„Augstākais Es“

Palielināt / Enlarge

Zīmējums: Ieva Strazdiņa, grāmatā „Varavīksnes lokā“ (R.Sokolovskis). Citāts: „Kaut arī jāpieņem, ka Jēzum Debesu Spēka avoti ir neizsmeļams lielums, tomēr Jēzum Pašam, tas vienā vai otrā veidā, – tomēr prasa milzīgus ieguldījumus, lai... Katra Dievgalda konsekrācija, katra Kristību sakramenta Spēki, katras Absolūcijas Spēki, katras Dziedināšanas Spēki, un vēl daudz kas cits, par ko mums, iespējams, pat nav ne jausmas... To lai vienmēr paturam vērā!“

Pasaulē atzīmē Pateicības Dienu (Thanksgiving) novembra ceturtajā ceturtdienā, un jau kopš XVII gadsimta (ASV), kas šogad ir 27. novembrī, bet ir arī vairāki datumi šai svētku dienai dažādās zemēs.* Tam šogad esmu veltījis savu rakstu „„Jaunā Laikmeta Gars: ar XXI gadsimtu visiem aktualizējas jēdziens „Augstākais Es““.

Jaunā Laikmeta Gars: ar XXI gadsimtu visiem aktualizējas jēdziens „Augstākais Es“

Šai sakarā atcerēsimies: Jaunā Laikmeta Gars ir Patiesības Gara nākamā dispensācija (izliešanās, theol.), žēlastībā dota Cilvēcei – Ceļa nodrošināšanai un augšupejai Trešajā Tūkstošgadē. Intensīvi tas notika pirms 2000 gadiem, pēc tam Viduslaikos, un notiek pašlaik.

Debesu Priekškars paveras platāk, un kas iepriekšējos gadsimtos bija grūtāk sasniedzams, tas šodien top vieglāk pieejams. (Vairāk par JLG lūdzu var lasīt LL Nr.804 u.c.).

Kas ir Augstākais Es?

„Augstākais Es“ ir tā daļa Cilvēka trīsvienībā – Gars/Dvēsele/Miesa, kura nekad nav atstājusi Debesis. Augstākais Es ir viens „stāvs“ cilvēka Gara/Dvēseles Monādē. Katram cilvēkam piemīt savs individuālais Augstākais Es, un visai Cilvēcei piemīt savs kopīgais Augstākais Es.

Atcerēsimies: Dvēseles savienojums ar Garu veido saprātu, Dvēseles savienojums ar Miesu producē jūtas. Caur Garu cilvēks ir savienots ar Dievu. Augstākais Es ir viens „stāvs“ šai savienojuma Monādē. Virs Augstākā Es atrodas Logoss (Vārds), un virs Vārda Dieva Gars (Svētais Gars). Virs Gara atrodas tikai Dievs Tas Kungs.

Šobrīd (2025 AD) lielākai daļai cilvēku Augstākais Es atrodas IEDĪGĻA stāvoklī. Bībeliskām personām kā apustuļi, svētie, taisnie – Augstākais Es ir bijis intensīvā dinamikā, ko raksturo viņu izteikumi, kā piemēram: „Ne vairs es dzīvoju, bet Kristus manī“, un tamlīdzīgi.

Otrkārt. Katram Ticīgam cilvēkam, kam Apziņa šodien ļauj izteikt šādu ticības apliecību, ir pamats uzskatīt, ka Augstākais Es top apzināts, un pieaug tā loma cilvēka dzīvē uz Zemes. Augstākais Es ir viens konkrēts aspekts no „Tevis Paša“, vienlaikus Augstākais Es izpaužas kā dinamika pretēji statikai. Bībele to raksturo ar pamudinājumiem kā: „Esiet nomodā“, „Staigājiet Garā“, „Garīgas lietas ir garīgi apspriežamas“, un tā tālāk. Savukārt, jēdziens „Gars gan ir labprātīgs, bet miesa vāja“ ataino cilvēka stāvokli pirms Augstākā Es apzinātas dinamikas.

