|
|
Laiks Latvijā: |
Kopkora koncerts
Mirdzošs dārgakmens AL60.KD kronī!
Laikraksts Latvietis Nr. 877, 2026. g. 8. janv.
Rudīte Bērziņa -
Ieteikt draugiem.lv
Koris ar diriģentu Aldi Silu. FOTO Džeims Dokertijs (James Docherty).
Kopkora koncerta rīkotājs un diriģents Aldis Sils ar solisti Bruku Zabrovarniju (Brooke Zabrowarny). FOTO Džeims Dokertijs (James Docherty).
Solistes Katrīna Dimanta un Laima Dimanta. FOTO Džeims Dokertijs (James Docherty).
Diriģents Edgars Vītols. FOTO Džeims Dokertijs (James Docherty).
Kultūras dienu karogs nodots Sidnejai. FOTO Džeims Dokertijs (James Docherty).
Jutās, ka Austrālijas Latviešu 60.Kultūras dienas Adelaidē nupat iesākušās, kad jau piecas dienas vēlāk 2025. g. 30. decembrī pulcējamies Adelaides konservatorijas vēsturiskā zālē, Elder Hall, uz noslēguma koncerta! Kultūras dienu koncerti un pasākumi bija daudz un dažādi, un piedzīvojumi brīnišķīgi. Kā jau agrākos gados, tā arī šoreiz Kopkora koncerts ieņēma īpašu un svinīgu vietu kultūras dienas norisē, kulminācija mūsu skaistajiem jubilejas svētkiem. Kā programmas grāmatā aprakstīts, latviešu kormūzika ir viens no mūsu kultūras dārgakmeņiem, un to pilnībā izjutām šajā koncertā!
Varam būt laimīgi, ka šo Kopkora koncertu vadīt uzņēmās talantīgais Aldis Sils. Par Aldi un viņa panākumiem varētu sarakstīt grāmatu! Aldis ir šīs pašas Elder konservatorijas absolvents. Kopš 2007. g. vadījis Adelaides filharmonijas kori, un ilgus gadus bija Marryatville mūzikas vidusskolas mūzikas programmas direktors. Alda vadītie jauniešu kori ir vairākkārt apbalvoti pasaules mērogā. Aldis pirms 25. gadiem pats vadīja Kultūras dienas Adelaidē, un šī nav pirmā reize, ka Aldis ir kopkora koncerta rīkotājs.
Ir jāpaskaidro, ka neesmu kvalificēta mūzikas kritiķe, un nevaru teikt, ka man ir ekspertīze kora laukā. Tomēr esmu ilgākus gadus dziedājusi korī un piedalījusies gan Kultūras dienas koncertos, gan Dziesmu svētku kora koncertos Latvijā. Šajās rindiņās sniedzu savus iespaidus kā skatītāja un koncerta baudītāja.
Publika ar sirsnīgiem aplausiem sagaidīja dziedātājus ne tikai no plašās Austrālijas, bet arī no Latvijas (pārstāvji no kora Aura un no sieviešu kora Stradiņi), Īrijas, Brazīlijas un pat no Ķīnas. Kad instrumentālo ansambļa pavadījumā izskanēja Dievs, svētī Latviju, uz reizi sapratu, ka šis koncerts būs jaudīgs un iespaidīgs, un atbilstošs noslēgums brīnišķīgi pavadītājām Kultūras dienām. Akustika Elder zāle ir teicama.
Jau pirms koncerta lasīju Īrijas koru „eLVē“ komentārus soctīklos, ka šī koncerta „mēģinājums bija ne vien muzikāls darbs, bet arī spēcīgs kopības un latviskās identitātes apliecinājums“. Un tālāk, ka dziesmas „skanēja kā tilts starp kontinentiem, paaudzēm un sirdīm, apliecinot latviešu kora dziedāšanas spēku un vienotību diasporā“. Ar šo vien, Kopkora koncerts veica svētīgu darbu dalībniekiem, bet publikai arī stāvēja priekšā īpašs cienasts.
Diriģenti no Austrālijas bija Aldis Sils, Lilita Daenke un Matīss Reinhards (Adelaide), Edgars Vegners (Melburna) un Viktorija Mačēna un Aija Dragūna (Sidneja). No Latvijas piedalījās Edgars Vītols. Edgars mums ir pazīstams ne tikai kā kora Aura diriģents, bet kā viesu diriģents pirmajā Austrālijas Latviešu Vīru kora saietā 2024. gadā Adelaidē, un kā virsdiriģents Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2025. gadā Rīgā , kur piedalījās jaunieši no Austrālijas. Edgaru pāris dziesmās aizstāja jauni diriģenti no kori Aura, Lauma Eglīte un Emīls Rusovs. Koncertā arī piedalījās diriģenti Allans Arājs no Brazīlijas un Ingūna Dārziņa-Grietiņa no Īrijas.
