesā, kas ir fiziskās miesas kopija un ir savienota ar to caur neredzamu nabas saiti. Kad cilvēks nomirst, saite pārtrūkst, un Dvēsele aizlido kopā ar astrālo miesu un tās augstākiem ķermeņiem. Savas Dvēseles iepriekšējās dzīves atmiņas cilvēkam ir pieejamas Thetha apziņas stāvoklī (4-7.5Hz), bet pirms tam noteikti pašam ir jābūt skaidrībā – kādam nolūkam? FOTO R.S.&DeepAI.
Katru dienu 150 000 Dvēseļu atstāj šo pasauli savā astrālajā miesā, kurā turpina uzturēties Viņsaulē. Mēs visi šo Ceļu esam veikuši daudzas reizes. Caur Tuneli atgriežoties Mājās, Dvēselei tiek atjaunota viņas atmiņa. Pēc ilga laika arī astrālais ķermenis tiek atstāts un Dvēsele tiek gatavota atdzimšanai uz Zemes caur piedzimšanas procesu jaunā cilvēkā. Tai posmā Dvēsele pakāpeniski apvelk kauzālo, mentālo un astrālo miesu, un visbeidzot ieiet fiziskajā miesā ar jaundzimušā pirmo ieelpu. FOTO R.S.&DeepAI.
Pasaules Iedzīvotāju Diena (World Population Day) ir Apvienoto Nāciju iekārtota, un tiek starptautiski atzīmēta 11. jūlijā kopš 1989. gada. Tai mērķis ir vairot sabiedrības apziņu kritiskos apdzīvotības jautājumos, kas attiecas uz visām tautām un zemēm. Šai tēmai esmu veltījis savu rakstu Par Dvēseles Ceļu un vēl par abortu.
Lasītājiem, kas ilgus gadus veltījuši dzīvesveidam, ko sastāda gan Lūgšana gan Meditācija, turpmāk sacītais būs jau zināms, vai personīgi pārbaudāms. Bet visiem, es laipni lūdzu, varu piedāvāt sekojošo informāciju, ja vēlaties ievadam un orientācijai.
Aptuveni 3.-5. grūtniecības mēnesī pie nākamās jaunās māmiņas ierodas, viņai līdzās nostājas, un visur viņu sāk pavadīt jaunā cilvēka Dvēsele. Tā nāk no augstākām dimensijām jeb Debesīm, izejot cauri savdabīgam Tunelim. Caur to Tas Kungs Dvēselei izdzēš viņas iepriekšējo pieredžu atmiņu. Tādēļ cilvēka Dvēsele uz Zemes normāli atrodas amnēzijā.
Šis apstāklis mums liek būt apdomīgiem pret neuzmanīgu Dvēseles Atmiņu aktivizēšanu. Profesionālā sektorā ar to nodarbojas Iepriekšējās Dzīves Hipnoterapija (Past Life Hypnotherapy, skat.refer.), kas kalpo tīri ārstnieciskām vajadzībām klientiem. Tā ir populāra medicīnas nozare mūsdienu Regresijas Hipnoterapijā (Regression Hypnotherapy), kas arvien plašāk pielietota ASV, Eiropā, Latvijā, Japānā, Austrālijā u.c.
Iepriekšējās Dzīves Hipnoterapijā 50 gadu gaitā ir iekrāta milzīga datu bāze par šo fenomenu, kas pārveidojis Freida stila Hipnoterapijas nozari tās pamatos (skat.refer.). To rezultātā šī medicīnas nozare no akadēmiski orientētas materiālistiskā pasaules uzskata paudējas, ir kļuvusi par garīgā pasaules uzskata apliecinātāju.
