Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Lēnam kļūstam par dīvainiem eremītiem

Laikraksts Latvietis Nr. 646, 2021. g. 21. apr.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Psihiatri brīdina, ka Covid-19 krīzē cieš bērnu un jauniešu psihiskā veselība. Tas pats noteikti attiecinās arī uz pieaugušajiem. Ierobežojumi un nošķiršanās no sabiedriskās dzīves neizbēgami atstāj savu ietekmi.

Ir tāds stereotips – eremīts, kurš vientulībā dzīvo savā alā vai būdiņā meža vidū, nesatiekas ar cilvēkiem un uzvedas visai dīvaini. Rodas jautājums – vai eremīts dzīvo vientulībā, jo ir pats par sevi dīvains, vai viņa dīvainība ir vientulības sekas?

Turpinoties Covid-19 un ar to saistītiem ierobežojumiem, mēs paši lēnam kļūstam par dīvainiem eremītiem. Ir vieglāk mērīt un censties kompensēt finansiālos zaudējumus nekā nopietni ķerties pie psihiskās veselības jautājumiem. Objektīvie rādītāji parādās tikai tad, kad problēma ir jau par tālu ielaista.

Sabiedrība tikai lēnām sāk pierast pie domas, ka psihiskā veselība, tāpat kā fiziskā veselība, ir jākopj un par to ir jārunā bez aizspriedumiem. Varbūt ir grūtāk par to runāt, jo traucējumi psihiskā veselībā nemēdz izpausties tik acīmredzamā veidā kā fiziskās slimības.

Platons, iespējams, bija pirmais filozofs, kurš rakstīja par garīgām slimībām. Dialogā „Likumi“ (Νόμοι) viņš atšķir divus trakuma paveidus – tādu, kas radies dēļ slimības, un tādu, kas radies dēļ citiem cēloņiem, kā, piemēram, dēļ agresīva rakstura.

19. gadsimta beigās sāka attīstīties psihoanalīze, ar kuras palīdzību sarunas veidā centās ārstēt dažādas psihiskās slimības.

Psihiskās veselības traucējumiem var būt gan tīri fiziski cēloņi, gan var būt dzīves apstākļu izveidoti. Šodien ir pieejams vesels arsenāls cīņai pret šiem traucējumiem – no vārdiem līdz spēcīgai ķīmijai. Katrai ir sava vieta, bet vai nebūtu labāk veikt profilaktiskos pasākumus, lai nenonāktu tik tālu?

Covid-19 laikā esam sākuši atklātāk runāt par to, kā dzīves apstākļi var novest pie traucējumiem psihiskā veselībā. Otrā pasaules kara pārdzīvojušie nevarēja runāt par savām problēmām, un tāpēc bija salīdzināmi liels pašnāvību skaits, sevišķi starp jauniem vientuļiem vīriešiem, kuri bija izbraukuši uz svešām zemēm.

Kāda tagad ir valsts programma samazināt Covid-19 sekas garīgai veselībai? Atrisinājums nedrīkst būt vienkārši vērt visu vaļā, lai vēl vairāk paaugstinātu Latvijā tagad jau nenormāli augsto Covid-19 upuru skaitu.

Dažreiz liekas, ka visa Eiropa ir zaudējusi savu garīgo līdzsvaru, baidoties nopietni cīnīties ar Covid-19, un ar pusmēriem ir tikai vairojusi mūsu visu mokas.

GN
2021. g. 21. aprīlī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com