Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Saules ģimnāzista atmiņas (4)

Nepilns gads pēckara Vācijā

Laikraksts Latvietis Nr. 611, 2020. g. 26. aug.
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ar meitu Baibu 1967. gadā uz sporta laukuma starp Špakenbergas un Saules nometnēm. FOTO Guntars Saiva.

Meža stiga (skrejceļš) pie Špakenbergas nometnes. 1987. gadā. FOTO Guntars Saiva.

1947. gada sacīkstēs Gēstahtē 100m skrējienā uzvar Priednieks, Saiva otrā vietā. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Saules ģimnāzijas stafetes komanda – Saiva, Bortiņš, Asars, Sališs. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Stendzinieka atvadīšanās sacīkstes Gēstahtā 1947. gadā. Stendzinieks redzams starp lodes grūdēju Veltu Višķeri un sķēpa metēju Mudīti Riekstiņu (abas Saules ģimnāzija). Aizmugures rindā astotais no kreisās Guntars Saiva. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Saules ģimnāzijas trešā izlaiduma 20 gadu atcere. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Jāņa Esera kapa vieta Rukvudas kapsētā Sidnejā. FOTO Guntars Saiva.

Noslēgums. Sākums LL608, LL609, LL610.

Sports

Blakus mācībām, krietna daļa ģimnāzistu piedalījās dažādās sporta nozarēs. Volejbols un basketbols varbūt bija populārākie sporta veidi. Bet tā kā Saules nometnē dzīvoja vairāki latviešu vieglatlēti, to vidū latviešu labākais, pasaules klases šķēpa metējs, Jānis Stendzinieks, tad arī vieglatlētika nebija atstāta novārtā.

Mēs, maza grupiņa skolnieku, kas dzīvojām Špakenbergas nometnē, un visi nebijām Saules ģimnāzijas skolnieki, netālā mežiņa stigas izmantojām skriešanas sacensībām. 90 grādu pagriezieni gan kavēja, arī mūsu toreizējā uztverē, labu laiku sasniegšanu. Skrējām distances no 60 m līdz 1000 metriem.

Špakenbergas nometnē dzīvoja kādreizējais vidus distanču skrējējs, vārdā Krēsliņš. Ar viņu un ģimnāzijas klases biedreni Ilgu Krūmiņu, reizes trīs nedēļā meža skrējienos noskrējām divus vai trīs kilometrus. Krēsliņš neskopojās ar praktiskiem padomiem par pareizāku trenēšanos.

Bija arī nopietnākas sacīkstes. Pusceļā no Špakenbergas uz Saules nometni, ceļa labajā malā, bija divi sporta laukumi. Viens otram blakus. Latvieši augšējo laukumu izmantoja šķēpa mešanai. Zemāko laukumu vieglatlētikai. Laukums gan bija par mazu 400 m aplim, bet 300 m aplis sanāca.

1946. gadā Gēstahtā piedalījos divās ģimnāzijas organizētās sacīkstēs:

20. jūnijā Jaunatnes pārbaudes sacīkstēs: 5 kg lodi aizgrūdu 10,73 m izcīnot 2. vietu. 2 kg disku (normālais diska lielums) aizmetu 26,37 m un arī paliku 2. vietā.

20. oktobrī Jaunatnes klasē: 100 m skrējienā ar 12,5 s izcīnīju 1. vietu. 4 kg lodes grūšanā ar 13,13 m arī biju pirmais.

Saules ģimnāzijas komanda 4 reiz 100 m stafetē (Saiva, Bortiņš, Asars un Sališs) ar 50,4 s zaudēja sastādītai komandai (50,1 s).

1947. gada 11. maijā Gēstahtā, kopā ar klases biedru Adamoviču piedalījāmies Stendzinieka atvadīšanās sacīkstēs. Stendzinieks Westward Ho akcijas ietvaros bija ceļā uz Angliju. Sezonas sākumos viņš bieži Gēstahtā sasniedza pasaules labākos rezultātus šķēpa mešanā.

Startējot vispārējā klasē 100 m ar 12,4 s paliku otrais aiz Alberta Priednieka 12,1 s. Priedniekam, kas 1946. gadā ar 11,0 s bija tā laika trimdas labākais sprinteris, tas bija ļoti pavasarīgs rezultāts. Adamovičs šajā skrējienā ar 12,8 s ieguva 4. vietu.

* * *

Liela daļa mūsu izlaiduma ģimnāzisti izceļoja uz Kanādu. Daudzi apmetās Toronto. Tur ik pa 10 gadiem notika izlaiduma atceres. Saglabājusies ir izlaiduma 20 gadu atceres fotogrāfija.

Nez vai Saules ģimnāzijai bija vēl otrs izlaidums, kura abiturienti tik cieši uzturēja saskarsmi savā starpā.

Izlaiduma 50 gadu atcerē 1997. gada 18. oktobrī Toronto piedalījās 24 – gandrīz puse, kādreizējo ģimnāzistu. Dažādu iemeslu un attāluma dēļ 15 nevarēja ierasties, sešiem nebija zināmas adreses. Nolēma nākošo saietu rīkot pēc 5 gadiem. Nezinu. ka 2002. gadā būtu noticis 55 gadu atceres saiets.

* * *

Kas vēlāk notika ar mūsu ģimnāzijas direktoru? 1950. gadā Jānis Esers ar ģimeni ieceļoja Austrālijā un apmetās uz dzīvi Sidnejā. No sākuma, kā viņš pats teica, strādāja par kleķeri. Nezinu, ko šis vārds īsti nozīmē, bet zinu, ka viņš strādāja par mūrnieka palīgu, jauca un piegādāja mūrniekam javu. Šajā darbā bija galīgi nolaidies, nebija nekā no mūsu iznesīgā un staltā direktora.

Lietas mainījās 1961. gadā, kad viņš dabūja darbu pie korespondences skolas. Rakstīja mācību grāmatas, sastādīja uzdevumus, laboja skolnieku darbus. Šajā laikā viņu ļoti labi iepazinu. Esers arī bija tēva skolas biedrs no Rūjienas Draudzes skolas. Atkal bija tas pats vecais direktors. Pēc ilgākas slimības ar asins vēzi viņa mūžs noslēdzās 1968. gada 4. februārī. Apglabāts Sidnejas Rukvudas kapsētā. Ar ziediem atvadījos Saules ģimnāzijas 3. izlaiduma vārdā.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com