Ekumenisma posmi, līmenis, apgabali

Palielināt / Enlarge

Cilvēces Lielais Patriarhāts. FOTO R.S.&DeepAI.

Palielināt / Enlarge

„Dievs ir Mīlestība“. Zīmējums: Ieva Strazdiņa. R.Sokolovska grāmatā „Varavīksnes lokā“.

Starptautiskā Miera Diena (International Day of Peace), tiek pasaulē atzīmēta ikgadus 21. septembrī kopš 2001. gada. Tā ir Apvienoto Nāciju iedibināta atzīmējama diena, kas veltīta vardarbības un kara izbeigšanai, un miera veicināšanai visā pasaulē. Šogad šai tēmai esmu veltījis savu rakstu „Ekumenisma posmi, līmenis, apgabali“.

Galvenais uzdevums

Uz Zemes šodien visiem galvenais uzdevums ir – Apziņas pieaugums no planetārās uz Galaktisko, to darot mērķtiecīgi. Citiem vārdiem – no Homo Sapiens uz Homo Galacticus. Cilvēka Liktenis ir pievienoties apdzīvotajam Universam Mierā. To vienā vai otrā veidā pauž arī Piecas Lielās Reliģijas un to neskaitāmas apakšgrupas.

Reliģiskās apziņas pieaugumam uz Zemes raksturīga Ekumeniskā kustība. Tā pieaug apmēros, intensitātē un daudzveidībā. Šodien ir pamats uzskatam, ka par to apzināti iestājas jau simtiem miljoni ļaužu visā pasaulē, un neapzināti – biljoni. Apziņas pieaugums ir no Dieva. Tas savienojas ar Svēto Rakstu vārdu piepildījumu: „Un viņi nemācīs katrs savu tuvāko un brālis brāli, sacīdami: atzīsti To Kungu, – jo visi Mani pazīs no mazā līdz lielajam viņu starpā.“ (Ebr.8:11)

Jēdziens ekumenisms tiek lietots kopš 19. g.s. un tas ir cēlies no grieķu vārda oikumēne (οικουμένη), kas tulkojumā nozīmē „visa apdzīvotā pasaule“. Ekumenisma mērķi ir, pirmkārt: apziņa apstāklim, ka Cilvēce KOPĪGI apdzīvo pasauli. Un otrkārt: Reliģiska vienotība, kas neizslēdz dažādību. Šodien pastāv uzskats, ka ekumenisma virziens ir vitāli svarīgs tautu un zemju mierīgai līdzāspastāvēšanai. Ekumenismā sekmīgi darbojas dažādas globālas organizācijas. Ekumenisma princips skan: turi godā savu ticību, un necel neslavu cita ticībai. Ekumenismu var iedalīt posmos, līmeņos, apgabalos. Īsumā par katru.

Ekumenisma trīs posmi

Ekumenisma I posms –

Starpkonfesionālais (Interdenominational).

Līmenis: 1. un 2. pakāpe.

Apgabals (Kristietībā): pareizticīgo, katoļu, luterāņu, reformātu, anglikāņu, baptistu, adventistu, metodistu, presbiteriāņu, pentakostāļu u.c.

Sasniedzams: XXI g.s. 90ajos gados.

Īstenojams: līdz XXII g.s. pirmai dekādei.

Ekumenisma II posms –

Starpreliģiskais (Interfaith).

Līmenis: 1. un 2. pakāpe.

Apgabals: Hinduisms, Budisms, Jūdaisms, Kristietība, Islams, un to apakšgrupas, (+ Laiks).

Sasniedzams: XXIII gadsimtā

Īstenojams: līdz 3000 Anno Domini.

Ekumenisma III posms –

Ārpus Zemes (Intersolar).

Līmenis: 1. un 2. pakāpe.

Apgabals: Zemes Cilvēce un CITI. Plejāde, Andromēda, Līra, Orions, Kasiopeja, Vega, Sīriuss, Arcturus, un citi (+ Laiks + Telpa).

Sasniedzams: līdz XXV g.s. Anno Domini.

Īstenojams: līdz 4000 Anno Domini (kad Zodiakā Ūdensvīra laikmets The Aquarian Age pāriet uz Mežāzi, The Capricorn Age).

