|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 863, 2025. g. 18. sept.
Gunārs Nāgels -

Sveicināti, lasītāji!
Kāpēc Latvijā ir tik mierīgi? Braucot gar Latvijas austrumu robežu, skaidri redzams jaunais žogs, kas uzskatāmi atdala Latviju no Krievijas. Protams, žogs nav salīdzināms ar Mažino līniju, tomēr tas, beidzot, norāda uz nopietnāku gribu stāvēt pretī agresoram.
Varēt iedomāties, ka iedzīvotāji robežas tuvumā visu laiku bažītos par iespējamo uzbrukumu, bet patiesība ir tieši pretēja – noskaņojums ir ļoti mierīgs. Kamēr Aizsardzības ministrija turpina nodrošināt Latvijas austrumu robežu ar dažādiem pretmobilitātes līdzekļiem, tikmēr tauta turpina savu mierīgo dzīvi. Nacionālie bruņotie spēki pie robežas uzkrāj „pūķa zobus“, prettanku ežus, dzeloņdrātis, betona blokus un HESCO grozus, lai uzbrukuma gadījumā tie izveidotu šķēršļus agresora tankiem un transportam.
Grūti pateikt, vai iedzīvotāju noskaņojums ir dēļ lielas uzticības NATO 5. pantam, vai vienkārši nevēlēšana iedomāties sliktāko.
Latvija ir mierīga arī citos veidos. Ziņās uzzinām par lieliem protestu gājieniem vairākās citās Rietumu valstīs, salīdzinot ar kuriem, Latvijas demonstrācijas ir maziņas un vārgas. Liekas, ka politiskā vardarbība pieaug pasaulē, bet arī šajā ziņā Latvija paliek mierīga.
Jācer, ka latviskais miers neļaus ekstrēmistiem uzvārīties. Pie reizes jāsaprot, ka iztraucēt šādu mieru ir viens no agresorvalsts mērķiem. Tai ir vienalga, vai tauta sliecas uz labo pusi vai kreiso pusi – tai vēlamais ir tas, ka nenotiek civilizētas debates, bet gan aug neiecietība un naids.
Ja fizisko valsts robežu var skaidri iezīmēt ar žogu, tad „virtuālā“ pasaulē tas nav tik vienkārši. Latvijā, tāpat ka citviet pasaulē, kiberuzbrukumi ir ikdienišķa parādība. Piemēram, šogad naktī no 6. uz 7. augustu Latvijas Kultūras informācijas sistēmai notika ārējs kiberuzbrukums, kurā bija izmantots izspiedējvīruss. Rezultātā vairākas sistēmas kļuva nepieejamas, tostarp Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma (Latvijas Nacionālā arhīva e-pakalpojumi; eresursi.arhivi.gov.lv), Nacionālā muzeju krājumu kopkatalogs (nmkk.lv), Kultūrkapitāla fonda projektu pieteikumu sistēma (kkf.kulturaskarte.lv), Latvijas Kultūras datu sistēma (kulturasdati.lv), Latvijas Bibliotēku portāls (biblioteka.lv). Šo komentāru rakstīšanas brīdī, vairāk nekā mēnesi pēc uzbrukuma, vēl arvien ne visām sistēmām ir atjaunota darbība.
Paturēsim mieru un iecietību, bet nikni aizsargāsim mūsu robežas – gan fiziskās, gan virtuālās.
GN
2025. g. 18. sept.