AL58KD 2021 – Mākslas izstāde 2

Palielināt / Enlarge

Ojārs Greste atklāj izstādi pie Harija Piekalna gleznām.

Palielināt / Enlarge

Izstādes kopskats. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Harija Piekalna glezna. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Dzidra Mičele (Mitchell). „Kontemplācija“. FOTO Ojārs Greste.

Atklājot Sigitas Sniegs un Imanta Tillera izstādi, citēju amerikāņu rakstnieku Elbert Hubbard vārdus: Māksla nav lieta, tas ir ceļš (Art is not a thing; it is a way).

Nopietniem māksliniekiem, kuri cenšas izteikt kaut ko dziļāku nekā tikai to, kas ir acu priekšā, tas ir nebeidzams meklēšanas ceļš, kas ne vienmēr ir ērts un gluds – biežāk nelīdzens, līkumains un kalnains.

Un es domāju, ka mums, kā skatītājiem, ir aicinājums pastaigāt līdzi māksliniekam pa šo ceļu, lai labāk izprastu, kurp viņi iet.

Šajā izstādē ir redzami divi mākslinieki ar pilnīgi atšķirīgiem mākslas tēliem un izteiksmes līdzekļiem. Bet dziļākā izpratnē abi uzrunā to pašu tēmu – cilvēka būtību visumā.

Dzidra Mičele (Mitchell)

Dzidras darbi ir pazīstami sidnejiešiem ar savu krāšņumu un lokano līniju. Viņas gleznas bieži ir redzētas Sidnejas Latviešu namā (un pavisam nesen divas bija redzamas iepriekšējā izstādē Baltajā zālē).

Dzidra ir ļoti ražīga māksliniece un glezno katru dienu. Visas gleznas, kas redzamas šeit, ar tikai vienu izņēmumu, ir tapuši šajā gadā.

Dzidras figurālie motīvi rāda mums visiem pazīstamas dzīves situācijas un pazīstamas emocijas. Viņa raksta: „Man interesē parādīt cilvēka būtību, ...Mani nodarbina doma, palīst cilvēkam „zem ādas“, kur kailais ķermenis pauž esamību.“

Manuprāt, šīs izstādes darbi labi atspoguļo situācijas un emocijas, kuras mēs visi esam piedzīvojuši šajos divos Kovida gados.

Harijs Piekalns

Harijs Piekalns dzīvo Kanberā. Viņa darbi arī ir bijuši skatāmi laiku pa laikam Sidnejā.

Harijs pats taisa savas eļļas krāsas, lietojot dabīgu okeri, ko viņš atrod Austrālijas austrumu daļā. Viņš uzskata savas gleznas kā ainavas, jo tās burtiski ir veidotas no Austrālijas zemes.

Iedvesma Piekalna ģeometriskajiem gleznojumiem nāk no senlatviešu rakstiem. Tikko pirms KD izstādē pie Baltās zāles sienas bija redzama liela Harija glezna, kas bija tāda kā spēle ar Ausekļa zīmi.

Šajos trīs lielos darbos Harijs ir izmantojis senu formu no latviešu Māras zīmes. Tā mums ir visbiežāk pazīstama ar taisnām zigzag līnijām, bet senāka forma bija apaļīga.

Šo formu Piekalns ir izmantojis ne tikai gleznās, bet arī instalācijās dabā. Uz ekrāna ir redzama viena šāda instalācija, ko Harijs uzfilmēja šogad Wapengo ezerā. Kad bija bēgums, Harijs iezīmēja šo līkloču formu ar okeru krāsām (lietojot formu) un tad uzfilmēja 24 stundu laikā, lai redzētu, kā šis simbols mainās, kad ir paisums.

Gleznās Piekalna veidotie raksti un krāsas ir metaforas: tās rāda uz vēsturisko latviešu rakstu kultūras nozīmi un zemi, no kuras krāsas ņemtas. No it kā abstraktā Piekalna darbi ved uz dziļāku būtības izpratni.

Filmas:

1. Harijs Piekalns rāda, kā pagatavo eļļas krāsas no okera un stāsta par saviem darbiem:
https://youtu.be/li1eI8kj_Fo

2. Harija Piekalna Wapengo ezera instalācija:
https://youtu.be/YDl5fRiWNkk

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“