Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Pārēja Latvijā uz mācībām skolās tikai latviešu valodā ir gājusi grūtu un nepatīkamu ceļu. Par to jau runāja tad, kad Latvija atguva neatkarību pirms 34 gadiem, bet tas tiek pilnveidots tikai tagad.

Garie padomju okupācijas gadi ir atstājuši savas sekas. Okupētā Latvijā ieplūda simtiem tūkstošu padomju pilsoņu, pārsvarā no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Lai labāk pakļautu latviešu tautu, tika dibināts plašs paralēlais skolu tīkls ar mācībām krievu valodā. Jauniebraucējiem nebija nekādas vajadzības iemācīties okupētās tautas valodu.

Ar dažādām represijām okupācijas vara nodrošināja to, ka pēdējā okupācijas laika tautas skaitīšanā, 1989. gadā, latviešu skaits Latvijā bija par 84 855 mazāks nekā pēdējā tautas skaitīšanā pirms okupācijas – 1935. gadā. Toties krievu skaits Latvijā tai pašā periodā bija palielinājis par 699 016.

Līdz ar to pirms 34 gadiem bija divas problēmas – salaižot latviešu un krievu skolas kopā varētu vest uz to, ka latviešu bērni „pārkrievotos“. Otrā, lielāka, problēma – vienkārši nebija pietiekami daudz skolotāju, lai visiem bērniem Latvijā nodrošinātu mācības latviešu valodā. Diemžēl, arī pēc 34 gadiem, zīmīgs skaits skolotāju nav spējuši, vai nav vēlējušies iemācīties valsts valodu. LTV raidījums de facto ziņo, ka 2023. gadā atlaida 163 skolotājus par vājām latviešu valodas prasmēm, 2024. gadā vēl 97 skolotājus atlaida, un šogad 82 atlaida.

Daudzi latvieši Austrālijā un citās trimdas zemēs liecinās par to, ka mītnes zemes valodu iemācījās tikai tad, kad sāka apmeklēt vietējo skolu, un mājās turpināja runāt tikai latviešu valodā. Bet Latvijā nav līdzīga situācija. Ja Austrālijā skolās skolotāji runāja tikai angļu valodā, tad raidījums de facto ziņo par gadījumiem, kad stundās, kurās mācības „oficiāli“ notiek latviešu valodā, skolotājs tomēr bieži runā krieviski.

Kā šo atrisināt. Vai tikai, kā teica izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde – ar skolotāju kolektīvu maiņu? Bet nav jau kur ņemt jaunus skolotājus...

GN
2025. g. 11. sept.