Augstākais Es un Ego – diametrāli pretējas iezīmes

Augstākais Es ir dievišķais aspekts cilvēka Monādē Gars/Dvēsele/Miesa, un tas atrodas Debesīs. Ego ir pasaulīgais aspekts cilvēka Monādē un tas atrodas uz Zemes. Tāpēc Ego grib visu sev. Augstākais Es grib visu Dievam. Ego grib, lai viss kalpo sev. Augstākais Es Pats grib kalpot visam. Šos virzienus ikdienā sauc par egoismu un altruismu. Ja būtu tikai viens vai tikai otrs, tas uzreiz novestu pie dissonansēm un padarītu neiespējamu cilvēka eksistenci uz Zemes. Tikai līdzsvars un harmonija starp altruismu un egoismu padara iespējamu Cilvēces Ceļu uz Zemes. Tas ir tas zelta vidusceļš jeb šaurais ceļš, par kuru ir garīgi jācīnās. Līdzīgi kā žonglierim, kurš iet pa virvi, balansēdams ar kārti, te uz vienu pusi te uz otru pusi, lai saglabātu līdzsvaru.

Svētās Vienības Draudze

Kopš Dieva Dēla inkarnācijas Cilvēkā Jēzū – Viņš ir savienojies ar Cilvēces Augstāko Es kā Persona. Tādējādi – Viņš ir kļuvis kā DAĻA no Augstākā Es katram cilvēkam, kurš piedzimst uz Zemes. Rezultātā – visa Cilvēce ir kļuvusi šīs Svētās Vienības Draudze. Nekas mazāk nav iespējams. Sekojoši: cilvēks, kurš orientē savu apziņu uz savu Augstāko Es, IZIET uz Kristu par to pat nezinādams. Tieši to praktizē Jaunā Laikmeta Garīgums. Visas prakses, kas saistās ar Augstākā Es apzināšanos, ved uz Kristu (t.s. „izved no Ēģiptes verdzības“). Tādēļ, sekojot Jaunā Laikmeta Garam, jūs staigājat Kristīgo Ceļu, pat ja to nesaucat reliģiskā vārdā. Katram cilvēkam uz Zemes – bez izņēmuma – „Augstākais Es“ dod Apziņu: Kristum – Sevī, Vārdam – Dievā, Dēlam – Debesīs. Pat ja cilvēks par to pat nenojauš, un savam garīgam ceļam lieto pilnīgi citu terminoloģiju.

Jautājums

Rodas jautājums: ja var IZIET uz Dieva Dēla pilnības mēru caur savu Augstāko Es, tad kāda loma paliek visiem Vecā Laikmeta Gara fiziskajiem (taustāmajiem) žēlastības līdzekļiem – kā Rakstiem, Baznīcai, Draudzes aktivitātēm un visam pārējam, kas divus tūkstošus gadu ir cēluši pamatu Rietumu civilizācijai uz Zemes?

Atbilde

Uzmanību! Atbilde ir ļoti būtiska: Vecā Laikmeta Garā pastāv pamati, uz kuriem tiek celta Garīgā Ēka, kam „stūrakmens ir Kristus Jēzus“. Atcerēsimies: Garīga Ēka ir apvērsta V veida piramīda, kam pamats ir konkrēts, šaurs, vienots un VIENS. (Fiziska ēka, kā zināms, ir kā A veida piramīda, kurai pamatne ir plata, bet augšdaļa arvien iešaurinās ar vienotu smaili spicē). Garīgā ēka turpretim, nav ne tornis ne A veida, bet ir V veida piramīda, kas ceļoties izplešas, palielina augstumu, un sasniedz apmērus, kuros pamats izzūd skatam. Šie apjomi pieaug bezgalīgi. Pie tam, – jo plašāki apgabali un augstāki stāvi, – jo Garīgā Ēka stabilāka, un jo vairāk tā nostiprinās. Tieši tādēļ no Vecā Laikmeta Gara viedokļa Jaunā Laikmeta Gars izskatās aizdomīgs, jo tas vairs nav pārskatāms. Savukārt, Jaunā Laikmeta Gars mudina turēt Vecā Laikmeta Garā liktos pamatus – skaidrus un negrozītus. „Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.“ (1.Kor.3:11). Un stiprinājumu Garīgai Ēkai žēlastībā dod Tas Kungs Pats Savā Spēkā.

