Ivars Štubis no Rīgas

Palielināt / Enlarge

Ugunskurs Līgatnē. FOTO no Ivara Štubja personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Plaužu ezers. FOTO Ivars Štubis.

Palielināt / Enlarge

Laila rudzu pļavā. FOTO Ivars Štubis.

Palielināt / Enlarge

Ivars nedēļas beigās – noguris bet priecigs. FOTO no Ivara Štubja personīgā arhīva.

Sveiki mīļie lasītāji!

Šomēnes būs tikai īss rakstiņš. Pēdējā laikā esmu bijis dikti aizņemts, un nu Līgo svētki arī tika kārtīgi nosvinēti. Tagad ir mazliet laiks atpūsties un tad jāatgriežas pie darbiem. Galvenais, ko gribēju pateikt jums visiem šodien, – priecīgus Līgo svētkus!

Pašlaik Latvijā un vispār Eiropā ir nenormāli karsti. Es jūtos, kā būtu esmu atpakaļ bērnības dienās Sidnejā. Laiks ir karsts un mitrs un gandrīz katru vakaru ir pērkona negaiss. Dzirdēju šorīt, ka Čehijā viesuļvētra ir nogalinājusi 3 cilvēkus. Ziema bija ļoti smaga, un tagad vasara ir nežēlīgi karsta ar trakiem laika apstākļiem. Zinu, ka esmu vairākas reizes minējis, bet noteikti kaut kas nav riktīgs ar klimatu.

Nu tā, ātri jums pastāstīšu, kā es nosvinēju 2021. gada saulgriežu nedēļu. Svētdienas vakarā es un Lailu svinējām īstos saulgriežus privātā pasākumā netālu no Līgatnes puses. Tur mēs meditējam, pateicamies Zemes Mātei un dziedāja līgo dziesmas un mantras. Bija skaists piedzīvojums, un kaut kas jauns mums abiem.

Tad nākamās divas dienas mēs pavadījām divatā pie Plaužu ezeru, kas ir netālu no Lielstraupes. Mēs palikām mazā vasaras mājiņā, kas atradās ap 100 m no galvenās saimnieka mājas. Tad vēl kādus 100 m uz priekšu bija laipa, laivas un ezeriņš.

Es izdomāju mazliet makšķerēt, bet, atklāti sakot, es īsti nezināju, kā Latvijā ir jāmakšķerē. Mūsu atpūtas vietas saimnieks bija vecs zvejnieks, un viņš man palīdzēja ar dažiem ieteikumiem. Viņš bija tāds kārtīgs lauku latvietis – onkulītis bez krekla, ar iedegumu, stiprs, bet ar nelielu alus vēderu, ūsām un cigareti mutē. Bet, šā vai tā, man nesanāca, un beigu beigās tikai noķēru vairākas odu kodienus.

Es arī saņēmu vēl nopietnākas kodienus nekā no odiem un dunduriem! Jo laiks bija tik karsts, un mēs atstājām logus un durvis atvērtas visu vakaru. Kaut kādā brīdī viens irsis bija ienācis un izdomāja, ka būtu laba ideja brīvi staigāt apkārt pa grīdu. Nākamajā rītā es netīšam uzkāpu uz viņu, un viņš man iekoda kādas 3-4 reizes kājas mazajā pirkstā. Tās sāpes bija nenormāli spilgtas, karstas un bezgalīgas. Es pavadīju kādas divas stundas guļot bezjēdzībā, kamēr Laila mani izārstēja. Vēl arvien šodien man pirkstiņš niez.

Tad tieši Līgo vakarā mēs aizbraucām uz Pāles pagastu svinēt Jāņus ar Lailas ģimeni un ģimenes draugiem. Tur arī mēs piedalījāmies rotaļās, pūdeļa dedzināšanā un dziedāšanā. Es biju paņēmis līdzi savu akordeonu un arī kaut ko šad un tad nospēlēju. Visā visumā, esmu priecīgs un jūtos atsvaidzināts. Es dabūju kārtīgi nosvinēt gan vecos pagānu saulgriežus, gan tradicionālos Līgo svētkus.

Bet visvairāk man paliek prātā viens moments no visiem minētajiem piedzīvojumiem. Otrajā vakarā Lielstraupē, ap kādiem vieniem no rīta, es viens pats sēdēju uz ezeriņa mazā laiviņā, makšķere rokā. Pēkšņi sacēlās maigais vējiņš, kas rāmi svilpoja caur niedrēm. Es varēju dzirdēt varžu un krupju sarunas un kādu nakts putniņu tālumā. Kukaiņi lidoja pa gaisu, un ik pa laikam es arī ieraudzīju kādu mazu sikspārnīti, kas ātri viņiem sekoja. Ezera otrā pusē rietēja gandrīz pilns mēness. Viņš karājās debesīs tieši virs kokiem kā tāds sarkans milzis ar sudraba mākoņa tērpiem un miljoniem rētām. Tie mēness stari atklāja visu ezeru tādā sudrabainā, monohromā krāsā. Tad tālumā, labajā pusē ripoja lielie āmura galvas mākoņi, kur ik pa laikam Pērkona Tēvs laikam kala gredzenus Saules meitām. Nu es šajā brīdī ieelpoju un vienā momentā visa šī trakā pasaule pazuda, un man bija apmierināta sirds.

Ivars Štubis
25.06.2021.
Laikrakstam „Latvietis“