Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lasītājas vēstule

Veseli, mīļie!

Laikraksts Latvietis Nr. 673, 2021. g. 27. okt.
Biruta Eglīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Līst. Lai neļautos skumjām, tādā laikā tikai rakstīt jums – tas sasilda un iepriecina jau ar domu vien, ka pēc tam lasīšu jūsu vēstules, dažs piezvanīs, bet šoreiz diezin vai kāds atbrauks ciemos, jo tagad nevajag. Pie mums atkal ārkārtas situācija un pilnīga mājsēde.

Saslimstība strauji kāpj jau kopš pagājušā mēneša vidus. Pat ezim bija skaidrs, ka nebūs labi. No 11. oktobra noteica pirmos nopietnākos ierobežojumus. Diena tos raksturoja šādi: „Valdības... lēmumi par epidemioloģisko ierobežojumu pastiprināšanu kārtējo reizi bija tieši tādi, lai neapmierinātu nevienu un neatrisinātu neko.“ (Diena, 2021. gada 11. oktobrī). Nē, es nekādā gadījumā negribu pievienoties valdību aprejošajam suņu baram, taču jau tobrīd bija skaidrs, ka kovids brauc ar tādu paātrinājumu, kāds Latvijā vēl nav pieredzēts. Tāpēc jau pēc nedēļas svēra un lēma atkal. Visdramatiskākā aina ir slimnīcās, kas ir pārpildītas, kur jau jāšķiro pacienti un kur pārguris personāls. Nekad nebiju dzirdējusi, ka mediķi aicina pieteikties jebkuru brīvprātīgo palīgā apkopt slimniekus. Domāju, ka tas vissmagāk gulsies uz tuvinieku pleciem, jo neticu, ka tie, kas protestē pret ierobežojumiem, turp dosies un kaut ko varonīgi darīs lietas labā.

Tomēr visvairāk mani pirms dažām dienām satrieca Panorāma, vēstot, ka Bauskā uzradies skolotāju (!) bariņš, kas vēlas inficēties, tāpēc vietējā avīzē Bauskas Dzīve ar sludinājuma palīdzību meklē kādu saslimušo, lai no viņa par atlīdzību dabūtu kroņvīrusu. Skolotāji esot novesti tik tālu. Sociālie tīkli pilnīgi uzsprāga viedokļu un komentāru apmaiņas karstumā! Bet es nepievienošos arī tiem, jo stulbumam nav robežu, un nav nekādas jēgas to apcerēt.

Mūsu ģimenē uzmanīšanās sākusies jau krietni pirms valdības lēmumiem, jo visapkārt pārāk daudz slimo. Zvana kaimiņš no blakus mājas, kur mīt astoņu cilvēku ģimene. Visi esot slimi. Nav pārāk smagi, jo pieaugušie vakcinēti, bet tomēr saskari ar ārpasauli viņi pārtraucot. No Latgales radiem man pienāk ziņa, ka tur arī kovids aizkļuvis – citam klājoties vieglāk, tikai tāda saaukstēšanās, bet cits slimnīcā. No sirds dzīvojam līdzi, sazināmies un uzmundrinām cits citu pa telefonu.

Mēģināsim parunāt par kaut ko patīkamāku. Vēl pirms ierobežojumiem ciemojos pie bijušās Dabas muzeja direktores Māras Eipures Glāzšķūņa Brūklenājos, kur viņa cienāja ar visādiem gardumiem, cita starpā baudījām arī smalkās plēksnītēs sagrieztus un izžāvētus ābolus. Tie burtiski kusa mutē. Tā iedvesmojos, ka arī ķēros pie ābolu žāvēšanas. Galu galā tās mantas šogad tiešām daudz. Mēs esam paguvuši gan svaigus no kokiem novākt, gan ievārījumu savārīt, gan sulā izspiest. Līdz žāvēšanai gan nebiju aizdomājusies, jo atmiņā palikuši tie gumijotie žāvētu ābolu kumosi, ko vēlāk ziemā padomju laikā ķīseļos vārīja un kas apnikuši līdz kaklam. Taču te bija kas pilnīgi cits – smalki ābolu čipsi. Iedevu pagaršot saviem mazdēliem. Bļodiņas saturs pazuda kā nebijis. Vai var būt vēl drošāka zīme, ka recepte laba? Bet zināt, kas man visvairāk patīk? Brīnišķīgā ābolu marža, kas izplatās pa visu māju, kamēr notiek pati žāvēšana. Vārdu sakot, rīkojos tā: katram ābolam izņemu serdi un nemizojot sagriežu plānās jo plānās šķēlītēs. Tās lieku augļu žāvētājā uz pāris diennaktīm un baudu procesu!

Vienudien no rīta skatos: saule spoža, debess zila kā izslaucīta, gandrīz nav vēja, kas citkārt plucina visu krāsaino rudens krāšņumu, bērzi ielas malā apbiruši kā ar zelta dālderiem. Tādā laikā nav iespējams iekšā nosēdēt, tāpēc izlemju doties uz purvu dzērvenēs. Ņemu līdzi abus lielākos mazdēlus (6 un 4 gadi), pierunāju vēl vienu kaimiņieni un braucam uz Bīriņiem, kur Laugas purvā daudzos desmitos hektāru tehnisko zinātņu profesors Andris Špats noorganizējis lielogu dzērveņu audzēšanu. Par to jau stāstīju vienā no savām vēstulēm pagājušajā gadā. Purvā ik dienu noris ogu lasītāju talkas. Var lasīt par samaksu un daudzi arī tā dara. Bet var arī salasīt tikai savām vajadzībām, nedaudz piemaksājot par citkārt tik dārgajām ogām. Mēs dodamies sagādāt dzērvenes sev. Te gan saka – dižbrūklenes.

