Lielo svētku drošais „ieraugs“ – arī no Matīšiem

Palielināt / Enlarge

Gājiena uzsākums Matīšu senās, daudz pieredzējušās centrālās ielas. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Valmieras vīru kora priekšgalā Marika Rolmane un Līga Ivāne. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Soļo smiltēniešu jauktais koris „Pakalni“. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Visu kordiriģentu sveikšana Matīšu baznīcā. Ēriks Derums (otrais no labās) – ir daudzu koru dalībnieku sajūsmas objekts. Patiesi sirsnīga bija garīdznieka Andra Smilgas (pirmais no kreisās) līdzdalība šajā Dziesmu dienā. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Tieši tā, kā dziesmā dzied, pār Matīšu centrālo laukumu nāk „meitenes baltās zeķēs“: Karīna (mācās par arhitekta palīdzi), Marija (plāno mācīties par vetārsti), Undīne (mācās Cēsu mūzikas skolā, bez Alojas kora dzied arī trijos koros Cēsīs un Priekuļu korī, Rīgas svētkos gājusi zem „Beverīnas“ karoga. Pie Emīla Grīnberga izveidotās grupas spēlē basģitāru). Ceturtā dziedošā māsa Madara auklē mazo dēliņu. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Dejo atraktīvās un dzīvespriecīgās „Dzintares“ dāmas. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Jaunie mazsalacieši demonstrē vienu no smagākajām dejām – „Govju kazaku“, ovācijas neizpaliek. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Antra Pavloviča (piedalās arī folkloras kopā, turklāt tieši viņas dzīvesbiedrs Igors rosinājis ideju par kopzupas vārīšanu), Līga Grīnberga, Ineta Altmane. Viņas vienā balsī apliecina, ka Matīšu ļaudis labumu no saviem dārziem sanesuši ar prieku! FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Alojietes Agra Jankovska un Anita Āriņa savējos uzslavē vienmēr. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Skats uz Matīšu estrādi FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Arī man personiski šī Dziesmu diena sagādāja necerētu prieku – sapazinos ar mazsalaciešiem. Pie Daigas (dzied korī „Salaca“) un Anda (klausās) Paeglēm noteikti jābrauc ciemos! FOTO no Anitas Mellupes personīgā arhīva.

Valmieriešiem ir pamats būt lepnam: pirmie trīs dziesmu svētki notika: Dikļos (1864), Matīšos (1865) un Rūjienā (1866).

Mācītājs Juris Neikens par aizvadītajiem svētkiem 1865. gada 7. oktobra laikrakstā „Ceļa Biedris“ ziņoja: „To prieku, ko pērn Dikļos baudījuši, šogad Matīšos vēlējāmies atjaunot, lai arvien, citā draudzē sanākdami, ar gadiem visu šo apriņķi varētu apmeklēt. Bet, zināms, dziesmu svētki tur vien jauki izdosies, kur vieta dziedāšanai derīga.“

Pirms 160 gadiem svētkos piedalījās septiņi dziedātāju pulki, latviski dziedātas dziesmas: „Mēs visi šodien sanākuši“, „Cik jauks ir mežs un lauks“, „Kad zaļā mežā tieku“ un „Es grib' rītā mežā braukt“.

Ko sacīt par Matīšiem šodien, pēc vakardienas – 20. septembra – koncerta? Pirmkārt, vieta joprojām derīga. Otrkārt, ieskaņas koncertam durvis viesmīlīgi vēra Matīšu dievnams (mācītājs Andis Smilga), treškārt – tuvāku un tālāku koristu un dejotāju uzņemšanā sirsnīgi piedalījās tieši vietējie ļaudis. Īstenojot Valmieras novada pašvaldības atbalstīto projektu „II Dziesmu svētkiem 160 – kopienas noturības, savstarpējās sadarbības un atbalsta stiprināšanai“. Tie nebija vārdi, domāti atskaitei. Projekta mantisko daļu nevarēja nepamanīt: novada uzņēmēji brīvdabas estrādes skatuves malu bija burtiski apkrāvuši ar ziediem un veltēm. Un gardo zupu no 90 litru katla laipnās saimnieces piedāvāja gan pusdienās, gan vakariņās. Virzienu uz Jēkabkalnu rādīja siltas gaismas spuldzīšu virtene, tā rosinot apstāties arī nesteidzīgus garāmbraucējus.

Pašus Matīšus koncertā pārstāvēja: senioru vokālais ansamblis „Mārtiņroze“, senioru deju kolektīvs „Līksme“, dāmu deju kolektīvs „Dzintare“. Svētku gājienā visu kolektīvu karogi plīvoja ļoti lepni, gājienu noslēdza Mazsalacas kultūras centra jauniešu deju kopa „Oga“.

Uz Matīšu skatuves pirmie dziesmu sāka vietējās folkloras kopas „Pūrs“ dalībnieki, koncerta vadītāji viņus pieteica ar lepnumu: šeit un šodien vienkopus jau 4 paaudzes! Kopkora priekšnesumu ievadīja „Dziesma, ar ko tu sācies“, bet noslēdza ar „Saule, Pērkons, Daugava“ un „Gaismas pili“. Pa vidu – dziesmu svētku zelta repertuārs.

Tā sagadās, ka visciešāk iznāk parunāties ar Alojas kori „Ale“, kuru garus gadus vada diriģente Agra Jankovska un koncertmeistare Anita Āriņa. Viņas abas pirms gājiena piesēdušas uz soliņa ar humoristisko uzrakstu „Ko nu tālāk kratīšos, palikšu es Matīšos“.

Pirmais, ar ko Agra un Anita lepojas: korī pašlaik dzied 7 pašu audzinātie jaunieši, Alojas kora patrioti: Emīls (rīdzinieks), Markuss (studē ainavu arhitektūru), Jānis (studē ekonomiku), Monta (studijas pabeigusi). Korī dzied trīs Jenču ģimenes meitenes – Marija, Karīna, Undīne (mācās par diriģenti), ceturtā māsiņa Agra: Šajos svētkos esmu kopā ar divām savām mūzikas skolas audzēknēm, kurām tieši mācīju solfedžo: Anci Menniku (Smiltenes kora „Pakalni“ kormeistare pie diriģenta Ērika Deruma) un Undīni – no mūsu kora „Ale“.

Agra piebilst: Ne jau tikai lieli svētki mums svarīgi, tieši Ausekļa 175. dzimšanas dienā, 18. septembrī, kormēģinājuma laikā „Gaismas pili“ dziedājām pie dzejnieka kapu pieminekļa Alojas kapos.

Visi alojieši no sirds aicina apmeklēt viņu pilsētiņu 27. septembrī, kad pieminētās Ausekļa dzimšanas dienas svinības sakrīt ar dziesmu jaunrades konkursu „Kad mēs bijām, būsim, esam“.

Anita Mellupe,
speciāli laikrakstam „Latvietis“