Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Mēs mēdzam lepoties ar to, ka cilvēce ir pārvarējusi dabu – esam iekārtojuši pilsētas un izveidojuši lauksaimniecības; esam nosprostojuši upes, lai izveidotu hidroelektriskās spēkstacijas un lai nodrošinātu plašu teritoriju apūdeņošanu sausās zemēs. Esam kungi dzīvnieku valstībai; pat lidojam pa gaisu un nirstam zem ūdens.

Bet tad sāk parādīties brīdinājuma zīmes, ka nedrīkstam pakļauties šādam lepnumam, ko sengrieķi nosauca par „hubris“, un šo vārdu arī lieto angļu valodā.

Covid-19 skaidri parādīja trīs lietas par mums un mūsu sabiedrību. Pirmais: maza dzīva būtne, ko pat ar lupu nevar saredzēt – vīruss – var vairoties, izplatīties pa visu pasauli un izraisīt lielas ciešanas un nāvi. Otrais: mūsu sabiedrība ir tik gudra, ka spēj neticami īsā laikā attīstīt efektīgu pretlīdzekli vīrusam. Trešais: mūsu sabiedrība ir tik stulba, ka pati liek sev lielus šķēršļus, lai glābtos no vīrusa. Meli un maldi ir kļuvuši par normu, un to nekritiskā tālāk izplatīšana ir ikdienas lieta.

Ja Covid-19 pārvarēsim par spīti dažādiem šķēršļiem, tad klimatu maiņa ir daudz nopietnāks drauds. Tur arī ir redzamas trīs analoģiskas lietas.

Pirmais: mūs tagad pasaulē ir tik daudz, ka ar savu individuālo un sabiedrības rīcību varam ietekmēt pasaules klimatu. Otrais: mūsu sabiedrība ir tik gudra, ka varam analizēt notikušo, atrast kopsakarības un prognozēt, pie kā tas novedīs, ja radikāli nemaināmies. Pie reizes, esam tik gudri, ka varam attīstīt veidus, kā pārvarēt problēmas un samazināt mūsu negatīvo ietekmi uz klimatu.

Trešais: mūsu sabiedrība ir tik stulba, ka pati liek šķēršļus, lai glābtos no klimata katastrofas. Atjaunojamās enerģijas ražošana vēl nav perfekta, un tāpēc to vispār labāk esot atmest, neattīstīt un turēties pie oglēm, piemēram. Protams, meli un maldi arī te tiek radīti un izplatīti. Arī nezināšana – piemēram par jaunām iespējām pārstrādāt nolietotos vēja „propellerus“ vai par milzīgām elektrībās krātuvēm – akumulatoriem, kas Austrālijā pat bez valsts subsīdijas ir ekonomiski izdevīgāk nekā būvēt jaunu gāzes spēkstaciju elektrības ražošanai „pīķa“ stundās.

Klimata zinātnieki pareģo, ka dēļ pasaules sasilšanas biežāk būs ekstremālie laika apstākļi. To redzam ar temperatūrām Eiropā un Ziemeļamerikā; ar plūdiem Vācijā un Beļģijā. Katrs pats par sevi nepierāda klimata maiņu, bet kopīgā aina gan.

Daba ir nepielūdzama, un nekādas fantāzijas mūs neizglābs.

GN
2021. g. 21. jūlijā