Novietojam auto stāvvietā un piesakāmies būdiņā pie ieejas purvā. Mums norāda virzienu, kur jāiet un kur jau citi lasītāji redzami. Jānosoļo prāvs gabals. Skatos, kur pērn vēl bija neskarts purvs, tikai vietām pacirsts apaugums, šogad jau sastrādātas slejas – te taps jauni dzērveņu lauki, atkal daudzu hektāru platībā. Tātad Špata saimniecība turpina attīstīties un augt. Par to jūtos patiesi iepriecināta. Nu, nav mums viss slikti! Gudri un strādīgi cilvēki virzās uz priekšu mērķtiecīgi un neatlaidīgi.

Mums ierāda nelielu laukumiņu, kas norobežots ar auklām. Tas nu rūpīgi jānolasa. Abiem puisīšiem piecu litru spainis, dodu uzdevumu to dabūt pilnu. Pašai jātiek galā ar lielāku. Mugura liek sevi manīt ātri vien. Bet mazdēli kā divi putniņi – cītīgi uzlasa ogas, grab vien, kā tās sabirst spainī. Nevaru palikt kaunā, cenšos neatpalikt. Pēc stundas jau nepieraduma sagurums, bet vēl mazliet jāiztur, lai trauki pilni. Piespiežamies un – ir! Esam traki lepni un gandarīti par savu varēšanu. Tagad var doties vispirms nosvērt guvumu, samaksāt un tad uz mašīnu un mājās. Pārspriežam ar mazajiem, ka nu būs vitamīni visai ziemai. Mani nepārtrauktie čivinātāji tādi pieklusuši, kā jau kārtīgu darbu padarījuši.

Latvijā ienācis viens no lielākajiem pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem Eiropā un pasaulē – Vācijā bāzētais Lidl. Atvērti uzreiz veseli 15 veikali, to skaitā Ogrē. Reklāmas grandiozas (esot visaugstākā kvalitāte par viszemāko cenu), ažiotāža milzīga. Ir pagājušas jau vairākas dienas, kad gadās braukt garām Ogres Lidlam – atliek nošausmināties, kāda cilvēku drūzma ar bezgalīgām rindām pie veikala, – pēdējos gados neko tādu neatceros redzējusi. Tūdaļ arī ievēroju: gan mūsu jau pierastā veikalu ķēde Rimi, gan Maxima pamatīgi nolaiž cenas. Reklāmas lec priekšā visur, kur pagriezies. Cīņa par pircēju! Raustu plecus un domāju, ka patiesībā tas ir labi. Turklāt uznāk ziņkāre, kas gan tajā Lidlā tik sevišķs, ka tauta tā laužas uz to. Jaunie veikali strādā jau divas nedēļas, bet pūlis pie to durvīm nemazinās. Tā arī vēl netieku apskatīties, jo stāvēt rindā stundām nevaru saņemties. Varbūt mājsēde dedzīgos pirktgribētājus paklīdinās.

Egils Zirnis savos Dienas jokos raksta, ka „mūsu ekonomika ir izgājusi no krīzes un jau ieiet tajā no otras puses.“ Trāpīgi. Bet meita sākusi kolekcionēt šā laika latviešu jaunvārdus, kurus atrod internetā, smejas un rāda arī man. Paniktendēta iepirkšanās: veikalštope, patēriņneprāts, grābtsteidze, makslauce, superpirktkāre, plaukttīre, pirktsteidze. Savukārt ierobežota pārvietošanās ir arī aizklape, dižliedze, mājtupe, tišmājis, iepauze, sērgiespunde, cietstāve, vietpratība, mājguļa. Sēdēšana mājās bez darba: pilnnestrāde, visnestrāde, tukšsēde, apture, nedarbe, dīktupe. Noteikumu neievērotāji – brīvklīži. Kas kuram labāk patīk? Ko ieviesīsim? Varbūt jums ir vēl citi priekšlikumi? Galvenais – humora izjūtu nepazaudēt!

Kultūras dzīvē atkal esam pārgājuši pilnīgi uz ekrāniem. Cits pēc cita notiek kinofestivāli – nupat aizvadīts festivāls Baltijas pērle, tagad notiek Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (RIGA IFF). Programma ļoti plaša, ap 100 filmu, pieejamas arī tiešsaistes biļetes. To izmantojam. Vairākus vakarus pēc kārtas būsim pieburtas ekrāniem. Meitai labi, der veselas septiņas svešvalodas, man būs grūtāk, tomēr ceru, ka par abām tiksim galā. Festivāla laikā ir gaidāmas vairāku Latvijas autoru darbu nacionālās pirmizrādes – būs iespēja noskatīties Lailas Pakalniņas satirizēto Sniegbaltītes stāstu filmā Spogulī, sekot teātra trupas Kvadrifrons radošajām gaitām vizuāli ekspresīvajā Uguns aplī, kā arī filmā Baņuta redzēt, kā ir atdzimusi pirmā Latvijas opera. Palaidu garām filmas Emīlija. Preses karaliene pirmizrādi. Nekas, gan jau vēl rādīs. Kritika slavē, tad jau jāredz, kas tur sanācis.

Uz saziņu!

Sirsnīgi – jūsu Biruta,
Ikšķilē, 2021. gada 20. oktobrī
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com