Dziedātājus pavadīja pie klavierēm Nerissa Pīrsa (Pearce) un arī instrumentāls ansamblis ar vijolēm, altvijoli, čelli, dubultbass, flautu, perkusijām, klarneti un koklēm. Atskaitot klarneti un kokles, dalībnieki nebija latviešu izcelsmes, tomēr viņi veiksmīgi izjuta dziesmu „latviskumu“ un izklausījās brīnišķīgi kopā ar kori, noteikti pateicoties Alda Sila muzikāliem aranžējumiem. Pēc koncerta ansambļa dalībnieki izteica lielu prieku un pateicību par iespēju piedalīties šajā izcilā notikumā.
Sākuma daļā atskanēja tautas dziesmu un estrādes aranžējumi jauktajam korim, kopā divpadsmit dziesmas. Dziesmu izvēle un salikums visai programmai bija patīkams. Par to pēc koncerta arī izskanēja daudz pozitīvu komentāru. Gribētos par katru uzrakstīt paragrāfu, jo likās, ka koris katrai dziesmai, bez izņēmuma, piegāja ar attiecīgu izjūtu, labi noturēja meldiju un takti, un bija ļoti saliedēts. Tas nav vienkārši panākt šādam lielajam skaitam no malu malām, kas tikai uz pāris reizēm sanāca kopā mēģināt pirms uzveduma! Tur pienākas pateicība gan koristiem, gan diriģentiem. Manuprāt rezultātā katra dziesma izskanēja kā vajadzēja! Tomēr pieminēšu dažas. Labu ievadu šai daļai sagādāja Latvijā un diasporā iemīļotā dziesma „Tik un tā“, kuru koris rāmi un izjusti nodziedāja Ingūnas Grietiņas-Dārziņas vadībā. Dziesmu ar Māras Zālītes vārdiem 1981. gadā sacerēja Latvijā populārais komponists Uldis Stabulnieks, kam būtu šogad apritējuši 80 gadi. Uldis pirms 45 gadiem viesojās Adelaidē un uzstāšanās atskanēja šī pati skaistā dziesma.
Zigmāra Liepiņa „Es atnācu uguntiņu“ izskanēja droši, un solo daļu ar savu valdzinošo, medaino balsi dziedāja Katrīna Dimanta no Latvijas. Diriģents Matīss Reinhards un dziedātāji pelnīja siltus aplausus. Pie diriģenta pults sekoja Aija Dragūna un viņas pašas interesanto aranžējumu „Sarkandaiļa roze aug“, kuru koris skaisti nodziedāja. „Čigānu dziesma“ izskanēja raiti un priecīgi Lilitas Daenkes vadībā. Katrīna Dimanta un māsa Laima bija spēcīgas saucējas Valta Pūces „Ik rudeni valodiņa“.
Noskaņa manījās ar dziesmu „Tautas laiks“ no Latvijas Trešās atmodas laika. Šo patriotisko Imanta Kalniņa – Jāņa Lūsēna dziesmu daudzkārt Latvijā dziedājis Zigfrīds Muktupāvels un citi. Aldis Sils to izjusti nodiriģēja un kora izpildījums bija aizkustinošs.
Pirmo koncerta daļu jauktais koris pienācīgi nobeidza ar Raimonda Paula populāro „Sasala jūriņā“. Koris priecīgi atsaucās uz diriģenta Edgara Vegnera raitiem un drošiem mājieniem. Solistes daļai bija nepieciešama liela veiksme un stipras plaušas, un to droši un teicami izpildīja Zanda Šulce.
Pēc starpbrīža otrā daļa sākās ar vīru korim veltītām dziesmām. Jāzepa Mediņa „Krāc jūrmalas priedes“ mums atgādināja kāpēc vīru koris ir tiks iemīļots. Kora sniegums, Edgara Vegnera vadībā, bija jaudīgs. Sekoja Ērika Ešenvalda skaistā „Brīvība“, kuru izjusti novadīja Aija Dragūna un koris skanīgi nodziedāja. Jautrību sagādāja „Strauja, strauja upes tecēj'“ un diriģents Matīss Reinhards nodrošināja dziesmai precīzas beigas! Daudz dzirdētā Emīla Dārziņa „Mūžam zili“ koris redzami un dzirdami ļoti labi pārzināja, un ļoti labi arī nodziedāja Aijas Dragūnas vadībā. Kad uz skatuves uzkāpa Edgars Vītols, viņu publika sirsnīgi sagaidīja, un iemīļotā Emīla Dārziņa „Mirdzi kā zvaigzne“ kora izpildījums arī nopelnīja skaļus un ilgstošus aplausus. Vīru kora devumu nobeidza ar jautro „Laid' iekšā'i saiminiece“, diriģente Viktorija Mačēna. Vīriem bija laba dikcija, precīzi ievēroja tempu maiņas un priecīgi nodziedāja!