Komentārs trīs posmiem

Secībā norādītie trīs posmi atspoguļo vienotības un sadalītības, līdzības un atšķirības, kopības un individualitātes pulsācijas periodus Visuma Apziņā. Tie raksturo tādu jēdzienu nozīmi kā: „Es un ne-Es“ – no vienas puses, un „visi ir Viens“ – no otras. Tie arī norāda uz Zemes Cilvēces informācijas apmaiņu ar Kosmosu, kas notiek divos virzienos – vispirms no Debesīm uz Zemi, pēc tam no Zemes uz Debesīm. Informatīvi virzienā no Debesīm uz Zemi to raksturo jau senie Vēdiskie teksti (1. Bhagavad Gita 4.1): „Tas Svētītais Kungs teica: Es mācīju šo nemirstīgo gudrību Vivašanam – Saules dievam; Vivašana to mācīja Manu – laikmetu dievam; un Manu to mācīja Ikšvakam uz Zemes“ (sanskrit, latviski – švakajiem, resp. – cilvēkiem). Un Bībelē: „Tā gudrība, kas nāk no augšienes, vispirms ir šķīsta, tad miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlastības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības.“ (Jēk.3:17). Un no Zemes uz Debesīm caur Kristu: „Lai tagad caur draudzi visām varām un spēkiem debesīs Dieva daudzveidīgā gudrība kļūtu zināma. Jo tā tam bija jānotiek pēc Viņa mūžīgā nodoma, ko Viņš piepildījis mūsu Kungā Kristū Jēzū“ (Ef.3:10-11).

Ekumenisma līmenis katrā posmā

Pirmajā posmā – Starpkonfesionālajā

1. pakāpe: Starpkonfesionālā sadarbība.

Sadarbība, atzīšana atsevišķu doktrīnu apjomā, kopīgi ekumeniskie dievkalpojumi, kopīgas iniciatīvas, (sasniegts XX gadsimtā, turpina attīstīties XXI g.s. utt.)

2. pakāpe: Multikonfesionālā vienotība.

Vienotība vienas Reliģijas mērogā. Vienota izpratne savas Reliģijas Misijas apziņā, kas atspoguļojas vienotās doktrīnās, vienota formāta dievkalpojumi, vienoti pasākumi, vienota izglītības sistēma, u.t.t. Daudzveidība Vienotībā. (Sasniedzams līdz XXI-XXII gadsimtu mijai). Kristiānismā tā ir Kristietības apvienošanās, kas īstenojama līdz XXI g.s. beigām. Šī uzdevuma izpildīšanai piešķirts ļoti īss laikposms – līdz XXII gadsimta pirmai dekādei.

Otrajā posmā – Starpreliģiskajā

1. pakāpe: Starpreliģiskā sadarbība

Sadarbība, savstarpēja izpratne atsevišķu doktrīnu apjomā, kopīgi ekumeniskie dievkalpojumi, kopīgas iniciatīvas, (sasniegts XXI g.s. sākuma posmā)

2. pakāpe: Multireliģiskā vienotība

Vienota izpratne Piecu Lielo Reliģiju Misijas apziņā, kas atspoguļojas doktrīnās, vienota formata dievkalpojumi, vienoti pasākumi, vienota izglītības sistēma, u.t.t. (sasniedzams līdz XXIII g.s, īstenojams līdz 3000 Anno Domini).

Trešajā posmā – Ārpuszemes

1. pakāpe: Starpsolārā sadarbība.

Komunikācija, mentālais čanelings (channeling), 1-3 pakāpes kontakti (close encounters of the third kind), fiziska savstarpēja iepazīšanās ar dzīvesveidu, filozofiju, reliģiju, zinātni, mākslu, u.t.t.

2. pakāpe: Multisolārā vienotība.

Galaktiskā Gaismas Apvienība (The Galactic Federation of Light). 3-5 pakāpes kontakti, (close encounters of the fifth kind). Ceļojumi, vizitācijas, informācijas apmaiņa, piederības atjaunošana (membership renewal), vispārēja Zemes Karantīnas samazināšana.

Ekumenisma izaicinājumi

Pirmais un galvenais (mūsdienās apzinātais) ekumenisma izaicinājums (challenge) ir: iekļaujoties kopībā nezaudēt individualitāti. Citiem vārdiem: apzinoties citu Ticību nemazināt savu Ticību. Sākumā ir daudz „vieglāk“ turēt savu Ticību, ja citu Ticību neapzinies. Tomēr, – jo dziļāk un pamatīgāk tiek apzināta cita Ticība, jo vairāk sava Ticība nostiprinās. Pie tam – atklājas vēl papildus aspekti, kurus atstāju jūsu personīgai pieredzei. Jāatceras arī to, ka teorētiska citas Ticības apskate notiek tikai caur savas Ticības prizmu, kas ved pie kļūmes citas Ticības postulātu izpratnē. Tas ir mehānisms Ekskluzīvai dinamikai. Šāda pieeja sludina: „mana ticība ir vienīgā pareizā“; „tikai caur manu ticību var nokļūt debesīs“, „tikai mana ticība glābs pasauli“; „mana ticība ir obligāta visiem“, „kas nav manā ticībā, tie...“ un tā tālāk un tā joprojām.

