Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Grāmata „Lībiešu krasts“

Pārskats par lībiešu tradicionālo dzīvesveidu

Laikraksts Latvietis Nr. 479, 2017. g. 12. okt.
Baiba Šuvcāne -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Baiba Šuvcāne ar grāmatu „Lībiešu krasts“. FOTO Inese Dāvidsone.

No kreisās: Anita Andersone, Baiba Šuvcāne, Anna Žīgure. FOTO Inese Dāvidsone.

16. septembrī Kolkas Tautas namā notika Baibas Šuvcānes grāmatas Lībiešu krasts atvēršanas svētki.

Ziemeļkurzemes lībiešu jūrmala visus padomju varas okupācijas gadus bija savā ziņā izolēta no pārejās Latvijas. Tā bija savrupa un noslēgta pasaule, kas atradās kaut kur tālu nomaļus, parastam cilvēkam nesasniedzamā vietā. Atgūstot Latvijas valsts neatkarību 1991. gadā, Lībiešu krasts atkal atgriezās mūsu valsts dzīves apritē.

Būdams daudzus gadus nepieejams, Lībiešu krasts ir saglabājis zināmu romantikas un noslēpumainības noskaņu. Cilvēki mūsdienās tiecas apmeklēt šo vietu, vēlēdamies sameklēt lībisko līdz šim maz iepazītajā lībiešu jūrmalā un tās piekrastes ciemos.

Nepieciešamība saglabāt informāciju par lībiešu kultūras telpu Ziemeļkurzemē un popularizēt lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu, veicināt izpratni par lībiešu tradicionālo dzīvesveidu, etnisko identitāti un tradīcijām bija Baibas Šuvcānes galvenais virzītājspēks grāmatas veidošanā. Pasaule strauji mainās, un ir būtiski saglabāt liecības par aizgājušo laiku nākamajām paaudzēm.

Grāmata Lībiešu krasts sniedz pārskatu par lībiešu tradicionālo dzīvesveidu 19. – 21. gadsimtā Ziemeļkurzemes lībiešu jūrmalas ciemos. Par lībiešu jūrmalu uzskata divpadsmit ciemus: Lūžņu, Miķeļtorni, Lielirbi, Jaunciemu, Sīkragu, Mazirbi, Košragu, Pitragu, Saunagu, Vaidi, Kolku un Melnsilu, kas izvietojušies Baltijas jūras un tās Rīgas līča piekrastē. Šeit kompaktā teritorijā vēl 20. gadsimtā dzīvoja lībiešu kopiena, kuras saziņas līdzeklis ikdienā bija lībiešu valoda. Šai darbā minētajiem ciemiem piepulcināti arī Oviši, kur lībiešu valoda skanēja vēl 19. gadsimta vidū.

Grāmatā stāstīts par katru lībiešu ciemu, uzsverot attiecīgā ciema galvenās dabas un kultūrvēsturiskās īpatnības. Lasītāji var iepazīt nozīmīgākās lībiešu kultūras personības, bez kurām lībiešu valodas un kultūras attīstība būtu grūti iedomājama. Publicētas arī lībiešu ciemu iedzīvotāju atmiņas par tradicionālo dzīvesveidu un ieražām savā ciemā, lībiešu folkloras paraugi. Darbā var uzzināt par katra ciema dzīvi mūsdienās.

Baibas Šuvcānes kultūrvēsturiskais ceļvedis aizvedīs uz noslēpumaino un romantisko Lībiešu krastu. Kopā izstaigāsim krastu no Ovišiem līdz Melnsilam, iepazīsim ciemus, tradīcijas, seno dzīvesveidu, lībiešu dzimtas, stiprās sievas un vīrus, to raksturus, ieklausīsimies nostāstos par zilajām govīm, saltkurpjiem un vilkačiem, Trommela pils laupītājiem un veco Taizelu, ieelposim spirdzinošo jūras gaisu, mūžīgi mainīgos Kolkasraga vējus, izstaigāsim mežus, purvus un skaistās pludmales un izbaudīsim mūsdienu sniegtās iespējas.

Grāmata turpina Valdas Marijas Šuvcānes un Baibas Šuvcānes jau iepriekš izdoto grāmatu – Lībiešu ciems, kura vairs nav (2002), Lībiešu folklora (2003), Mazirbe – mazs ciems jūrmalā (2006), Senais lībiešu ciems Kolka (2010), Lībiešu krasta stāsti (2012), Sauc par Vaidi mūsu ciemu (2015) – stāstus un pētījumus par Ziemeļkurzemes jūrmalu.

Baiba Šuvcāne
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com