Tomēr tas nenozīmē, ka savas Dvēseles atmiņu atsaukšanu vajadzētu pārvērst par tūrismu. IDT (Iepriekšējās Dzīves Terapija, Past Life Therapy angl.) kalpo terapeitiskiem nolūkiem – dažādu fobiju, vai neizskaidrojamu sāpju un psihosomatisku stāvokļu identificēšanai, kam cēlonis atrodas cilvēka Dvēseles iepriekšējās inkarnācijās. Saskaņā ar IDT, to atcerēšanās un pārdzīvošana no tagadnes viedokļa, satur apbrīnojamu terapeitisku efektu. Acīmredzot, tas ir Dieva Tā Kunga Paša iestādīts princips. Dievs šim nolūkam ir atstājis mums vēdlodziņu, caur kuru mēs varam ieskatīties savas Dvēseles iepriekšējās dzīvēs. To var izdarīt katrs cilvēks. Tās atcerēšanās rezultāts ir tikpat apbrīnojams cik svētīgs: fobijas izzūd, sāpes izdziest, neatrisinātie psihosomatiskie stāvokļi izgaist, un pat fizioloģiskas problēmas, ar ko cilvēks ir gadiem mocījies (bieži vien kopš bērnības) – normalizējas. Notiek ārstniecisks process it kā „pats no sevis“. Katrs ticīgs cilvēks zin, ka aiz vārdiem „pats no sevis“ patiesībā stāv Dieva iestāja.
Pievienojoties nākamajai māmiņai, Dvēsele nostājas sievietei virs labā pleca, un vizuāli atgādina Gaišu sfērisku formu. Dvēsele iepazīstas un adoptējas pie jaunās mātes kultūras, mentalitātes, fizioloģijas, psiholoģijas un visa pārējā. Caur viņu tā sāk identificēties ar savu jauno ģimeni. Tādēļ, jau iesākot ar šo posmu, ir kritiski svarīgi sekojošais: ko sieviete gaidās domā, runā, un dara. Ko viņa lasa. Kur viņa iet. Ar ko satiekas, u.t.t. Jo visu to informatīvi uzsūc jaunā cilvēka Dvēsele kā daļu no sava nākamā dzīvesveida, kas vēlāk jaunajam cilvēkam izpaudīsies instinktos, tendencēs, ievirzēs, stilā, un sastādīs pusi no viņa zemes dzīves stereotipiem. Otru pusi Dvēsele atnes sev līdzi no savām iepriekšējām pieredzēm, ko austrumos sauc par „Karmu“, un Kristietībā norāda uz „iekrāto mantu Debesīs“. Tādējādi, 50% jaunā cilvēka iezīmēs sastāda viņa jaunā ģimene kā tēva un mātes ciltskoks ar savu ģenētiku. Otrus 50% jaunā cilvēka iezīmēs sastāda viņa paša Dvēseles iepriekšējās pieredzes, kas ir viņa „manta no Debesīm“ jeb „Karma“, ko Dvēsele atnes sev līdzi, neatkarīgi no aktīvās atmiņas. (Svētajos Rakstos tas arī tiek norādīts: „krājiet mantu Debesīs“ un „uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei“...Lk.12:33, 1.Tim.6:19).
Austrumu jēdziens „Karma“ jeb Kristietībā – „iekrātā manta Debesīs“ – uz jauno cilvēku viņa dzīves laikā darbojas trīs veidos: 1) tā var celt Uz Augšu, 2) tā var būt neitrāla, un 3) tā var gremdēt uz leju. Kādā virzienā cilvēku ietekmē viņa Dvēseles iepriekšējās dzīves pieredze jeb viņa/s Karma, ir atkarīgs no tā, ko viņš savā iepriekšējā dzīvē ir darījis. Grozīt „Karmu“ jeb Dvēseles „iekrāto Mantu Debesīs“ nav dots ne dieviem, ne varoņiem, ne svētajiem, ne ķeizariem. Tikai cilvēks pats ar savu darbību ŠAJĀ dzīvē iegulda savu „Mantu Debesīs“, to pārveidodams. Tāpēc, jo cilvēks ir darbīgāks, jo viņa Karma spēlē mazāku lomu viņa/s dzīvē. „Ticiet gaismai“ un „staigājiet gaismā,“ aicina Jēzus Kristus (Jņ.12). Ar to cilvēks savā būtnē piedzīvo Atdzimšanu un Atjaunošanu. Tas tikpat attiecas uz indivīdu, cik uz veselu pilsētu, tautu, valsti, kontinentu, un visu Cilvēci. Šīm sociālām formācijām, no mazākās līdz lielākajai, tāpat piemīt sava iekrātā Manta Debesīs.
