Atceroties Ilzi Švarcu

Palielināt / Enlarge

Ilze Švarca.

Ilze Švarca daudzus gadus ir bijusi iecienīta aktīvās latviešu sabiedrības locekle Austrālijā. Viņa ir daudzkārt tikusi minēta laikrakstā „Latvietis“. Piedāvājam fragments no četriem rakstiem, publicēti pirms deviņiem un 13 gadiem.

Kultūras dienu referente ir Austrālijas latviešu sabiedrībai labi pazīstamā Ilze Švarca. Temats referātam – Latviešu rotu vēsture un to ornamentu simbolika.

Ilze stāsta, ka latvju folklora ir viņu vienmēr iespaidojusi. No mazām dienām Ilzes burtnīcas tika apzīmētas ar saules, zvaigznes un citiem senču rakstiem. Pēdējos gados Ilze nodevusies rota kalšanai. Viņu apbur spēja no nedzīva metāla izveidot kaut ko skaistu, īpaši, ja tā ir rota, kura atspoguļo latvju senču gudrību un lietišķās mākslas bagātību. Pētījumi par latvju rotām ir devuši Ilzei dziļu respektu un sajūsmu par šo daļu no mūsu vēstures, un viņai liekas svarīgi, šo bagātību celt gaismā.

Ilze ir studējusi latviešu folkloru universitātes līmenī, un viņa ir kvalificēta rotkale ar diplomu zelta un sudraba kalšanā. Viņai ir uzņēmums Vasara Jewellery, par ko var sīkāk uzzināt tīmekļa mājas lapā www.vasara.com.au. Ilzes darinātās rotas ir spilgts piemērs, kā latvieši spēj apvienot savu pagātni ar nākotni.

(Rudīte Bērziņa: „Kultūras dienu referāts – Latviešu rotu vēsture un to ornamentu simbolika“. LL228, 2012. g. 5. nov.)

* * *

Ilze Švarca ir skolotāja un rotkale. Viņai ir maģistra grāds pedagoģijā un Advanced Diploma of Engineering Gold and Silversmithing. Pie tam viņa vēl ir ieguvusi apmācības Gem Setting un citās juvelieru specialitātēs. Ilze darina rotas, ņemot inspirāciju no latviešu etnogrāfiskajām un arheoloģiskajām rotām. Ilzes darbu piemērus var redzēt viņas firmas Vasara Jewellery mājas lapā www.vasara.com.au

Latviešu sabiedrībai Ilze ir pazīstama ar viņas darbu lietišķās mākslas jomā. Šogad Annas Ziedares Vasaras vidusskolā (AZVV) Ilzes vadībā jauni izremontētā rotu kalvē mācījās 41 skolnieks, izgatavojot 51 rotu. Rotas bija tik populāras starp skolniekiem, ka vairāki atteicās tas novilkt, lai tās varētu izstādīt skolas beigu sarīkojuma izstādē Adelaides Latviešu namā! Ilze ir Latviešu tautas mākslas fonda (LTMF) vadītāja, kas rīko izstādes un regulāri piedāvā apmācību darbnīcas, piesaistot gan jaunus, gan vecākus mācekļus apgūt, piemēram, aušanu, rotu kalšanu, koka darbus, stikla darbus un citu. Ilze arī ir LAAJ Lietišķās mākslas nozares vadītāja un ir bijusi aicināta referēt par latviešu rotu vēsturi Austrālijas Latviešu Kultūras dienās Adelaidē, šī gada 3x3 saietā, Daugavas Vanagiem Melburnā un Tasmānijas latviešiem. Ilzes runas ir iecienītas, jo viņa prot vielu pasniegt saistoši, izmantojot daudz interesantu bilžu.

Referāts par dzintaru tapa pēc nesena Baltijas apciemojuma, kad Ilze apmeklēja dzintara meistarus uz izstādes Latvijā un Lietuvā. „Biju pārsteigta par to, cik daudz jauna un interesanta es iemācījos par dzintaru! Likās, ka šādas lietas jāzina katram latvietim,” saka Ilze.

(Lāra Brennere: „Ilze Švarca un referāts par dzintaru – AL56.KD atbalstam“. LL406, 2016. g. 8. apr.)

* * *

Jau ceturto gadu notika Daiļamatnieku darbnīcu dienas, kur latvieši it kā izlien no migām un atnāk uz pasākumiem. Daiļamatnieki Ilzes Švarcas vadībā uz divām dienām pārņēma Melburnas Latviešu nama Mazo zāli un iekārtoja zāles katrā stūrī un arī pa vidu daiļamatnieku nodarbības. Abas dienas – sestdien, 21. maijā, un svētdien, 22. maijā, – darbnīcas sākās plkst. 10.00 un beidzās plkst. 16.00, kaut daiļamatniekiem pašiem, nokrautiem ar rīkiem un materiāliem, diena bija stipri garāka.

(Anita Hermane: „Daiļamatnieku dienas Melburnā – Bija arī daži pārsteigumi“. LL419, 2016. g. 14. jūnijā)

* * *

Ilze Nāgela: Lūdzu, iepazīstini mazliet ar sevi!

Ilze Švarca: Esmu dzimusi un augusi Austrālijā. Kaut man visu mūžu ir interesējusi latviešu lietišķā māksla, esmu tikai pēdējos gados kļuvusi aktīva šajā laukā. Esmu rotkale, bet neuzskatu sevi par speciālisti, īpaši jo tik daudz kas visu laiku jāmācās!

IN: Kuras ir pirmās Austrālijas Latviešu Kultūras dienas, kuras Tu atceries?

IŠ: Zinu, ka no bērnības ar ģimeni biju uz daudzām Kultūras dienām, bet nevaru atcerēties, kuras bija pirmās. Zinu to, ka augot mana dzīve kā latvietei bija stipri interesantāka nekā manām austrāļu draudzenēm. Dēļ Kultūras dienām, ceļojām uz daudzām Austrālijas galvaspilsētām un piedzīvoju īsti bagātas vasara brīvdienas.

IN: Vai kādas no Austrālijas Latviešu Kultūras dienām Tev īpaši palikušas atmiņā? Kādēļ?

IŠ: Pertas Kultūras dienas man likās sapņainas. Perta ir tik tālu no visām citām pilsētām, ka viss likās sevišķi eksotisks. Burvīga pilsēta būvēta pie burvīgām jūrmalām ar burvīgu klimatu! Vienīgi mūsu smagie tautas tērpi galīgi nepiemēroti.

IN: Kuras ir pirmās ALKD, kurās Tu piedalījies? Dejoji, dziedāji...?

IŠ: Man visspilgtākā atmiņa ir tas brīdis, kad pirmo reizi uzstājos. Stāvēju Rucavas tautas tērpā Sidnejas pilsētas nama skatuves aizkulisēs. Man bija 14 gadu un jutos ļoti satraukta, bet laimīga, ka biju Ritenīša dejas grupas toreizējā vadītāja un vislabākā dejotāja Ivara Dragūna partnere. Zināju, ka viņš mani izstumdīs, kur vajadzēs.

(Ilze Nāgela: „Intervija – Ilze Švarca. AL56.KD Lietišķās mākslas izstādes rīkotāja“. LL435, 2016. g. 8. nov.)