Priecīgus Jāņus!

Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Pinam kroņus, cērtam meijas,
Pušķojami laidariņus;
Sienam sierus, cepam maizi,
Darām saldu alutiņu.

Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja!

Devu, devu Jānīšami,
Ko es biju solījuse:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Viņā lauka galiņā?
Jānīts kūra uguntiņu,
Savus bērnus gaidīdams.

Es iesviedu baltābolu
Jāņu mātes pagalmā.
Lai laimīte pakaļ gāja,
Pa ābolu laipodama.

Jānīts sita vara bungas
Vārtu staba galiņā,
Lai sanāca Jāņa bērni
No maliņu maliņām.

Dod, Dieviņi, Saules gaismu,
Dzen lietiņu jūriņai,
Lai iekūra Jāņa bērni
Kalnā Jāņa uguntiņu.

Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.

Par gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt!
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti, daudzināja?

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas ne velnam nederēja.
Neredzēja Jāņu naktes,
Kā ziedēja papardīte;
Kā ziedēja papardīte
Zeltītiem ziediņiem;
Kā dziedāja Jāņu bērni,
Kā dimdēja tautu zeme;
Kā dimdēja tautu zeme,
Sili, meži locījāsi;
Kā zvēroja darvas mucas,
Kā saulīte rotājāsi.

Es pazinu to sētiņu,
Kur gaidīja Jāņa bērnus:
Tā sētiņa izpušķota
Ar zaļiemi ozoliem.