Iedīgļa stāvoklis/dinamika

Vairums cilvēku uz Zemes Augstākais Es atrodas iedīgļa stāvoklī, kā jau teicām. Augstāko Es aktivizē, veido un orientē – viss, ko cilvēks dara uz Zemes. Augstākajam Es saturu, formu un virzienu piešķir – viss, ko Dieva Dēls dara Debesīs. „Jo trīs ir, kas dod liecību debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens. Un trīs ir, kas liecina virs zemes: Gars, ūdens un asinis, un šie trīs ir kopā.“ (1.Jņ.5:7-8) Lūdzu pārlasiet visu piekto nodaļu. Augstākais Es katram Zemes cilvēkam ir „Vārda“ un „Dēla“ Apziņa. Tie ir VIENS. Tāpat kā Persona Jēzus un Dieva Dēls ir VIENS.

Cilvēce apliecina Dēlu

„Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs“.(1.Jņ.2:23) Teoloģija Vecā Laikmeta Garā (iepriekšējā tūkstošgadē) šos vārdus galvenokārt tulkoja reliģiski. Resp. – attiecinot uz cilvēkiem, vai uz kādām ļaužu grupām. Jaunā Laikmeta Gars šo izpratni ved tālāk, attiecinot uz vispārēju piederību Cilvēcei uz Zemes. Kur Apliecināt Dēlu nozīmē – būt Cilvēkam. Būt ar cilvēka Dvēseli. Jo spriežot pēc visa, ir arī citi, kas atrodas citur, un ir pavisam citādāk veidoti. Par ko jau apustulis aizrāda: „Bērniņi, sargaities no elkiem.“ (1.Jņ.5:21). Kur „bērniņi“ – ir cilvēciskā civilizācija uz Zemes, bet „elki“ – var zīmēties uz dažādām rasēm Visumā, kam piemīt cita izcelsme, cita ģenētika, cits avots; un ko bija sastapušas jau senās tautas un dažus no tiem pielūguši, kas ir aplams solis.

Tādēļ galvenais uzdevums uz Zemes visiem (ko jau esmu teicis atkārtoti) šodien ir Apziņas paplašinājums no planetārās uz Galaktisko, to darot mērķtiecīgi nevis haotiski! Jēzus vārdiem: „Jo, ko Tas (Tēvs) dara, to arī Dēls dara tāpat, jo Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš Tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities.“ (Jņ.5:19-20). Cilvēcei Apziņas izplešanās ir no Dieva.

Estafete uz Zemes

Ģenētiskā līmenī „Augstākā Es“ estafeti uz Zemes tālāk pasniedz Mātes ciltskoks. Tieši caur mātes radu rakstu līniju nākamajām paaudzēm tiek nodota Augstākā Es informācija (skat. rakstu „Par Dvēseles ceļu“ LL Nr.853.) Tādēļ Jaunava Marija kā Dievišķā Māte tika izvēlēta ar lielu rūpību no Debesīm, kā vispilnīgākās cilts locekle tai brīdī uz Zemes, jo Dieva Dēlam Miesā piedzimstot tiek tālāk pasniegts iepriekšējo paaudžu ģenētiskais kodols, piešķirot paātrinājumu (quickening) un paaugstinājumu (upgrading). Šai veidā cilvēciskā civilizācija tiek sistemātiski virzīta uz priekšu, jo cilvēks kā būtne vēl nav pilnībā noformējies. Dievs Tas Kungs turpina Savu nodomu – veidot CILVĒKU pēc Sava Tēla.

Augstākais Es cikliski pāriet atdusas uz nomoda stāvoklī

Gars/Dvēsele + statika = „Augstākais Es“ Miegs, atdusa, atpūta, reflekcija, u.t.t. Tam pieder Bībeles apliecinājumi kā „arī Dievs ir dusējis no Saviem darbiem“, un „vēl atliek svēta dusa Dieva tautai“, resp. – Cilvēcei.

Gars/Dvēsele + dinamika = „Augstākais Es“ Nomoda, izpausmes, perspektīva, u.t.t. Bībele to raksturo ar pamudinājumiem: „Staigājiet Garā“, „Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus“, u.c.

