Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

„Publiska ticamība“?

Laikraksts Latvietis Nr. 637, 2021. g. 17. febr.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Vai Latvijas valstij var uzticēties? Jautājums nav par atsevišķiem politiķiem vai ierēdņiem, bet par pašu valsti. Ja valsts kaut ko apgalvo, vai var uz to paļauties? Un ja tas tomēr ir izrādījies nepareizs, vai atbildību nesīs pati valsts, vai tas, kurš bija ticējis valstij?

Izrādās, ka Latvijā valsts iestāde oficiāli paziņo, ka nevar ticēt valsts apgalvojumiem, un ja tomēr ticēji, tad tev konfiscēs mājokli bez kompensācijas un izmetīs uz ielas.

Konkrēti te ir runa par Zemesgrāmatu, par kuru Zemesgrāmatas likuma 115. pants nosaka: „Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un tās programmnodrošinājuma vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts.“

Īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek piefiksētas dažādos veidos dažādās valstīs. Austrālijā tas sākumā balstījās uz pirkšanas-pārdošanas līgumiem. Lai būtu drošs, ka pārdevējs ir patiesais īpašnieks, bija jāpārbauda visa ķēde – no sākotnējā zemes piešķīruma dokumenta 19. vai 20. gadsimtā, un tad katru turpmāko pirkšanas-pārdošanas līgumu. No pieredzes varu teikt, ka ir interesanti turēt rokā visu šo dokumentu kaudzi, un izsekot, kā zemes gabals ir gājis no rokas rokā – gan pārdots, gan mantots. Šāda sistēma liek lielu atbildību uz juristu, kuram ir uzdots pārbaudīt katru soli.

Zemesgrāmatas jēga ir atvietot šo grūti pārbaudāmo dokumentu kaudzi ar ticamu ierakstu reģistrācijas žurnālā, jeb, šajos laikos, datu bāzē. Tā saukto „Torrens title“ sistēmu izgudroja Austrālijā 19. gadsimtā, kur tas arī pakāpeniski, ļoti lēnām tika ieviests. Krievijā to ieviesa drīz pēc Padomju Savienības dibināšanas.

Katrā valstī var būt savas nianses, bet ir trīs kopīgi principi Zemesgrāmatai. „Spoguļu princips“ – Zemesgrāmatā atspoguļoti visi patreizējie fakti par objektu; „Aizkaru princips“ – nav jālūr aiz Zemesgrāmatas ieraksta, jo tas satur visu informāciju par īpašumtiesībām; „Garantijas princips“ – zaudējumi dēļ krāpniecības vai Zemesgrāmatas kļūdas tiek kompensēti.

Austrālijā piedāvājums privatizēt Zemesgrāmatu atdūrās tieši pret kompensācijas principu. Vai privātajam Zemesgrāmatas turētājam būs spēja kompensēt savas kļūdas?

Kā ir Latvijā? Zemesgrāmatas likuma pirmais pants nosaka: „Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.“

Šīs pārdomas izraisīja vairāki aktuāli gadījumi, kur pircējs ir paļāvies uz Zemesgrāmatas ierakstu un nopircis dzīvokli no cilvēka, kas ir to izkrāpis no iepriekšējā īpašnieka. Krāpnieka īpašumtiesības ir reģistrētas Zemesgrāmatā, bet tagad policija vēršas tiesā, lai bez kompensācijas atņemtu dzīvokļus no labticīgiem pircējiem, kuriem vienīgais noziegums bija ticēt likumā noteiktajai Zemesgrāmatas ierakstu publiskai ticamībai.

Tas nav godīgi, un grauj ticību valstij.

GN
2021. g. 17. februārī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com