Ivars Štubis no Rīgas – Februāris

Palielināt / Enlarge

Ledus Saulkrastos. FOTO Laila Grosa.

Palielināt / Enlarge

Rīta saule Vecrīgā. FOTO Laila Grosa.

Palielināt / Enlarge

Ūdenskritums netālu no Siguldas. FOTO Laila Grosa.

Atklāti sakot, man šomēnes nav daudz ko stāstīt jums. Dzīve Latvijā ir iegājusi tādā limbo ritmā, kas man atgādina 1993. gada amerikāņu filmu Groundhog Day (Red.: „Murkšķa diena“). Šajā filmā galvenais protagonists piedzīvo vienu un to pašu dienu atkal un atkal, un, protams, pēc laiciņu viņš gandrīz kļūst pilnīgi traks. Nu labi, varētu būt sliktāk, vismaz mums ir vēl brīvā kustība, bet tagad sākās tāda sajūta, ka dienas ir lielākoties vienādas. Koncerti vēl nav, lielākoties veikali ir ciet, un pat nevaru vēl arvien iet un baudīt kafiju uz vietas kādā kafejnīcā. Šis laikam arī turpinās kādu laiciņu.

Man liekas, ka ir divas lietas, kas mani pašlaik tur skaidrā un samērā optimistiskā prātā – burvīga ziema un vakcīnas programmas progresēšana. Vēl arvien mums ir kārtīgs sals, bet tagad dienas ir garākas, un var just, ka drīz būs klāt siltā pavasara saulīte. Pēc seno latviešu gadskārtējā kalendāra man tagad būs iespēja piedzīvot sērsnu laiku, kur sals palēnam aizies, pirmie ziediņi parādīsies un sāks atkal atgriezties uz Latviju gājputni.

Es īsti ziņas ļoti daudz pašlaik nepētu, bet izskatās, ka līdz vasarai ir cerība, ka Eiropā sāks atgriezties kaut kāda normālāka dzīve sakarā ar vakcinācijām.

Laimīgā kārtā, man paliek vēl darbiņi, ko darīt, un, kā vienmēr, es turpinu radīt mūziku, cik vien iespējams. Pašlaik es diezgan daudz ko ierakstu dažiem klientiem, gatavoju savu nākamo EP un vada stundas cauri Zoom. Bet man tā pietrūkst – būtu cilvēkos. Protams, man ir Laila, ar ko es varu runāt un priecāties. Es nevaru par daudz sūdzēties, jo noteikti ir citi cilvēki, kuriem nav neviens, ar ko dalīties savās domas...tas gan būtu traki tā dzīvot vairākus mēnešus. Latvieša tauta ir pazīstama kā intraverta tauta, bet pat arī intravertiem kādreiz jāizlien no alas un jāpriecājas ar citiem cilvēkiem.

Es jūtu, ka daudziem cilvēkiem šeit sāk pietrūkt to iespēju runāties ar svešiem cilvēkiem, satikties ar draugiem un filozofēt vai runāt muļķības pie alus galda kādā siltā jaukā krodziņā. Man pietrūkst baudīt dzīvās mūzikas frekvences, apmeklēt mākslas izstādes vai nu pat baudīt kādu foršu lauku maltīti pa ceļam uz Latvijas skaistajiem mežiem. Bet kā vienmēr mainās gadalaiki, arī kaut kad šis Groundhog Day posms pāries un būs citas lietas, par ko uztraukties.

Nu, draugi, es ceru, ka martā man būs vairāk ko jums stāstīt!

Starplaikā – vēl dažas foršas ziemas bildes.

Ivars Štubis
19.02.2021., Rīgā
Laikrakstam „Latvietis“