Latvijas lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs“

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Asnāte Ziemele ar cūkām (no kreisās) Čuks un Čamma. FOTO no privātā arhīva.

Palielināt / Enlarge

1992. gads. FOTO no „Lauku ceļotāja“ arhīva.

Palielināt / Enlarge

1993. gads. FOTO no „Lauku ceļotāja“ arhīva.

Palielināt / Enlarge

„Lauku ceļotāja“ logo 1993. gadā.

Tūrisms ir nozare, kurā Latvija var daudz piedāvāt gan ārzemniekiem, gan arī Latvijas iedzīvotājiem. Tās attīstība atspoguļo pašas valsts attīstību, sevišķi Latvijā, kura pārgāja no okupācijas laika centrālo plānošanu uz brīvās tirgus iespējām un riskiem. Laikraksts „Latvietis“ pārpublicē turpinājumos lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs“ stāstu, kurā iepīta atjaunotās Latvijas attīstības stāsts.

„Lauku ceļotājs“ ir vecākā un spēcīgākā lauku tūrisma organizācija Latvijā, dibināta 1993. gadā. Biedrības mērķis ir lauku tūrisma attīstība Latvijā kopējā lauku ekonomikas kontekstā, sadarbojoties ar lauksaimniecības, pašvaldību, dabas aizsardzības un citām nozarēm. „Lauku ceļotājs“ pārstāv savu biedru intereses, iesaistās uzņēmējiem labvēlīgas politikas veidošanā, kalpo kā profesionālas informācijas forums un mārketinga platforma. „Lauku ceļotāja“ biedri ir lauku tūrisma, lauksaimniecības, amatniecības uzņēmēji, pašvaldības, valsts iestāžu un organizāciju struktūrvienības visos Latvijas novados.

Pagājušā gadsimta astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā sabrūk padomju impērija – sistēma, kurā nav privātīpašuma, uzņēmējdarbības un daudzu citu ekonomisku, sociālu un politisku kategoriju. Šajā laikā nav zemnieku saimniecību, jo cilvēki ārpus pilsētām strādā kolhozos. Kaut arī astoņdesmito gadu beigās jau ir parādījušies pirmie uzņēmējdarbības „iedīgļi“ – kooperatīvi, liela daļa sabiedrības indivīdu vēl nav pielāgojusies nemitīgai ārējo apstākļu maiņai un nenoteiktības daudzās dzīves sfērās, kā arī pieraduši pie domas, ka viņi bez jebkādām iepriekšējām zināšanām un pieredzes ir „iemesti“ kapitālisma sistēmā un brīvajā tirgū, kur tagad jākonkurē ar nu jau šajā ziņā pieredzes bagātām valstīm, kurām ir senas kapitālisma tradīcijas. Daudzi maina savu profesiju, nodarbošanos un dzīvesveidu. Daži tā arī „iestrēgst“ un kļūst par ilgstošiem situācijas maiņas ķīlniekiem, mēģinot saglabāt iepriekšējo dzīves un domāšanas veidu. Tūrisma, tāpat kā jebkurā tautsaimniecības nozarē notiek globālas pārmaiņas – tiek veidoti tūrisma uzņēmumi, dibinātas tūrisma asociācijas, veidoti tūrisma informācijas centri, izstrādāta Tūrisma attīstības koncepcija, kā arī pamazām uzsāktas pirmās Latvijas tūrisma mārketinga aktivitātes.

Kopš lauku tūrisma asociācijas dibināšanas, to vada Asnāte Ziemele. Tālāk gadu griezumā atspoguļots „Lauku ceļotāja” ieguldījums lauku tūrisma attīstībā Latvijā, kā arī asociācijas izveides un darbības vēsture.

