„Dieva bērni parādīsies“

Palielināt / Enlarge

Saullēkts Zelta piekrastē, Austrālijā, 2021. gada 14. martā, plkst. 6.08. FOTO Ilze Nāgela.

Slavenais autors, C. S. Lewis, rakstīja: „Dievs čukst mūsu priekos, bet kliedz mūsu sāpēs. Sāpes ir Viņa megafons modināt kurlu pasauli.“ Ja tā ir patiesība, tad Jēzus Kristus krusta nāve bija skaļākais kliedziens, ko Dievs pasaulei varēja dot.

Ko Dievs caur Savu Dēla nāvi mēģināja mums teikt? ES TEVI MĪLU! Tikai tie. kas iedziļinājās Jēzus sāpēs un nāvē, var saprast, cik ļoti Dievs mūs ir mīlējis. Tā ir Lielās Piektdienas nozīmē. Kāpēc šīs sāpes bija vajadzīgas, lai saprastu Dieva mīlestību? Jo šīs sāpes un grūtības atklāj, kas mēs esam – vai neesam. Tās parāda, ka pēc dabas mēs neesam spējīgi Dieva mīlestību nopelnīt. Kaut kam mūsos ir jāmirst, lai pieņemtu un saprastu Dieva mīlestību. Kristietība tādēļ nav cilvēku uzlabošanas reliģija. Tā ir iespēja cilvēkam atklāt un iesākt pilnīgi jaunu dzīvi. Tādēļ Jēzus teica: „Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.“ (Jāņa ev. 3:3). Ja cilvēks domā vai mēģina tikt debesīs pats no sevis, viņš/viņa ļoti kļūdās. Pēdējā vakarēdienā Jēzus teica: „Kad sieva dzemdē, viņa ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt; bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē.“ (Jāņa ev. 16:21). Šis bērns katram jādzemdē. Būt Kristietim nozīmē, ka Jēzus Kristus caur ticību dzimst mūsos! Apustulis Pēteris teica: „Jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda.“ (1 Pēt. 1:23). Tiem, kas Jēzum tic, Dievs ievācās un ieņem mūsos mājas vietu. Mēs kļūstam par Dieva bērniem, kuros Jēzus mājo caur Svēto Garu. Šī ir Lielās Piektdienas un Lieldienas garīgā nozīmē. Jauna dzīvība seko nāvei. Jēzus teica: „Patiesi, patiesi, Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.“ Jēzus šos vārdus attiecināja ne tikai sev pašam, bet katram, kas nāk pie ticības caur Viņu. Mēs kopā ar Kristu esam miruši, un ar Viņu augšāmceļamies jaunā dzīvībā, kura mājo mūsos. Caur to mums tagad iespējams dzīvot Dievam par godu. Sāpēm un grūtībām ir jauna nozīme. Caur tām Dievs atklāj jaunu dzīvību. Tuvoties Dievam tagad nozīmē tuvoties un labāk saprast Viņa ciešanas, nāvi, mīlestību.

Pāvils to skaidroja kā daļu no viņa dzīves mērķa „lai atzītu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un Viņa ciešanu sadraudzību; tā es pielīdzinos Viņa nāvei.“ Kad ticībā augam, augam arī atziņā, cik ļoti Dievs mūs mīl. Viņš pārvērš mūsu sāpes jaunā saprašanā. Pāvila vārdos: „Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums. Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā.“ (Rom. 8:18-19). Jēzus mira pie krusta un augšāmcēlās, lai ticībā caur mums Viņš tiktu atklāts pasaulei, kas vēl netic. Tādēļ Viņš sēž pie Dieva labās rokas un par mums aizlūdz. Tādēļ Viņš sūta Savu Svēto Garu, lai tas mūs stiprina, mierina un vada. Tādēļ Pāvils varēja teikt: „Tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.“

Tikai ticība liek mums redzēt neredzamo! Tas ir Lieldienu brīnums. Kristus ir augšāmcēlies! Viņš ir dzīvs! Un Viņš mājo visos, kas Viņam tic! Lai Dievs svētī, Jēzum parādīties caur jums, lai arī citi piedzīvo Dieva mīlestību.

Priecīgus Kristus Augšāmcelšanas svētkus – Lieldienas jums visiem!!

Caur sāpēm debess godībā, Mans Jēzus iegājis.
Kas tic, to savā valstībā Viņā arī ievedīs.
Mūs, Kungs, Tu kaunā nepamet, Bet liec mums ciest un uzvarēt,
Ved mūs caur nāves ieleju Uz savu gaismas Ciānu!
Caur tumsību Uz gaismas Ciānu!
Kā dārga sēkla tīrumā Tu kapā nogrimi
Un, plaukdams jaunā dzīvībā, Mūs līdzi modini.
Kungs, visas tautas aicini, Lai Tevi atzīst pilnīgi,
Un sūti savus vēstnešus. Ja gribi, raidi arī mūs,
Jā, arī mūs Kā gaismas vēstnešus!

Mācītājs Aldis
Laikrakstam „Latvietis“