Uz skatuves vīriem pievienojās jauktais koris un uz skatuves pāri par 200 dziedātāji kļuva par kopkori. Programmas grāmata vēstīja, ka dzirdēsim kora klasikas, dažas kuras esam baudījuši no pašām pirmajām Kultūras dienām 1953. gadā. Ir neaprakstāmas sajūtas kad viens pēc otra dzirdējām Emīla Melngaiļa „Senatne“ (diriģente Ingūna Grietiņa-Dārziņa), Jāzepa Vītola „Beverīnas dziedonis“ (diriģents Aldis Sils), Andreja Jurjāna „Kantāte Tēvijai“ (diriģente Lilita Daenke, soliste Bruka Zabrovarnija (Brooke Zabrowarny)), Jāzepa Vītola „Gaismas pils“ (diriģents Allans Arājs) un Imanta Kalniņa „Virs galvas mūžīgs piena ceļš“ (diriģents Aldis Sils, pie ērģelēm Džošs van Konkelenbergs (Joshua van Konkelenberg)). Skaļie un ilgstošie aplausi rāda to, ka mums gribas šīs dziesmas baudīt, un ka mēs tās turpinām turēt augstā cieņā.
Šī virkne nobeidzās ar šeit mazāk pazīstamo dziesmu „Tavs karogs“. Tā Latvijā pēdējos piecos gados kļuvusi ļoti populāra, jo tā ir ļoti pacilājoša un iedvesmojoša. Komponists ir Jānis Aišpurs, bet vārdi Renāra Kaupere. 2025. gada XIII Latvijas Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā šo dziesmu diriģēja virsdiriģents Edgars Vītols. Tātad bija pats par sevi saprotams, ka mūsu Kopkora koncertā šo dziesmu arī diriģēs Edgars! Nebija grūti atpazīt kuri koristi piedalījās svētkos Latvijā, jo šo dziesmu viņi dziedāja droši, ar lielu sajūsmu un bez notīm!
Un tā pienācām pie svinīgās Karoga nodošanas. AL60.KD Rīcības komitejas priekšsēde Lilita Daenke pateicās gan visiem palīgiem, kuri veica daudz un dažādus darbus, lai jubilejas svētki patiešām mirdzētu, gan pasākumu apmeklētājiem, kuri pulcējās Adelaidē no tuvuma un tāluma. Nākamās Kultūras dienas notiks 2027. gadā Sidnejā. Tās vadītājs vēl nav zināms un tā Kultūras dienu karogu nodeva Sidnejas pārstāvim Andrejam Mačēnam, kurš patiecās Lilitai Daenke un visiem adelaidiešiem par ļoti sekmīgiem svētkiem, un aicināja mūs visus uz Sidneju pēc diviem gadiem.
Sekoja Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava“ ar Raiņa vārdiem. Koncertu nevarētu iedomāties bez šīs dziesmas. Publika izteica emocionālu atzinību ar skaļiem un ilgstošiem aplausiem kamēr diriģentiem un solistiem pasniedza ziedus. Latvijas Nacionālās kultūras centra pārstāve, Aiga Vasiļevska, Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore, pasniedza Kultūras Ministrijas Atzinības rakstus un īpašu Latvijas monētas dāvanu Lilitai Daenkei, Aldim Silam un Mārītei Rumpei, kā arī Atzinības rakstu AL60.KD komitejai.
Izskanēja „Pūt vējiņi“ ar tradicionālo balto lakatiņu vicināšanu, un pasākums beidzās! Koncerts bija varens!
Tūlīt pēc koncerta no visām pusēm izskanēja komplimenti korim. Tāpat nākamās dienās soctīklos bija izteikti daudz pozitīvi komentāru no dziedātājiem pašiem un no klausītājiem. Liela pateicība Aldim Silam, visiem diriģentiem, muzikālam ansamblim, solistiem un protams ik katram koristam. Prāvais skaits jauniešu koristu rindās liek domāt, ka kora mūzika turpinās mūs iepriecināt vēl ilgi.
Rudīte Bērziņa
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
