Tautas deju konkurss diasporai “Krustimi dejama“

Palielināt / Enlarge

Rīgas Latviešu biedrība

Palielināt / Enlarge

Aicinu diasporas latviešus un latviešu draugus dejot mūsu tautas dejas – Skalu deju, Lipindraku, Dvieļu deju, Vadžu deju vai Nabagu deju. Tad iefilmēt savu dejas videoklipu un iesūtīt to mums – Rīgas Latviešu biedrībai.

Kopš latviešu tautas dejas atdzimšanas sākuma 1980. gadā Latvijas Universitātē, ir ļoti daudz padarīts rotaļdeju (danču) žanrā. Mazāk dejoti diždanči (kadriļas) un pavisam maz solo un sacensību dejas.

Lai latviešiem būtu iespēja pasaulē iziet ar lieliskām solo dejām, Rīgas Latviešu biedrības „Rīgas Danču“ kopiena šajos Jāņos ierakstīja videoklipus un ievietoja tos Instagram un Facebook profilos. Pusotra mēneša laikā pirmajai ievietotajai dejai jau ir vairāk kā 10 miljoni skatījumu, simtiem tūkstošu sirsniņu un desmitiem tūkstošu komentāru.

Ieklausījos Deju svētku Goda virsvadītāju Baibas Šteinas, Ingrīdas Saulītes, Ilzes Mažānes, Indras Filipsones un Ojāra Lamasa viedajos vārdos – Deju svētki tika radīti tikai tāpēc, lai tajos būtu tautas deja. Atteikšanās no tautas dejas par labu jaunrades skatuviskajai dejai nav prāta darbs. Lūdzu svētību konkursam no izcilām mūsu tautas personībām, kas saistītas ar folkloru un tautas deju. Savu svētību deva Vija Vētra, Vaira Vīķe Freiberga, Imants Freibergs.

Dejo un iefilmē savu klipu, sūti mums saiti uz folklora@rlb.lv vai pats izvieto sociālajā tīklā. Padomi klipa izveidei atrodami Facebook grupā „Krusta dejas“, jautājumus var uzdot turpat vai pieteikties WhatsApp grupā „Krustimi dejama“ – pieteikšanās saite ir te: https://chat.whatsapp.com/L4Iowx2WuEr63BDf14sE2I.

Uzvarētāju apbalvosim Zvaigznes dienā, 2026. gada janvārī. Sākotnējais balvu fonds 1000 eiro.

Tautas dejas skolotājs
Ernests Spīčs

* * *

Izvilkums no nolikuma

4. Video rullīša prasības

Redzamiem jābūt kādam no nosauktajiem latviešu tautas krustdejas veidiem: Skalu deja, Lipindraks, Vadžu deja, Nabagu deja, Dvieļu deja. Dejai jābūt ar dzīvu pavadījumu – latviešu tautas mūziku vai tautasdziesmu. Ja dzied vai spēlē pats dejotājs, tad var dejot pie sava ieraksta vai ar mūzikas instrumentu rokās. Krustā skalu vietā var izmantot citus piemērotus priekšmetus. Vadžu dejā var izmantot jostas, striķus, linu austus dvieļus vai turēties ar rokām pie vadža. Apģērbam jābūt tādam, lai var brīvi kustēties paša sacerētajā dejā. Tautas tērps ir laba, bet nav obligāta izvēle. Video var būt solo vai grupā līdz četriem dejotājiem. Dejai vēlams dot oriģinālu nosaukumu, kas ietver veidu (piemēram, Annas Lipindraks*, *Kļaviņu ģimenes Dvieļu deja*, *Londonas Nabagu deja* u.tml.).

Atļauta filmēšana ar jebkuru ierīci – kvalitātei jābūt pietiekamai, lai to varētu skatīties uz liela monitora vai TV. Pieļaujams gan vertikāls, gan horizontāls formāts. Videoklipa garums – 30–90 sekundes, kas nofilmēts vienā piegājienā, bez montāžas. Klipam var būt titri sākumā un beigās, bet tie nav obligāti. Iesūtot jāpievieno visu dejotāju, muzikantu un operatoru vārds, uzvārds, kā arī cita informācija (e-pasts vai telefona numurs, ja vēlamais saziņas līdzeklis ir „WhatsApp“).

5. Pieteikšanās un iesniegšana

Video rullītis jāiesniedz līdz 2025. gada 30. novembrim (ieskaitot), nosūtot informāciju uz e-pastu: folklora@rlb.lv un pievienojot saiti uz video failu (YouTube, Google Drive, Vimeo u. c.) vai faila pārsūtīšanas servisa adresi (WeTransfer, Dropbox, Failiem u.c.).

Pilns konkursa nolikums Rīgas Latviešu biedrības mājas lapā: https://www.rlb.lv/sakums/folklora-tautas-dejas-konkurss-quotkrustami-dejamaquot

* * *

Austrālijas „konkursa vēstniece“

Konkursa atklāšanā teica konkursa patrons, RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis:

„Pirms 152 gadiem sākās Dziesmu svētku tradīcija, un tie nebija kaut kādi rūķīši, kas tos rīkoja. Tie bija Rīgas Latviešu biedrības biedri. Viņi saziedoja naudu, rūpējās par visu – sākot ar loģistiku un beidzot ar estrādes būvi, visu darīja paši savām rokām, brīvajā laikā.

Tagad Rīgas Latviešu biedrība nāk ar jaunu iniciatīvu – ar šo konkursu uzrunā tautiešus visā pasaulē. Tautas deja ir mūsu bagātība, kas jāstudē, jādejo un kas vieno mūs visā pasaulē, tāpat kā Māmuļa kādreiz vienoja latviešus kopīgiem dziedāšanas svētkiem.“

Es esmu Austrālijas „konkursa vēstniece“. Man ir prasīts tiem, kas grib piedalīties konkursā nodot padomu, bet nevaru citu vietā iestudēt dejas. Tas ir konkurss un katrs tajā piedalās ar savu izdomu un savām prasmēm. Varu arī palīdzēt dalībniekiem izprast konkursa nolikumus. Neskaidrību gadījumā nodošu jautājumus tālāk Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijai.

Konkursā var piedalīties arī latviešu draugi, kas nerunā latviski, bet mīl mūsu kultūru, varbūt ir iesaistījušies kopās, muzikālas ansambļos, korus u.c. Drīz izsludināšu arī pārtulkotus nolikumus utt.

Diemžēl šāda veida konkursā, kurā notiek balsošana tīmeklī, nevar piedalīties bērni.

Sarma Strazda