Atzīmējot Latvijas un Japānas draudzības simtgadi

Palielināt / Enlarge

Nodarbības Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. FOTO Sintija Bernava.

Palielināt / Enlarge

Nodarbības Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. FOTO Sintija Bernava.

2021. gadā atzīmējam Latvijas un Japānas draudzības simtgadi, jo Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina tikko neatkarību ieguvušo Latviju. Japāna Latviju atzina de facto 1919. gada 10. janvārī, de iure 1921. gada 26. janvārī.

Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas gados pirms 2. Pasaules kara Japāna bija vienīgā Āzijas valsts, kurai bija pārstāvniecība Latvijā, savukārt Latvijas Republika atvēra goda konsulātu Tokijā. 1923. gada 31. maijs uzskatāms par Latvijas un Japānas diplomātisko attiecību reālo sākumu, jo no šī datuma Latvijā oficiāli savu darbību uzsāka Japānas valdības delegāts, diplomāts Sentaro Ueda. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada 5. septembrī Japāna atzina Latvijas Republiku un 10. oktobrī atjaunoja divpusējās attiecības ar Latviju.

Japānā ir vecākā monarhija pasaulē, kuras saknes sniedzas 7. gs. pirms mūsu ēras. Japānas imperators ir Japānas valsts galva, kā arī imperatoru dzimtas galva. Saskaņā ar Japānas konstitūciju, imperators ir valsts un tautas vienotības simbols. Papildus tradicionālajai laika skaitīšanai, tiek arī uzskaitītas imperatoru valdīšanas ēras. Piemēram, iepriekšējā imperatora valdīšanas ēra saucās Heisei ēra un ilga 30 gadus (no 1989. gada 8. janvāra līdz 2019. gada 30. aprīlim). Savukārt pašreizējā imperatora ēra sākās pavisam nesen – 2019. gada 1. maijā un tā ir Reivas ēra令和, kas tulkojumā nozīmē brīnišķīgā harmonija.

Atzīmējot Latvijas un Japānas draudzības simtgadi, martā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacientiem tika sarūpēta iespēja iepazīst Japānu. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā ārstējas bērni un pusaudži, tāpēc tematiskajam mēnesim par Japānu tika sagatavoti dažādi izglītojoši un radošumu attīstoši uzdevumi. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija slimnīcas pacientiem sagatavoja viktorīnu par Japānu. Izmantojot viktorīnas 35 jautājumus, pacientiem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas par Japānu dažādās jomās (ģeogrāfija, kultūra, sports, zinātne un tehnika, Japāna un Latvija).

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rotaļistabām sagādāja pasaku grāmatu Burvju kastīte. Pasaku grāmata ir izdota Japānā un uz Rīgu atceļoja no Hokaido salas. Grāmata ir izdota Higašikavā, kas ir Rūjienas sadraudzības pilsēta Japānā. Pasaku grāmatas teksts ir latviešu, angļu un japāņu valodā.

Ņemot vērā Bērnu slimnīcas pacientu interesi par origami, Japānas vēstniecība Latvijā slimnīcas pacientiem sagādāja origami papīrus. Pacienti slimnīcas palātās locīja dažādas origami figūriņas, izmantojot oriģinālos origami papīrus, kuri tematiskā mēneša īstenošanai atceļoja no Japānas galvaspilsētas Tokijas.

Vārds origami tulkojumā no japāņu valodas nozīmē papīra locīšana (ori – locīt, gami – papīrs). Origami ir japāņu tradicionālā papīra locīšanas māksla, kurā no papīra tiek izlocīti dažādi priekšmeti. Origami tiek ievērots pamatlikums: tikai viena papīra loksne un neviena griezuma. Origami pamatā izmanto kvadrātveida papīru.

Zīmēšana un krāsošana ir viens no iecienītākajiem laika pavadīšanas veidiem slimnīcas pacientiem. Radošās nodarbes palīdz mazināt stresu un novērš domas no slimības un sāpīgajām procedūrām, kā arī daudziem bērniem kliedē vientulību, atrodoties tālu prom no ģimenes.

Martā, Japānai veltītā tematiskā mēneša ietvaros, Bērnu slimnīcas pacienti zīmēja tematiskus zīmējumus Mana Latvija, kuri aizceļos uz Šizuokas bērnu slimnīcu Japānā, novēlot slimnīcas pacientiem drīzu atveseļošanos.

Patiess prieks un milzīgs gandarījums, ka uz Šizuokas bērnu slimnīcu Japānā aizceļos ne tikai Bērnu slimnīcas pacientu zīmējumi, bet arī arī pacientu vecāku radošie darbiņi, novēlot Šizuokas bērnu slimnīcas pacientu vecākiem spēku un izturību, un pacientiem drīzu atveseļošanos. Bērnu slimnīcas pacientu mammu apbrīnojamais spēks un radošums iedvesmo saglabāt ticību saviem spēkiem un nepadoties, saskaroties ar dzīves grūtībām!

Ko mēs zinām par tālo valsti, kura viena no pirmajām atzina Latvijas Republikas neatkarību?

Japāna izrunā Nippon vai Nihon. Galvaspilsēta – Tokija japāņu valodā nozīmē Austrumu galvaspilsēta. Japānas karogs – Balts taisnstūris ar tumši sarkanu apli centrā. Japāņu valodā to bieži mēdz dēvēt par Hinomaru (nozīme – saules aplis). Japānu bieži mēdz dēvēt par Uzlecošās saules zemi.