Nākot pasaulē, Dvēsele pienes savu artavu, pieliek savu plecu, pievienojas Cilvēces kopīgajam Ceļam. Atcerēsimies, – galvenā Debesu programma Cilvēcei – ir Debesu Valstības uzcelšana uz Zemes. Katrai Dvēselei šai sakarā ir savs norīkojums (par to vairāk citreiz). Līdz ar to katras Dvēseles piedalīšanās uz Zemes šai ziņā ir nozīmīga ne tikai sev, bet arī priekš visiem. Ja jaunā cilvēka audzināšanas darbu tā dzīves laikā psihologi iedala posmos, tad jāatceras, ka PIRMAIS audzināšanas posms iesākas tieši ar šo brīdi – ar Dvēseles ierašanos pie nākamās mātes, un tās mēnešiem ilgo klātbūtni pirms jaunā cilvēka dzimšanas. Tas ir ļoti nozīmīgs.
Kad laiks ir klāt, tad pasaulē nākdams, jaundzimušais taisa IZELPU un izdod brēcienu. Ar to viņš iztīra savas iekšas un iekustina biosfēru ap sevi un sevī. Pēc tam jaundzimušais izdara IEELPU, un ar to viņa/s pirmo ieelpu viņā ienāk Dvēsele. Principā tā notiek vienmēr.
Pie tam, sieviete piedzīvo sāpes, jo pasaulē nāk grēcīgs radījums. Bet iesākumā tā nav bijis.
Otrkārt. Dvēseli pavada Sargeņģelis. Tas ir Dieva Tā Kunga dots Eņģelis katrai Dvēselei, tā ir garīga būtne, kas Dvēseli pavada viņas gaitās uz Zemes. Pēc zemes dzīves noslēguma savukārt, Eņģelis pavada Dvēseli atpakaļ uz Debesu Mājām. Cilvēkiem mēdz būt arī vairāki Eņģeļi. „Kad nabagais nomira, eņģeļi aiznesa viņu Ābrahāma klēpī.“ (Lk.16:22)
Cilvēka dzīves pirmajā gadā Dvēsele mēdz lēkāt no miesas ārā-iekšā. Dvēsele asimilējas pie sava jaunā ķermeņa pakāpeniski un ar prieku apgūst savu jauno stāvokli fiziskā miesā. Visbiežāk šo posmu cilvēks savā mūžā neatceras. Nedz arī notikumus pirms dzimšanas. Dziļā meditācijā šī informācija ir pieejama, bet ir jābūt skaidrībā – kādam nolūkam? To var darīt terapeitiskam mērķim, vai arī tīri izpētei. Šai laikmetā Debesu Priekškars vispārīgi paveras platāk, kas tiek dots ar zināmu uzdevumu. Katram pašam ir to jāapzinās. Kas iepriekšējos gadsimtos bija grūtāk izzināms, tas Jaunajā Laikmetā top vieglāk pieejams. Tas, kurš ir atcerējies savas Dvēseles Ceļu, var sacīt Jēzus vārdiem: „Es zinu, no kurienes es esmu nācis un kurp eimu. Bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kurp eimu.“ Kas ir atcerējies savas iepriekšējās dzīves, savu uzturēšanos Viņsaulē, un savas piedzimšanas procesu jaunā cilvēkā, tā var teikt. Jo Dvēsele/Gars ir tas „Tu pats“ jeb tava Apziņa. Dvēseles savienojums ar Garu veido saprātu. Dvēseles savienojums ar Miesu producē jūtas. Gars/Dvēsele/Miesa kopā izveido cilvēka organismu. Miesa šīs dzīves laikā uz Zemes ir daļa no „Tu pats“. Kad Miesā ienāk Dvēsele, rodas dzīvība. Kad Miesu atstāj Dvēsele, paliek pīšļi.
Ja iepriekšējā dzīvē tu esi bijis teiksim kāds Olafs 19. gadsimtā, tad tagad tu vari būt piemēram kāds Mārtiņš 21. gadsimtā. Ja tu esi bijusi kāda Anna 18. gadsimtā, tad tagad tu vari būt piemēram kāda Ilze 21. gadsimtā, u.t.t. Jo 19. gadsimtā dzīvojošā Olafa kauli apglabāti svētīgi dus Zemē, un 18. gadsimtā dzīvojošās Annas pelni izkaisīti svētīgi dus Zemē. Dzīvo JAUNS CILVĒKS.
