Aizmirstais Dievs

Palielināt / Enlarge

Vasarsvētki Kandavā. FOTO Gunārs Nāgels.

Katru gadu ap šo laiku man patīk prasīt bērniem ticības mācībā „Kas ir trešie vissvarīgākie baznīcas svētki?“ Es parasti viņiem mazlietiņ palīdzu. Pirmie ir Ziemassvētki... Otrie ir Lielā Piektdiena/Lieldienas...

Trešie???... Parasti šajā brīdī bērni sāk minēt: Mana dzimšanas diena?... Valentīnas diena?... Jāņi?... Bērni nav vienīgie, kas nezin pareizo atbildi. Esmu prasījis vairākiem vecākiem, kas arī to nezin.

Francis Chan uzrakstījis veselu grāmatu par šo neziņu ar nosaukumu Aizmirstais Dievs. (Forgotten God). Viņš paceļ citu jautājumu: Spēcīgs. Kad pēdējo reizi kāds lietoja šo vārdu, lai Tevi aprakstīt?”

Jēzus pēdējie vārdi saviem mācekļiem pirms Viņš devas atpakaļ debesīs bija apsolījums: „Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums.“ (Ap. Dar. 1:8). Es atceros, kad pats apmeklēju vietējo universitātē un ieraudzīju zīmi ar lieliem burtiem uz ziņojumu dēļa: „lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.“ (1 Kor. 2:5). Divas domas man izšāvās caur prātu: 1. Mana ticība bija pamatota cilvēku gudrībā. 2. Dieva spēku es nepazinu. Zīme bija reklāma kristīgai studentu grupai. Īsumā, es to apmeklēju, un Dievs galu galā izlīdzināja manu pārsvarā cilvēku gudrībā pamatotu ticību. Es to saku, jo mana pārliecība ir, ka Dievs vēlas to darīt katram cilvēkam. Francis Chan raksta: „Pat ja atņemtu ko es „zinu“ par Svēto Garu no Svētā raksta lasīšanas, manas „pareizās atbildes“ par Svēto Garu, es vēl ticētu. Es ticētu Svētām Garam, jo esmu piedzīvojis Svētā Gara darbību manī, caur mani un ap manu dzīvi veidos kā es nevaru tos noraidīt vai ignorēt.” Ir arī teikts, ka cilvēki, kas aizmirst vai nezin savu vēsturi, ir lemti to atkārtot. Tas darbojas arī otrādi. Cilvēki, kas nemācās no vēstures arī nepiedzīvo to, ko viņiem vajadzētu. Tas īpaši attiecās tam, kas notika mūsu latviešu tautai Vasarsvētkos 1739. gadā. Latvijas vēsturnieks Gundars Ceipe raksta: „Vidzemē sāka masveidā notikt vārdos grūti aprakstāmas vēl nebijušas brīnumainas lietas. Vasarsvētku galvenā saiešana notika zem klajas debess diakonāta priekšā, jo telpas bija par šauru. Notika tas, ko aprakstīt un saprast ir neiespējami, ja pats neesi piedzīvojis kaut ko vismaz attālu līdzīgu. Pār šiem cilvēkiem Gaujas krastā atvērās Dieva valstības debesis, no kurām pār cilvēku dvēselēm izlija Svētais Dieva gars. Vācbrālis Buntebarts to apraksta vienkārši: „Šī gada Vasarsvētki bija īpašas žēlastības dienas. No šī brīža daudzi modinātie skaita savu apžēlošanas laiku.“ Pašā dziļākajā verdzības bedrē bija sācies Svētā Gara žēlastības un cilvēku pārvēršanas darbs. Tas eksplozīvi sākās un ilgi neatslāba. Šis latviešiem bija un ir svētumu svētums, kā debesis atvērās un tautā ienāca uzvarētāju ticības spars un pašas debesis.“ (Dieva Tautas Dzimšana Latvieši). Ievēro, ka Gundars Ceipe rakstīja: „Notika tas, ko aprakstīt un saprast ir neiespējami, ja pats neesi piedzīvojis kaut ko vismaz attālu līdzīgu.” Dievs ir aizmirsts tiem, kas nav kaut ko līdzīgu piedzīvojuši. Mēs varam ticēt, ka Dievs ir, bet praktiski, kas padara Viņu īstu ir Svētā Gara darbība mūsos. Mārtiņš Luters mācīja: „Es ticu, ka es ar savu prātu un spēku nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa nākt, bet Svētais Gars ir mani ar Evaņģēliju aicinājis, ar savām dāvanām apgaismojis, pareizā ticībā darījis svētu un uzturējis, tāpat kā Viņš visu kristīgo draudzi virs zemes aicina, pulcina, apgaismo, dara svētu un pie Jēzus Kristus uztur vienīgā pareizā ticībā.“

Tamdēļ rakstu jums šodien, lai atgādināt to, kas daudziem aizmirsts.

Dievs Tēvs jūs mīl. Dievs Dēls ir nācis, lai jūs atpestītu no grēka un mūžīgās nāves (elles). Dievs Svētais Gars to visu dara īstu jūsu sirdīs.

Nāc, Visuvarenais, Skaņās lai viļņo gaiss, Dziesmas lai trīc.
Tev, mūsu Ķēniņam Slavu mēs pienesam, Tev vienam pateicam,
Tu – mūsu rīts.
Nāc, miesā dzimis Vārds, Lai top ik cilvēks skārts, Kas Tevi lūdz.
Nāc, svētī tautu šo, Caur tālēm kaisīto, Tās dienu apgaismo,
Ceļš kad ir grūts.
Nāc pie mums, Svētais Gars, Krūtīs lai dedzīgs spars Ik brīdi mīt. Nekas lai nepieviļ, Sirdī lai miers ir dziļš Dzīve lai prieku šķiļ
Tev slavu vīt.

Svētīgus, spēcīgus Vasarsvētkus un Svētā Gara pilnu sekošanu!

Mācītājs Aldis
Laikrakstam „Latvietis“