Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Svētku runas un vēsā realitāte

Laikraksts Latvietis Nr. 631, 2021. g. 6. janv.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti lasītāji!

Jaunais gads – jaunas cerības, jauns sākums. Svētku sveicieni, draudzības un iecietības solījumi.

Vecgada vakarā prezidents teica: „Mūsu dažādībā ir spēks. Tomēr pārdzīvojumos un dusmās nereti esam bijuši pārāk skarbi. Atzīstu – arī es. Uzklausīsim tos, kuriem nepiekrītam. Pat ja vārdi, ko dzirdam, mums nepatīk.“

Savukārt, Ministru prezidents teica: „Latvijai ir vajadzīgi visi cilvēki, visi viedokļi un cieņpilnas diskusijas – gan ģimenes un draugu vidū, gan politiķu un institūciju starpā.“

Turpinot pozitīvo nostāju, Ministru prezidents deklarē: „Informācijas gūzmā, ko ikdienā saņemam, ir viegli apmaldīties, taču mūsu tautas viedums un spēja atšķirt patiesību no izdomājumiem ļaus uzvarēt arī šo cīņu.“

Krietni novēlējumi – ļoti piemēroti Vecgada vakaram, bet, diemžēl, atrauti no reālās dzīves.

Hibrīdkarš/infodēmija nekur nepazudīs kopā ar veco, pagājušā gada sienas kalendāru. Es pilnīgi atbalstu aicinājumu uz cieņpilnām diskusijām, bet sociālos medijos tādas ir ļoti grūti īstenot, jo, pirmkārt, tur ir daudz „troļļu“, kuri ar neracionāliem, bieži rupjiem argumentiem tīšām „nogremdē“ jebkādus mēģinājums uz normālām pārrunām.

Otrkārt, muļķību plūdi liek apšaubīt Ministru prezidenta apgalvojumu par mūsu viedumu. Bieži kā „fakti“ tiek deklarēti fantāzijas izgudrojumi, un atsaucēs uz nopietniem pētījumiem tie tiek sagrozīti līdz nepazīšanai.

Patlaban sevišķi modē ir „Covid“ noliegšana, kas aizēnojis cilvēku radītās klimatu maiņas noliegšanu.

Ko darīt? Pirmkārt atzīt, ka infodēmija ir nopietna problēma, kura nepazudīs ar dažiem samierinošiem vārdiem. Labi cilvēki tiek apzināti vai neapzināti maldināti, un tam ir konkrētas sekas. Ja netic, ka vispār vīruss eksistē, tad var doties uz valsts iestādi bez maskas, un skaļi apgalvot, ka neapdraud apkārtējo cilvēku veselību. (Un vēl lepoties Feisbukā par šādu nekaunību.)

Ja netic, ka cilvēki ir atbildīgi par nelabvēlīgu klimatu maiņu, tad mūsu bērni vai mazbērni izmisumā prasīs: „Kāpēc jūs bijāt tik stulbi un tuvredzīgi?“

Protams, ir vieglāk domāt tikai par šodienu – maskas ir neērtas, „lok­dauns“ traucē tautsaimniecībai, atjaunojamai enerģijai vēl ir trūkumi. Bet cilvēku attīstība ir pamatojusies uz to, ka spējam redzēt tālāk par savu degungalu – gan fiziski, gan laika ziņā. Tieši mūsu darbība un nākotnes seku paredzēšana ir tas, kas mūs ir pataisījis par civilizāciju.

Kāpēc tagad tik daudziem ir vēlme apzināti degradēties?

GN
2020. g. 6. janv.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com