„Lauku ceļotāja“ sagatavotie informācijas materiāli – ceļveži, kartes un cita veida informatīvie un izglītojošie materiāli, kuros „Lauku ceļotājs“ ir bijis kā galvenais autors, partneris vai līdzautors, – atrodami šeit: https://www.celotajs.lv/lv/c/publ/list

1991. gads: Lauku tūrisma aizsākumi

Latvijas vēsturē pazīstams kā Barikāžu un Augusta puča laiks. Ne tikai laukos, bet arī pilsētās cilvēki cīnās par izdzīvošanu, mēģinot atrast tālākās darba un eksistences formas, jo iepriekš „pierastais“ tautsaimniecības modelis ir sabrucis, bet jauns vēl nav radīts. Pamazām veidojas Latvijas valsts un pašvaldību pārvaldes sistēma. Lauku teritorijās, īpaši pie jūras un iekšējiem ūdeņiem cilvēki (apjoms gan nav zināms) izīrē istabas pilsētnieku ģimenēm, kas vasaru vēlas pavadīt laukos. Daļa no viņiem to ir praktizējuši arī padomju laikos, kad šāda rīcība (mūsdienu izpratnē – uzņēmējdarbība) nebija atļauta. Cilvēkiem, kas pusgadsimta garumā ir dzīvojuši „plānveida ekonomikā” nav viegli pielāgoties jaunajai situācijai, kas nemitīgi mainās un nav prognozējama pat īstermiņā.

1992. gadā A. Ziemele absolvē Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju un ar ģimeni pārceļas uz laukiem tagadējā Ķeguma novadā un izveido zemnieku saimniecību.

1992. gads: Radikālo reformu laiks

1992. gads iezīmējas ar Krievijas karaspēku izvešanas sākumu no Latvijas. No valdības puses tiek veiktas radikālas saimnieciskās reformas un norit valsts uzņēmumu privatizācijas process. Sākas saimnieciskā krīze (deviņdesmito gadu vidū – smaga finanšu un banku krīze), kuras pārvarēšana ilgst turpmākos sešus gadus.

1992. gadā traģiskā nāvē iet bojā A. Ziemeles tēvs un ģimene, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, zaudē galveno atbalstu un ienākumus. Ģimene ir spiesta domāt par citiem saimniekošanas veidiem. Pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijai savu palīdzību sniedz citas valstis, kas izpaužas dažādos veidos, t.sk. – kā angļu valodas apmācību kursi, kurus organizē Miera korpuss (Peace corpus). A. Ziemele apmeklē angļu valodas kursus, kuru laikā iepazīstas ar Amerikas pieredzi lauku tūrisma jomā, kas ASV gadījumā izpaužas g.k. kā B&B piedāvājums.

1993. gads: Lauku ceļotājs oficiāli uzsāk darbību

1993. gada 5. martā par nacionālo valūtu kļūst Latvijas lats (1 EUR = 0,70 LS) un ekonomiskajā situācijā vērojama īslaicīga stabilizācija. Tiek apsekotas mītnes un sagatavots pirmais tūristu mītņu buklets. Dažas no bukletā pieminētajām darbojas joprojām. A. Ziemele iepazīstas ar lauku uzņēmēju Vilni Balto, kurš jau tajā laikā ir izveidojies SIA „Lauku ceļotājs“. Pēc abu iniciatīvas Zemkopības ministrijā (tautā saukts par „Skābbarības torni“) 1993. gada 18. jūnijā tiek sasaukta lauku tūrisma kā sabiedriskas organizācijas (SO) dibināšanas sapulce. Zāle ir pārpildīta, daļa stāv kājās. Lai nodibinātu SO, ir nepieciešami 10 cilvēki. Starp tiem ir Asnāte Ziemele, Vilnis Baltais, Elita Orniņa, Inta Luse, Ēriks Pīlādzis u.c. Ne visi tajā laikā notic lauku tūrisma idejai. Tiek saņemti ap 300 saimnieku pieteikumi, kas vēlas nodarboties ar lauku tūrismu, apsekota tiek aptuveni ⅓. Pēc organizācijas dibināšanas seko pirmās rezervācijas. Tā laika datu bāze ir ar lineālu sagrafēta rūtiņu klade (0,27 rubļu vērtībā), kurā tiek piefiksēti klienti un naktsmītnes. Parādās nepieciešamība pēc kvalitātes sistēmas un mārketinga. Sākotnēji birojā ir viens darbinieks, pēc tam 1,5 un tad trīs.

Apkopoja: Juris Smaļinskis

Turpmāk vēl