Bērnu psihiskā veselība

To, ka COVID-19 krīzē nopietni iedragāta bērnu un jauniešu psihiskā veselība, apliecina sākot no uzticības tālruņu uzturētājiem un beidzot ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu. Tur psihiatrijas klīnikas stacionārā agrāk neatliekamā kārtā bija stacionēti trešā daļa pacientu, pārējie plānveida, taču nu jau neatliekami ir vairāk nekā puse, noskaidrojis LTV raidījums De Facto.

Agrāk vidējais ārstēšanas ilgums bija līdz 11 dienām, pandēmijas ietekmē – vidēji 14. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) dubultojās konsultāciju skaits, kurās bērni un jaunieši pauda pašnāvības domas – 2019. gadā tās parādījās 59 sarunās, pērn – 118. Pieauga arī skumjas, vientulība un izmisums.

9. klases skolniece Dārta sarunā ar De Facto secina: „Tas ir vienkārši fakts, ka mums visiem iet ļoti grūti. Un ļoti daudzi tiecas uz šo palīdzību – psihoterapeiti, psihologi...“. Arī viņai pašai Covid-19 otrais vilnis līdz ar atkārtotiem ierobežojumiem izrādījās emocionāli pārāk smags, un tagad viņa apmeklē psihologu. „Tas nenotika tā (uzsit knipi – red.). Tas notika lēnām, palēnām un pietiekoši mokošā veidā, un vienkārši tas bija tā, ka es nedēļu no vietas sevi noraudāju līdz miegam. Un tad es sapratu, ka man vajag palīdzību, es vairāk pati netieku galā, un vecākiem, piemēram, ir lietas, kuras tu vari pateikt vecākiem un ir lietas, par kurām tu nerunāsim ar vecākiem,“ viņa stāsta.

Bērnu klīniskās universitātes Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs atzīst, ka smagākas izpausmes šobrīd novērojamas pusaudžiem – tieši pusaudži arī slimnīcas stacionārā neatliekamā kārtā šobrīd nonāk vairāk. „Un visbiežāk tas ir kaut kas, kas ir saistīts ar vai nu ar pietiekoši smagiem garastāvokļa traucējumiem un suicidālu un nesuicidālu paškaitējumu,“ viņš skaidro. Ārstniecības iestāžu ambulatorajās vizītēs dominē depresija, miega traucējumi, intereses zudums par lietām, kas patika.

Piejūras slimnīcas (Liepājā) bērnu psihiatre Evija Siliņa novērojusi, ja agrāk vairāk bija klasiskās psihiatriskās diagnozes, piemēram, autisms, tad tagad ir ļoti daudz emocionālie traucējumi.

Attālinātās mācības tam ir tikai vien no iemesliem. Attiecības ģimenē, finansiāli zaudējumi un arī biežāka vardarbība ģimenēs situāciju padara smagāku. Vecāki nezina, kā bērnus disciplinēt vai atklājuši bērnu problēmas, par kurām nav zinājuši, piemēram, atkarības. Un arī vecāki bieži meklē palīdzību.

„Bija tā sajūta arī uzticības tālruņa konsultantiem, ka tā viena konsultācija ir bijusi kā piecas. Viņas ir tik piesātinātas, tik pilnas ar emocijām. Un tas stāsts, kas ir apakšā, tas arī priekš vecāka ir bijis sarežģīts un grūts. Un līdz ar to tās sarunas ir ļoti emocionālas,“ stāsta VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.

Zvans, arī čats un epasta konsultācijas ir pirmais, ar ko var sākt, meklējot palīdzību. To jaudas dažādos krīzes centros šobrīd ir palielinātas. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija tagad nodrošina arī ģimenes psihoterapiju. Taču ir lietas, kas kavējas. Piemēram, visdrīzāk no maija, nevis aprīļa, kā cerēts, atvērs iespēju ar ģimenes ārsta nosūtījumu tikt pie valsts apmaksāta psihologa. Arī ierobežotās klātienes iespējas ir problēma, atzīst Rīgas sociālajā dienestā, kurā arī pieaudzis pieprasījums pēc šāda veida palīdzības.

„Tas, ko mēs kā pašvaldība, sociālais dienests darām, izvērtējam katras ģimenes situāciju un skatāmies. Ja nav iespējas nodrošināt attālināti, piemēram, bērns nevar būt viens, lai runātu atklāti par svarīgām tēmām vai viņam nav tehniskā nodrošinājuma, tad psihologi iespēju robežās nodrošina klātienes konsultācijas. Bet, ņemot vērā rindas, ne visi uzreiz var saņemt – tas gan,“ atzīst Rīgas Sociālā dienesta sociālā darba vadītāja Marina Fiļipova.

Rindas ir arī Pusaudžu resursu centrā, kurā īsteno valsts apmaksātu palīdzības programmu. Steidzamos gadījumos tur palīdzību gan cenšas nodrošināt pēc iespējas ātrāk. Arī pakalpojumu apjomu plānots palielināt, to nodrošinot ne vien Rīgā, bet arī Reģionos – Liepājā, Daugavpilī un Valmierā.

Vienas receptes, kā palīdzēt, nav, saka centrā. Taču skaidrs, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, pusaudžiem vajadzīgs kontakts arī ar vienaudžiem. Centra programmu vadītājs un psihologs Emīls Ūdris atzīst, ka daudzos pētījumos pierādīts, ka kaut vai kontakts, izmantojot interneta resursus, šajā ierobežojumu laikā ir ļoti svarīgs. „Un tā ir viena no lietām, ko mēs statām vecākiem lai viņi saprot, cik tas ir nozīmīgi. Ka vajag ļaut jaunietim to laiku internetā komunicēt ar draugiem un mēģināt saprast, cik tas ir svarīgi pašam jaunietim,“ viņš skaidro.

Kā norāda speciālisti, patiesās sekas visdrīzāk tikai vēl redzēsim turpmākajos gados, un arī daļai šā brīža pusaudžu palīdzība būs vajadzīga arī pēc gadiem jau pieaugušā vecumā. Ilgstošu krīzes ietekmi vēl vairākus gadus pēc tām apliecina iepriekšējo satricinājumu pieredze, kad pēc lielākām krīzēm vēl vairākus gadus kāpj pašnāvību skaits.

Veselības ministrija aplēsa, ka kopumā Covid-19 negatīvo seku mazināšanai uz psihisko veselību vēl šogad papildus vajadzīgi septiņi miljoni eiro, nākamgad un aiznākamgad – ap deviņiem miljoniem, tajā skaitā daļa, kas vajadzīga tieši bērnu un pusaudžu vajadzībām. Finanšu ministrija finansējumu atbalstījusi tikai šim gadam, bet par turpmāko vēl tikai lems reizē ar nākamo gadu valsts budžetu kopumā.

„Tā ka mēs ar diezgan lielām bažām skatāmies uz tiem tuvākiem gadiem, jo skaidrs, ka tās sekas būs, un skaidrs, ka cilvēkiem būs nepieciešama palīdzība. Jautājums, vai un kādā veidā mēs kā valsts to varēsim nodrošināt. Jo, ja par to nedomā un domā, ka sekas ir tikai 2021. gads, tad tas tā noteikti nav,“ secina Ņ. Bezborodovs.

LTV raidījums „De facto“