Gan statika gan dinamika Augstākajam Es realizējas cilvēka Dvēseles/Gara cikliskos periodos abējādi – gan inkarnācijās uz Zemes, gan starpposmos Viņpasaulē. Atšķirībā no Dvēseles, Augstākais Es ir brīvs no Karmas, un neitrāls pret Dvēseles iekrāto mantu debesīs. Augstākajam Es ir Kristus Prāts. (1.Kor.2:16).

Augstākais Vārds

Katram cilvēkam uz Zemes piemīt savs vārds, ko viņam/ai dod vecāki, kad cilvēks ir piedzimis. Bet ar laiku cilvēkam uzrodas savs Augstākais Vārds, ko cilvēkam dāvina Dievs Tas Kungs. Kā likums, dzīves laikā uz Zemes cilvēks nezin savu Augstāko Vārdu līdz tam brīdim, kad Dievs Tas Kungs viņam/ai to atklāj. „Es viņam došu baltu akmeni, un uz akmens būs jauns vārds rakstīts, ko neviens nezina, kā vien tas, kas to dabū.“ (Atkl.2:17). Cilvēkam var būt arī vairāki Augstākie Vārdi. Tie mēdz būt salikti un daudzpakāpju un ir savienoti vienotā un brīnišķīgā. Cilvēks, kuram ir dots zināt savu Augstāko Vārdu, to lieto reizi vai retāk vairākas reizes savā mūžā. Tādā brīdī cilvēks nostājas cilvēciskās civilizācijas gaitas priekšgalā, un var paveikt to, kas normāli cilvēkam nav pieejams, piemēram aizbīdīt komētu nost no tās kursa...

Dievam Tam Kungam Pašam piemīt Savs Augstākais Vārds, kuru neviens nezina. Mēs cilvēki, grēcīgi un piezemēti, zinām tikai Tā Kunga nosaukumu, un nevis Viņa Augstāko Vārdu. „Vārdu, kas Tam uzrakstīts, neviens nezina kā vien Viņš Pats.“ (Atkl.19:12). Dieva Vārda iekšējā būtība cilvēkam Atklājas kā gigantiska, kosmiska mēroga rītausmas krāsas uguns, uz ko Gara Acīm raugoties, tā nedz pievelk nedz atgrūž. Tās milzīgās liesmas maza mēlīte uztur un silda visu mūsu Piena Ceļa Galaktiku. Tā ir superkolosālas jaudas grandioza mikrodaļiņu plūsma gan laikā un telpā gan arī ārpus laika un telpas. Tas ir Spēks, ko senie grieķi sauca par Logosu, un ko Bībele raksturo, ka tajā viss ir radīts, kas ir, un viss pastāv Viņā. Kristietībā to saprot kā Dieva Dēlu, kurš kā būtne Cilvēkā Jēzū pārstaigāja Zemi miesā. Svētie Raksti nes Dieva Vārda informāciju rakstītā formā, un to padara pieejamu lasītāja Apziņai, informatīvi iedēstot Dvēselē un prātā. Tādējādi Dieva Vārdu cilvēks uzņem sev atbilstošās intensitātēs, apjomos un formātā – lasot vai klausoties Svētos Rakstus. Tā ir Svētā Gara darbība.

Trīsvienīgais Dievs ir VIENS.

Dievam Tēvam, Dievam Dēlam, Dievam Svētajam Garam gods, slava un pateicība mūžīgi mūžos! Amen

Mācītājs Raimonds Sokolovskis

(skat. arī rakstus Laikrakstā „Latvietis“, LL Nr.832 „Vecā Laikmeta Gars un Jaunā Laikmeta Gars: attiecību vadlīnijas Kristiānismā“, LL Nr.817 „Jaunā Laikmeta Gars: Ko jau ir labi zināt“, LL Nr.808 „Jaunā Laikmeta Gara 21 mācība“, LL Nr.854 „Kas jāzina visiem praviešiem“, LL Nr.845 „Laika metamorfozes“, LL Nr.842 „Lieldienu mistērija“, u.c.)

* Red.: Piemēram, Vācijā – oktobra pirmajā svētdienā, Kanādā – oktobra otrajā pirmdienā, ASV un Brazīlijā – novembra ceturtajā ceturtdienā.