Audēja Rasma Druva

Palielināt / Enlarge

Rasma Druva. FOTO no Druvu ģimenes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Rasma Druva pie Harija Druvas darināto astoņu nīškāršu steļļu pirmā varianta Kambervelā. FOTO no Druvu ģimenes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Harijas un Rasma Druva 1968. gadā pie Harija Druvas darināto astoņu nīškāršu steļļu otrā varianta. FOTO no Druvu ģimenes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Rasma Druva ar godalgotu darbu. FOTO no Druvu ģimenes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Rasmas Druvas austie darbi. FOTO no Druvu ģimenes personīgā arhīva.

Atzīmējot audējas Rasmas Druvas (9.04.1923.-22.08.2015.) mūžībā aiziešanas 10. gadadienu, laikraksts „Latvietis“ pārpublicē viņas meitas, Gundas Druvas, 2015. gadā sagatavoto nekrologu. Nākamajā laikraksta „Latvietis“ numurā turpināsim stāstījumu par Rasmas un Harija Druvu lomu aušanas popularizēšanā un izplatīšanā.

Tas, kā bijusī Latvijas medicīnas studente kļuva par Austrālijas aušanas eksperti, vienā brīdī piegādājot polsterējuma materiālu Pasaules Veselības organizācijai Ženēvā, ir pacilājošs Austrālijas stāsts par drošu patvērumu un migrantu panākumiem. 40 gadus Rasma Druva un viņas vīrs Harijs vadīja populārus rokdarbu veikalus – vispirms Hotornā, pēc tam Kembervelā –, piegādājot dažādas adīšanas dzijas un adījumu shēmu grāmatas no Francijas un Šveices, kā arī keramikas izstrādājumus, rotaslietas, stikla traukus un ādas izstrādājumus.

Rasma, kura aizgāja mūžībā 92 gadu vecumā, piedzima juristiem Andrejam un Lilijai Frīdenbergiem Rīgā, un bija iecerējusi kļūt par ārsti. 1942. gadā, 20 gadu vecumā, Rasma pabeidza gadu medicīnas fakultātē Latvijas Universitātē, taču viņas ambīcijas tika sagrautas, kad okupācijas vācu spēki viņu nosūtīja uz Vāciju „darba praksē“. 1940. gadā Padomju tanki iebrauca Rīgā, un daudzi tūkstoši latviešu tika izsūtīti uz Krievijas gulagiem, lai nekad neatgrieztos. Starp viņiem bija arī plašās Frīdenbergu ģimenes locekļi, tostarp Andrejs seniors, kurš 1920. gadā bija Rīgas mērs.

Lai izvairītos no izsūtīšanas neizbēgamības, Andrejs Frīdenbergs sapakoja tikai to, ko varēja panest, aizvēra durvis ērtai dzīvei un aizbēga uz rietumiem uz nelielu piekrastes pilsētiņu pie Baltijas jūras. Viņš atstāja savu jauno ģimeni relatīvi drošībā un devās uz Vāciju, lai atkalapvienotos ar savu vecāko meitu.

Nākamos piecus gadus Rasma pavadīja „dīpīšu“ („pārvietoto personu“) nometnēs Dānijā un pēc tam Vācijā, kur 1948. gadā Rasma satika un apprecējās ar Hariju Druvu. Tieši tur Rasma iepazinās ar aušanu, pateicoties kādam latviešu audējam, kurš arī bēga no represijām dzimtenē. Tieši šīs dažas mācības noteica ceļu uz turpmāko karjeru.

1947. gadā Austrālijas valdība noslēdza līgumu ar jauno Starptautisko bēgļu organizāciju (IRO) par pārvietoto personu izmitināšanu prom no nometnēm Eiropā. Apmaiņā pret brīvu ceļojumu un palīdzību pēc ierašanās viņiem bija jāpiekrīt divu gadu darba līgumam Austrālijas valdības labā. Rasma, Harijs, zīdainis un Frīdenbergi atstāja kara šausmas aiz muguras, dodoties garajā un grūtajā ceļojumā uz Austrāliju.

Druvu ģimene galu galā apmetās Hotornā. Viktorijas laika mājas divas priekšējās istabas kļuva par aušanas studiju, izstāžu telpu, un mājas aizmugurē atradās darbnīca, kur Harijs projektēja un izgatavoja aušanas stelles un vērpjamos ratus. No latviešu kopienas plūda pasūtījumi tradicionāli austam materiālam, izmantojot etniskās krāsas un motīvus latviešu tautastērpiem.

Rasma sāka mācīt savā mājas studijā, un, pieaugot interesei par daiļamatniecību, pieauga arī pieprasījums pēc daudzveidīgākām, teksturētākām un krāsainākām dzijām. Pēc tam viņa sāka importēt linu, kokvilnas un vilnas dziju no Zviedrijas un Somijas. Rasmas pasūtītais polsterējuma materiāls Pasaules Veselības organizācijai bija no Austrālijas vilnas, un to izmantoja Austrālāzijas istabā.

Druvu roku darbu darinājumu popularitāte un pieprasījums turpināja uzplaukt līdz pat 20. gadsimta 80. gadu beigām. Viņu pēdējais projekts bija kafejnīca-galerija Dandenongu kalnos. Rasma, aizrautīga ar ēst gatavošanu un dārzkopību, atlikušos gadus veltīja franču un vācu romānu lasīšanai. Viņu atceras vīrs, ar kuru viņa bija precējusies 67 gadus, trīs dēli, meita un divi mazdēli.

Gunda Druva

Pirmpublicējums „The Sydney Morning Herald“, https://www.smh.com.au/national/obituary-medical-career-stymied-by-war-latvian-refugee-wove-a-new-life-20151215-glo6j3.html

Turpmāk vēl