Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Divas divīzijas – pirmā kopīgā kauja

Laikraksts Latvietis Nr. 647, 2021. g. 28. apr.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Pagājušā svētdienā Austrālijā atzīmētā Anzaka diena liek domāt par līdzībām starp latviešiem un austrāliešiem.

Anzaka diena – 25. aprīlis – savu nosaukumu saņem no Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusa (Australian and New Zealand Army Corps – ANZAC). Austrālija dibināta 1901. gadā, apvienojot britu kolonijas Austrālijas kontinentā; Jaunzēlande mainījusi statusu no britu kolonijas uz domīniju ar pašpārvaldes tiesībām 1907. gadā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, abām bija vēlme sevi pierādīt.

Abas bijušās britu kolonijas automātiski iesaistījās Pirmā pasaules karā, kad Apvienotā karaliste pieteica karu Vācijai. Abas lēma sūtīt karavīrus uz Eiropu, lai palīdzētu Rietumu frontē, bet vispirms tos novietoja apmācībām Ēģiptē, ar domu vēlāk sūtīt tālāk uz Franciju.

Kopīgie ANZAC militārie spēki sastāvēja no divām divīzijām, kuru starpā arī bija vairāki latviešu karavīri. Pirmā kopīgā kaujas operācija tomēr nenotika Francijā, bet gan Osmaņu impērijas (tagad Turcijas) Galipoli pussalā. Mērķis bija ieņemt Dardaneļu šaurumus, kuri veda uz Stambulu un Melno jūru.

1915. gada 25. aprīlī Galipoli pussalā sākās desants, kurā, starp citiem sabiedrotiem, piedalījās kādi 25 000 austrāliešu. ANZAC spēki pirmajā kampaņas dienā zaudēja 2 000 kritušo vai ievainoto. Ir zināms, ka visā Galipoli kampaņā krita, vai nedaudz vēlāk no kaujas laukā gūtajiem ievainojumiem mira vismaz 7 latviešu anzaki: Jānis Amoliņš, Arvīds Berķis, Kārlis Jakobsens, Vlas Kozakovšonoks, Teodors Lambahirts, Rūdolfs Mālīts un Arnolds Sanders.

Galipoli kampaņa beidzās nesekmīgi, un 1916. gada 9. janvārī pēdējie britu spēki atstāja pussalu.

Par spīti nesekmīgai cīņai, Anzaka diena ir gandrīz svarīgākā svinamā diena Austrālijā un Jaunzēlandē. Anzaka dienas gājienos soļo karavīri no visiem kariem, kuros Austrālija ir piedalījusies. Piemin kaujas un piemin kritušos. Visdīvainākais ir tas, ka arī tieši 25. aprīlī austrālieši un jaunzēlandieši saullēktā pulcējas kaujas vietā Turcijā, kur, kopā ar Turcijas augstiem pārstāvjiem, piemin kritušos abās pusēs.

Vai te kaut kas pazīstams? Divas divīzijas, kuras pirmo reizi kopā cīnās? Ieņem mazu teritoriju, bet to atkal pazaudē? Diena, kura atzīmē ne uzvaru, bet gan kopīgus centienus?

Vai pienāks tā diena, kad, līdzīgi kā šodien bijušajā Galipolī kaujas laukā, latvieši un krievi, kopā ar abu valsts pārstāvjiem reiz gadā 16. martā tiksies piemiņas pasākumā augstienē 93,4 Veļikajas upes labajā krastā?

GN
2021. g. 28. aprīlī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com