Platība 377 975 km2 salīdzinājumam – Latvija ir tikai 64 589 km2, kas ir gandrīz 6 reizes mazāk nekā Japānas platība. Iedzīvotāju skaits – aptuveni 125 620 000 (2021. gadā). Naudas vienība – Japānas jēna. Japāna ir salu grupa jeb arhipelāgs, kuras sastāvā ir aptuveni 4000 dažāda izmēra salu. Japānas 4 lielākās salas ir: Hokaido, Honšu, Šhikoku un Kjūšu. Tuvākās citu valstu sauszemes robežas ir ar Krieviju, Ķīnu un Dienvidkoreju. Japānas rietumu pusi apskalo Japānas jūra, dienvidrietumu – Austrumķīnas jūra, savukārt austrumos– Klusais okeāns un dienvidos – Filipīnu jūra, bet ziemeļos – Ohotskas jūra. Klimats – Japānā ir visi 4 gadalaiki. Kā skaistākie atzīti pavasaris ķiršu jeb sakuras ziedēšanas laikā un rudens, kad koku lapas krāsojas dažādos sarkanā, oranžā un dzeltenā toņos jeb momidži vai kōjō un tulkojumā no japāņu valodas nozīmē rudens lapas. Pavasarī ir vērojama arī viena no tradīcijām – sakuras ziedēšanas laikā cilvēki rīko piknikus zem ziedošajiem kokiem, kas japāņu valodā saucas hanami, kas tulkojumā nozīmē ķiršu ziedu vērošana.

Augstākais kalns Japānā ir Fudži kalns 3 776 m. Kalns tiek klasificēts arī kā aktīvs vulkāns, lai gan pēdējo vairāk nekā 300 gadu laikā nav noticis neviens izvirdums. Japānā šis kalns tiek uzskatīts par svētu, un tā attēlojumi atrodami gan mākslas, gan literatūras darbos.

Ikebana ir ziedu kārtošanas māksla, ar kuras palīdzību tiek izcelts ziedu skaistums kārtojumā. Šī mākslas forma Japānā sāka izplatīties jau sākot no 9. gs., kas liecina par tās dziļajām saknēm japāņu kultūrā. Kārtojumos tiek izmantotas ne tikai puķes, bet arī citi augi, kā arī to lapas, kāti un zari. Ikebanu ir iespējams apgūt ne tikai pie šīs mākslas skolotājiem, bet arī skolās un kursos, kā arī tā tiek plaši attēlota televīzijā, japāņu komiksos (mangas) un animācijās (anime).

Bonsai kociņu audzēšanai tāpat kā ikebanai ir sena vēsture. Bonsai ir miniatūri kociņi, parasti priedes, kļavas, ķiršu vai plūmju koki, kurus audzē un kopj īpašā veidā, saglabājot tos veselīgus, bet tajā pat laikā kā miniatūrus līdziniekus dabā sastopamajiem. Bonsai izmēri ir atkarīgi no tā audzētāja vēlmēm, mazākajiem ir tikai 3-8 cm, bet lielākie var sasniegt pat 2 m augstumu.

Japānas virtuve. Japāņu ēdienkartē galveno vietu ieņem rīsi, zivis un dārzeņi, kas ir bagāti ar organismam nepieciešamajām vielām un nesatur daudz tauku. Tiek uzskatīts, ka tieši šāda veselīga ēdiena lietošana ikdienā ir viens no iemesliem, kādēļ japāņiem ir raksturīga ilgdzīvošana. Pasaulē plaši pazīstami ir tādi japāņu ēdieni kā suši, dažādi nūdeļu ēdieni, tajā skaitā – ramen, terijaki, okonomijaki un vēl daudzi citi ēdieni. Pusdienas, kuras tiek dotas līdzi pusdienu kārbiņās tiek sauktas par bento. Mazāko bērnu bento ir raksturīgi dažādi mīlīgi noformējumi, piemēram, zvēriņu sejas, animācijas filmu tēli vai kā citādi attēloti dzīvnieki, kas, protams, ir ēdami.

Foto ieskats Japānai veltītajā tematiskajā mēnesī atspoguļots Radošās darbnīcas sociālajos tīklos:

Facebook: https://www.facebook.com/RadosasDarbnicasCreativeWorkshops/

Instagram: https://www.instagram.com/radosas_darbnicas/

Katras aktivitātes īstenošana ir komandas darbs. Japānai veltītā tematiskā mēneša īstenošanā vēlamies pateikties Radošās darbnīcas brīvprātīgajiem, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai par nozīmīgo atbalstu un sagatavoto izglītojošo viktorīnu un apkopotajiem interesantajiem faktiem par Japānu. Pateicamies Japānas vēstniecībai Latvijā par sagādātajiem origami papīriem. Sirsnīgs paldies latviešiem Luksemburgā par finansējumu zīmēšanas piederumu iegādei, lai sagatavoto uzdevumu izkrāsošana un zīmējumu zīmēšana pacientiem sagādātu pozitīvas emocijas un iespēju radoši izpausties. Paldies par kvalitatīvajām izdrukām picturehappy.lv un operatīvu zīmēšanas piederumu piegādi Centrum Europe. Paldies uzņēmumam Stenders par ziepītēm, ar kurām tika iepriecināti slimnīcas pacienti. Sirsnīgs paldies Bērnu slimnīcas Pedagoģiskā dienesta pedagoģēm par aktīvo iesaisti un atbalstu Japānai veltītā tematiskā mēneša īstenošanā. Mīļš paldies slimnīcas pacientiem un vecākiem par daudzveidīgajiem radošajiem darbiņiem, kuri iepriecinās cilvēkus tālajā Japānā, turpinot mūsu valstu draudzību un sadarbību!

Sintija Bernava,
„Radošās darbnīcas“ vadītāja

„Radošās darbnīcas“ ir brīvprātīgo īstenotas radoši – izglītojošas aktivitātes Bērnu slimnīcas pacientiem un vecākiem.