Līgo! Līgo!

Palielināt / Enlarge

Sildījāmies ap jāņuguni. FOTO Jānis Purvinskis.

Palielināt / Enlarge

Bija mazi, lieli un sirmi. FOTO no Jāņa Purvinska personīgā arhīva.

Pertā vēl ir saujiņa čaklu latviešu, kuri tāpat kā gan lielas, gan mazas latviešu kopienas izkaisītas pa visu plašo pasauli šajā gadalaikā svin vienu no vissenākajiem latviešu svētkiem – Jāņus.

Ceturtdien, 24. jūnijā, Pertas Latviešu Centra pagalmā bija pulcējies labs bariņš cilvēku, kuri atcerējās svinēt latviešu Līgo svētkus, kaut vai tie arī bija Jāņu dienā. Tā jau pievakarē ap pulksten pieciem sāka sarasties Pertas latviešu valodas klases skolēni un daži Pertas Latviešu biedrības ļaudis. Zālē galds klājās ar dažādiem gardiem ēdieniem un galvenais, ka tur bija gan liels šķīvis ar Jāņu sieru, vairāki trauki ar pīrāgiem, alus un rupjmaize, nemaz neskaitot kūkas, dažādus cepumus un citus ēdienus. Kas mums trūka visvairāk, tas bija, ka Pertā šai gadalaikā nevaram atrast ozolus, no kuriem pīt vaiņagus. Tā nu mums bija jāiztiek bez ozollapu vaiņagiem.

Drīz pagalmā uzliesmoja jāņuguns, un, tātad, visi Jāņu dienas galvenie rekvizīti jau bija. Drīz krēsla pārvērtās par tumsu, bet cilvēki vēl nāca un nāca. Nāca gan lieli, gan mazi, gan pavisam maziņi vectēva rokās un arī jau tādi ar sirmiem matiem un baltu bārdu. Ne jau visi spēja pilnīgi sarunāties mūsu latviešu mēlē, bet labvakara sveicienu gan zināja visi. Viens ciemiņš bija mērojis garo ceļu no Kalgūrijas zelta raktuvēm, jo teica ka Jāņus, kurus pirmo reizi piedzīvojis Pertā pagājušā gadā, viņš gan nepalaidīšot garām. Viņš, tāpat kā pagājušā gadā, arī bija mūsu galvenais jāņuguns uzraugs un Kalgūrijā ar vienu darba kolēģi – igauni jau esot svinējuši Jāņus. Beidzot bija saradušies pāri par trīsdesmit cilvēku un starp tiem arī labs bariņš bērnu. Tātad Līgo svētkus šogad atcerējās divtik vairāk nekā pagājušā gadā. Tā Pertas apstākļos ir laba pazīme.

Stāstot par Jāņu svinēšanu, klases skolotājs mums stāstīja, ka galvenie rekvizīti Jāņu svinībām esot (kā jau minēju agrāk): Jāņu siers, alus, pīrāgi un vēl svarīgākā ir Jāņu dziesmu dziedāšana un pats galvenais – laba izprieca. Tā nu skolotājs mums izdalīja dziesmu lapiņas, un kaut vai bez armoņikas vai kāda cita mūzikas instrumenta, mēs izdziedājām trīs lappuses Jāņu tautas dziesmu. Paldies, ka skolotāja balss vēl visu izturēja. Līgo mēs varējām piedziedāt visai labi.

Kad mūsu mazie līgotāji sāka pagurt un sāka glausties pie māmiņām, zinājām, ka nu laikam ir laiks, lai Jāņuguns sāktu apdzīst un atdziest līdz Jāņiem nākamgad, kad ceram sameklēt vēl vairāk jāņubērnus un mūsu tautas tradīcijas turpināt atcerēties paši un tās nodot tālāk mūsu bērniem un mazbērniem.

Izsaku lielu paldies visiem lieliem un maziem jāņubērniem, kuri atrada par svarīgu šo veco mūsu tautas tradīciju vēl piekopt, nāca šajā aukstajā naktī pasēdēt kopā latviešu pulkā, pamieloties un padziedāt un pamācīties vēl kaut ko, kas padara mūs par latviešiem. Paldies arī visām māmiņām un visiem, kuri cepuši un vārījuši un gādājuši, lai latvieši Pertā vēl varētu nosvinēt Jāņus.

Gaidīsim tad citu gadu Jāņu dziesmas skandināt!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“