Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Nedrīkstam aizmirst!

DV Adelaides nodaļas O. Kalpaka un leģiona piemiņas sarīkojums

Laikraksts Latvietis Nr. 694, 2022. g. 23. martā
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Karoga ienešana DV Adelaides nodaļas priekšsēdes Ilgas Vēveres vadībā. FOTO Agris Ezeriņš.

DV Adelaides nodaļas priekšsēde Ilga Vēvere. FOTO Agris Ezeriņš.

Astra Kronīte deklamē dzejoļus. FOTO Agris Ezeriņš.

Nodaļas vīru koris „Daugava“ diriģenta Matīsa Reinharda vadībā. FOTO Agris Ezeriņš.

„Marts ir īpašs mēnesis, jo mēs atceramies un godinām tos, kuri cīnījās par Latviju“, – ar šiem vārdiem sestdien, 19. martā, DV Adelaides nodaļas priekšsēde Ilga Vēvere iesāka savu uzrunu, kurā šoreiz viņa pieskārās tieši leģionāru dienasgrāmatās un intervijās norakstītām atmiņām.

Ievada vārdi šogad skanēja īpaši nozīmīgi un pat draudoši, ņemot vērā pašreizēios notikumus Ukrainā. Pēc 70 gadiem atkal skan lielgabalu dunoņa netālu no Latvijas robežām. Kas to zina, vai latvju kareivjiem atkal būs jāņem ieroči rokās un jāaizstāv savu zemi. Neiedomājami un šaušalīgi!

Pirmais no trim Kanberas nodaļas bijušo leģionāru stāstiem bija Arvīda Purvisa, 19. divīzijas leģionāra, atmiņas par Kurzemes Cietoksni. Arvīds cīnījās pie Rumbas muižas. Kad krievu uzlidojumā bumbas trāpīja muižu un pagraba jumts iebruka, aprokot tos, kuri tur atradās, laimīgā kārtā Arvīdam izdevās izglābties. Daudz viņa biedriem nelaimējās. To visu karavīram ir jāpanes.

Otrais leģionārs, Vladis Calkovičs, cīnījās 15. divīzījā. „Otrais pasaules karš bija nejēdzīgs cilvēku slaktiņš,“ viņš saka savā intervijā ar Skaidrīti Dariusu. Vladis piemin Volhovas purvus un kaujas, kur, kā viņš saka, purvs aprija tik daudz mūsu vīrus.

Kritušo satina kara mētelī, apbēra ar zemi, uzlika bērza krustu, un noskaitīja īsus pātarus... Kāda sajūta ir šādā brīdī, šajās lielajās kaujās? Izdzīvošanas instinkts.

Gints Stīpnieks 16 gadu vecumā, vecākiem nezinot, iestājās gaisa izpalīgos. Ievainots pie Koblencas, nonāca gūstekņu nometnē Francijā. Tur atkal draudēja citas briesmas: bads, bailes, ka latviešus izdos krieviem un repatriēs, kā arī pazemojums, kad kareivjus nepieņēma bēgļu nometnēs.

Astras Kronītes nodeklamētie dzejoļi (A. Eglīša Karavīrs un A. Putniņa Leģions runā) attēloja karavīra jūtas un domas, sagatavojoties kaujai. Bieži savstarpējā draudzība bija vienīgais balsts kareivim, ejot briesmīgajās kara ugunīs..

Nodaļas vīru koris Daugava 12 vīru sastāvā, diriģenta Matīsa Reinharda vadībā, droši un skanīgi nodziedāja trīs karavīru dziesmas (I. Saksa aranžētās Kad ar uzvaru un Es vēlos mājās pārnākt, un K. Alberta Par zemi ko mīlam).

Beigās publika ar kori kopīgi nodziedāja Vanagu himnu Lāčplēša dziesmu, kamēr goda sardze svinīgi iznesa nodaļas karogu. Sekoja Vanadžu sarūpētais kafijas galds un saviesīga pēcpusdiena, kur apmēram 35 klausītāji mierīgi varēja pabūt draugu un paziņu lokā.

Būsim nomodā!

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
2022. g.19. martā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com