Viss minētais tiek PAMATOTS ar manas Ticības Lielajiem Rakstiem. Varu uzšķirt un nolasīt. Šādā veidā ir iekārtota katra no Piecām Lielajām Reliģijām. To ir laiks atšifrēt, saprast, pieņemt zināšanai katram cilvēkam uz Zemes. Neviena no Lielajām Reliģijām NEKĻŪDĀS, bet lieto šo ekskluzīvisma metodi, lai savus ticīgos stiprinātu Ticībā. Bet, kad šis princips ir apzināts, tad sava Ticība nostiprinās, tāpēc, ka vēl dziļāk paveras tās faktiskā būtība, misija, uzdevumi. Tādēļ tas, kurš zina vairākas, vienmēr ir ticīgāks, nekā tas, kurš zina tikai vienu.

Ekumenisma dinamika

Ekumeniskās dinamikas mehānisms ir tikpat vienkāršs cik pieejams. Atliek tik gribēt. Šoreiz to vairāk neanalizēsim, jo iespējams, ka ne visi lasītāji to grib. Un tas nav šodien obligāti „jāgrib“. Kāpēc? Tāpēc, ka pagaidām uz Zemeslodes ir tikai VĒLAMA ekumeniskā kustība, bet vēl tā nav OBLIGĀTA Cilvēces izdzīvošanai uz Zemes. Negribu ar šiem vārdiem nevienu biedināt, it īpaši tādēļ, ka globālā mērogā ekumenismam jau ir piešķirta ievērojama dinamika un piemīt liela inerce, lai tas būtu nodrošināts un neatgriezenisks. Tik varu piebilst: ja kaut viena no Piecām Lielajām Reliģijām izzustu, tad garīgajā slānī, kas atrodas ap Zemi, izveidotos caurums. Tieši tādēļ sātans ir centies iedvest vairāku Reliģisko grupu iznīdēšanas ideju, ko piedzīvojām XX gadsimtā. Tas nav sekmējies. Vēsturē raugoties redzam, ka Dievišķā Providence jau sākot ar 3000 BC (kā arī daudz agrāk) ir dāvājusi Zemes Cilvēcei garīgos instrumentus, kas VISI ir nepieciešami izdzīvošanai uz Zemes, un vēstures gaitā ir translējušies Piecās Lielajās Reliģijās: Hinduismā, Budismā, Jūdaismā, Kristietībā, Islāmā, un to apakšgrupās. Tās visas, ieskaitot tautu folkloru, ir pilnīgi nepieciešamas civilizācijas tālākās attīstības nodrošināšanai uz Zemes saskaņā ar Dieva plānu, kā arī pāri par Zemes robežām. Te jāpiemin Karantīnas stāvoklis, kas piešķirts Zemei kopš Lielajiem Plūdiem, kā arī karantīnas pakāpeniska samazināšana sākot ar XXI gadsimtu Jaunajam Laikmetam iestājoties. Debesu Priekškars Paveras Platāk, un tā ir Dieva Dāvana. Kas iepriekšējos gadsimtos bija grūtāk sasniedzams, tas šodien top vieglāk pieejams.

Mehāniska savienošana nav nepieciešama

Piecas Lielās Reliģijas nav nepieciešams mehāniski savienot (ko jau esmu teicis atkārtoti). Tās katra ir adresēta visai Cilvēcei. Kad atsevišķā reģionā uz Zemes tiek praktizēta kāda no Lielajām Reliģijām, kas vislabāk redzams pie reliģiju sadalījuma pa valstīm, tad caur Vienoto lauku (unified field, angl.), kā arī globalizāciju, Austrumu un Rietumu sintēzi u.t.t. tas apņem visu Cilvēci. Jo visi ir Viens. Ir viedoklis, ka uz Zemes ap 3000 gadu rodas jauna Reliģija, kurā ir Viens Dievs. Tā ir Piecu Lielo Reliģiju dabisks apvienojums + Laiks. Tās ir: Hinduisms, Budisms, Jūdaisms, Kristietība, Islāms, plus Laiks. Iesākas laika ceļojumi, kas būs katram pieejami vienkārši ieejot templī, un ļaus apzināties Lielo Reliģiju būtību caur klātienes pieredzi to rašanās brīdī.

Par Civilizācijas Laika Skalu

Lasītājiem, kas ilgus gadus veltījuši dzīvesveidam, ko sastāda gan Lūgšana gan Meditācija, šeit teiktais būs jau zināms, vai personīgi pārbaudāms. Bet visiem, es laipni lūdzu, varu piedāvāt šo informāciju, ja vēlaties ievadam un orientācijai.

Zemes Cilvēces Ceļa ietvaros astrālā Laika skala sniedzas Uz Priekšu ap 39 miljoni gadu, un Uz Atpakaļ tā sniedzas ap miljons gadu. Šis apstāklis ļauj izdarīt vairākus secinājumus.