Jāzin arī, ka saskaņā ar senatnes informāciju (ancient wisdom) gan arī mūsdienu IDT, Dvēseles ir neandrogēnas, tām piemīt sava pamata sakne (masculine or feminine). Dvēseles savas atdzimšanas ciklos vidēji vienu no 23 reinkarnācijām vēlas piedzīvot arī pretējā dzimuma ķermenī, tīri izpētes un izaugsmes nolūkos. Ja tā ir noticis, tad visbiežāk cilvēks to pats jūt jau kopš bērnības, kas tad aktualizējas ar pusaudža/es gadiem. Tas var izpausties seksuālā orientācijā, var arī neizpausties. Pašlaik uz Zemes ir daudz Dvēseļu, kas savās iepriekšējās dzīvēs ir bijušas pretējā dzimuma ķermeņos. Tam ir tiešs sakars ar vispārīgo dzimuma funkciju robežu pārorientāciju, kas tiek orķestrēta no Debesīm. Tās robežas it kā paplašinās, salīdzinoši ar iepriekšējo. Notiek veselīga misijas un spēju apzināšanās, kas izpaužas gan sociāli, gan individuāli. Tā īstenojas visos kultūras aspektos – filozofijā, reliģijā, mākslā, zinātnē un politikā.
Otrkārt. Mūsdienu tehnokrātiskais laikmets aktualizē katram cilvēkam savas Dvēseles apziņu, un padara to par pilnīgi nepieciešamu savas Miesas un Gara līdzsvara uzturēšanai. Gars velk Dvēseli uz Debesīm. Miesa spiež Dvēseli pie Zemes. Līdzsvaru Garam un Miesai, kā žirokompass – piešķir cilvēka Dvēsele. „Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu! Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis.“ (Ps.103) Dvēseli piepilda, uztura, apņem un stiprina Dieva Svētais Gars.
Mans nolūks te nav bijis dot konkrētas atbildes šai jautājumā, bet gan piedāvāt informāciju, par kuru jūs, cienījamo lasītāj/a, ja gribat un protat, varat pārliecināties pats/i. Tai mērķis, kā jebkurai Esības principu atziņai, ir – veicināt pārdomas.
Kopsavilkumā šai sakarā ir jāatceras sekojošo: cilvēka miesa ir Dieva dota. Kā luterāņi savā pateicības dziesmā to apliecinām: „Stiprus un veselus locekļus (Viņš) gādāj's no Sevis.“ Jau PIRMS miesā ierodas Dvēsele, tā tomēr jau satur sevī daudz dievišķības kā tādas. Uz to norāda Bībele un visi Senie Lielie Teksti. Un dievišķību nedrīkst nedz analizēt nedz sintezēt. Dievišķību nedrīkst nedz lieki slavēt nedz pelt. Dievišķību nedrīkst...
Otrkārt. Cilvēks kā Būtne uz Zemes pašreizējā civilizācijas attīstības posmā vēl nav pilnībā noformējies. Tādēļ arī šajā jautājumā var pastāvēt izņēmuma gadījumi, kas ir tīri individuāli. Ir nepieciešams ievērot dievišķības normas. Ir jāievēro sabiedriskās normas. Ir jākonsultējas ar ārstu. Var arī papildus griezties pie sava priestera/mācītāja/s, vai jebkuras jūsu garīgās autoritātes.
Tas būtu īsumā par šo jautājumu no garīgā viedokļa.
Mācītājs Raimonds Sokolovskis
(referencēm skat.: Dr. Michael Newton „Journey of Souls“, „Life Between Lives“, Dr. Dolores Cannon „Between Death and Life“, „They Walked with Jesus“, Dr. Brian Weiss „Same Soul, Many Bodies“, „Only Love is Real“, Dr. Bruce Goldberg „Past Lives Future Lives Revealed“, Dr. Rick Brown „The Reincarnated Submariner“, Dr. Ian Stevenson „Children Who Remember Previous Lives“, Dr. Andy Tomlinson „Between Lives“, u.c.)