Pavasaris kalendārā, bet aiz loga ziema negrib atkāpties

Palielināt / Enlarge

Savvaļas zirgi Papē, Kurzemē. FOTO Elīna Rikarde.

Palielināt / Enlarge

Ekskursanti. FOTO Elīna Rikarde.

Palielināt / Enlarge

Uz aizsalušā Papes ezera. FOTO Elīna Rikarde.

Palielināt / Enlarge

Tālumā tauri. FOTO Elīna Rikarde.

Gurkstoš sniegs, ziemeļu vējš un spoža saule rotā savvaļas zirgus un taurus.

Gida pavadībā pakāpeniski tuvojamies zirgu baram, kas ieinteresēti un tai pašā laikā netraucēti, dzīvo savu autonomo dzīvi. Vējš gida stāstījumu dažreiz iepūš ausī, bet dažreiz aiznes tālu pāri dabiskām palieņu pļavām. Pēc neilgas klausīšanās konstatēju gida akcentu latviešu valodā, bija liela interese uzzināt kādi vēji viņu atpūtuši uz Latviju, bet mans latviskais kautrīgums mani piebremzēja.

Šajā brīdī ir svarīgi tvert interesanto un informatīvo stāstījumu.

Savvaļas zirgi ir dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tikuši izmedīti. Kopš 1999. gada Pasaules Dabas Fonds pie Papes ezera atjauno dabas procesus, atgriežot lielos zālēdājus, atvedot tos no Holandes – savvaļas zirgus vairākās ganībās, dzīvnieku skaits trijos baros ir 26, 21 un 48, tauri 60 un sumbri 7. Ganības lielums 426 ha.

Garš ceļš bija ejams parka veidotājiem, lai labāk iepazītu šīs aizsargājamās dabas teritorijas izveidošu. Saskatīt dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, sākot ar dzīvnieku atrašanu dabā, to ķeršanu un pārvietošanu uz piemērotām ganībām. Nodrošinot pietiekamu un drošu teritoriju patstāvīgai dzīvei, tas ir, ka cilvēki neiesaistās ganāmpulku attīstībā. Notiek tikai novērošana, kā zirgi veido savu harēmu, hierarhiju, kā vairojas un kā organizē barības ieguvi. Interesanti bija uzzināt, ka ķēves zīda savus kumeļus vairāk – reizi pusstundā, jo zirgi ir sociāli bara dzīvnieki, savukārt tauri, savvaļas govis, savus teļus slēpj un zīda vienu reizi dienā, un tie ir mazkustīgāki.

Pēc zirgu apbrīnošanas brienam pa sniegotu pļavu uz Papes ezera pusi, kur vadītājs sola ieraudzīt taurus. Pa ceļam mums pievērš uzmanību kaudzēs sakrautiem zirgāboliem, kas ir kā teritorijas kupicas. Tuvojamies niedrēm, un uz zemes var redzēt dzīvnieku atstātās pēdas. Ir neliels satraukums, kurā brīdī pavērsies liela taura pinkainais stāvs, bet ne tik ātri tikām pie gaidītā. Vēl kādu pusstundu gājām pa aizsalušo ezeru, kur tauri baidās kāp. Tie vairāk dzīvojas niedrājos un pļavās. Caur niedrēm saules veidotajos siluetos saskatījām tauru baru. Ar pietāti un labu distanci tos vērojām, kā tie lēnām pārvietojas, meklējot kādu purva mirti (to izmanto arī Rīgas balzāmā), pumpuru, mizu un kādu sulīgu zariņu.

Gids stāsta, ka sumbrus vairs nevarot atrast teritorijā, jo platības te ir lielas, dabas parks aizņem 10 853 ha, un tie ir labi noslēpušies.

Ir pavadītas gandrīz divas stundas svaigā gaisā, apmierināta vēlme izzināt un saņemta neliela adrenalīna deva, ielūkojoties savvaļas dzīvnieku pasaulē, kur cilvēka likumiem nav spēka.

Zināšanai. Papē ir viena no lielākajām putnu migrācijas vietām Latvijā (Baltās – Baltijas jūras putnu ceļš). Rudeņos šeit darbojas vienīgā caurceļojošo putnu novērošanas stacija Latvijā, kur ornitologi uzskaita un gredzeno gājputnus.

Parkā izveidotas trīs dabas takas. Divās no tām, ejot kājām vai braucot ar velosipēdu, var izbaudīt dabas burvīgumu un aplūkot interesantākos apskates objektus parka teritorijā.

Elīna Rikarde
Papildinājumus sniedza Papes dabas parka gids Ints Mednis
www.pape.lv
Laikrakstam „Latvietis“