Pirmkārt. Tas ir cilvēciskai civilizācijai uz Zemes atvēlētais laiks galvenās Debesu programmas īstenošanai. Arī tai piemīt Pakāpes. Pie tām pieder Debesu Valstības uzcelšana uz Zemes.

Otrkārt. Šodien Cilvēks kā būtne vēl nav pilnībā noformējies. Viņš un Viņa atrodas apmēram savas attīstības PUSĒ, jeb pusceļā. Cilvēks ir noformējies kā CILVĒKS par 50%. Kopš Jēzus Kristus inkarnācijas uz Zemes šī procesa ātrums ir radikāli pieaudzis, un to ieturot, mērķis var tikt sasniegts nākamo 100 000 gadu laikā. Pēc visa spriežot, ap 3000 gadu gan intensitāte gan apjomi tam pieaugs vēl vairāk. Tādēļ 40 miljonu (četrdesmit) gadu atvēlētais laikposms šim nolūkam, ir ļoti ļoti dāsns devums. Un kaut tas šķiet ilgs laiks, tomēr Kosmiskā mērogā nav nemaz tik garš. Šai posmā ir VISIEM jāatrisina VISI UZDEVUMI uz Zemes.

Treškārt. Mēs katrs tanī virzienā pieliekam savu plecu pievienojoties Cilvēces kopējam Ceļam ar savas Dvēseles/Gara regulārām inkarnācijām Miesā. Dvēsele/Gars ir tas „Tu Pats“, jeb tava Apziņa, kas periodiski nāk uz Zemes dzīvi caur piedzimšanas procesu jaunā cilvēkā. Tu piedzimsti dažādās tautās, valstīs, kultūrās, tradīcijās, un atšķirīgos apstākļos, lai gūtu pēc iespējas plašāku pieredzi. Tādēļ tas, kurš ir atcerējies savas Dvēseles Ceļu, var sacīt Jēzus vārdiem: „Es zinu no kurienes es esmu nācis un kurp eju.“ Cikliskais process turpinās, kamēr uz Zemes ir sasniegta pilnīga Miesas pārveide, kas izpaužas Apskaidrošanā, un vainagojas ar Augšāmcelšanos. Šai virzienā kalpo visas Gaišās Reliģijas uz Zemeslodes. Jēzus Kristus personīgi to piedzīvoja Apskaidrošanas Kalnā, un pēc tam ar Savu Augšāmcelšanos no miroņiem, tādējādi to droši apzieģelēdams priekš visiem. Cilvēces mērogā tas īstenojas pakāpeniski tūkstošiem gadu gaitā, ko Kristietībā sauc par Kristus Parūziju jeb Otrreizējās Atnākšanas laikmetu, kas kulminēs kā viens konkrēts brīdis nākotnē. Uz to visiem vēl ir garš ceļš ejams.

Ceturtkārt. Ap 3000 AD virs Zemes nepārtraukti skanēs viens tonis, kā bazūne. Katrs pie vēlēšanās varēs to dzirdēt, un kas to būs dzirdējuši, tiem organisma stāvoklis atjaunosies līdzīgi trīsdesmitgadīgam. Bet arī tas ir tikai viens etaps.

Pēcvārds

Dzīvojam īpašā laikmetā. Pirmkārt, tanī piepildās tālo senču zvaigžņu ceļu aprēķini ar apbrīnojamu precizitāti, kas atspoguļo laikmetu griežus. Pašlaik noslēdzas iepriekšējais un iesākas nākamais. Astronomiskais gads, kurš ilgst 5125 mūsu Zemes gadu garumā, iztek un jaunais iesākas. Tikko apritēja Maiju kalendārs (Mayan calendar angl.). Iesākās jaunais 5000 gadu cikls. Lielās antīkās tradīcijas to raksturo kā ieiešanu Zelta Laikmetā. Pārejas posmam uz to mēdz būt raksturīgas ģeopolitiskas sociālas krīzes. Bet Zelta Laikmets iestiprinās jau šajā gadsimtā, turpinoties nākamajos, un kulmināciju sasniedz pēc aptuveni 1000 gadiem. Tam ir raksturīgs nepieredzēts Gara un Zinātnes uzplaukums, kas iet kopsolī. Saskaņā ar Bībelē sacīto – visi atzīs Vienu Dievu To Kungu. Cilvēce līdz ar to būs likusi lielu soli pretim Ēdenei. Tas nozīmē – savā ceļā uz Patiesību Cilvēks būs pavirzījies vienu sprīdi uz priekšu. Un var spriest, ka turpmāk arvien pieaugoši, gan ziemeļos un dienvidos, gan austrumos un rietumos. Tādējādi visi pauž Dieva Tā Kunga Vārdu, un visi slavē Viņa Godību.

Dievam Tam Kungam gods, slava un pateicība mūžīgi mūžos!

Amen

Mācītājs Raimonds Sokolovskis