„Mākoņdienas '22“

Palielināt / Enlarge

„Mākoņdienu 2022“ dalībnieki. FOTO Irēna Čīma.

Palielināt / Enlarge

„Mākoņdienas ’22“. FOTO Lāsma Vensberga.

Palielināt / Enlarge

„Mākoņdienas ’22“. FOTO Mārtiņš Line.

Palielināt / Enlarge

„Mākoņdienas ’22“. FOTO Mārtiņš Line.

Palielināt / Enlarge

Pīrāgi. FOTO Mārtiņš Line.

Pirmajā aprīļa nedēļas nogalē (1., 2. un 3. aprīlī) Jaunzēlandes pilsētā Raglan pie Tasmānijas jūras notika pirmā Latviešu bērnu, jauniešu un paaudžu nometne, pulcinot ap 80 dalībnieku no visas valsts, par spīti tā brīža COVID-19 draudiem. Pēc diviem striktos COVID-19 ierobežojumos pavadītiem gadiem Jaunzēlandē esošie latvieši ar ģimenēm beidzot varēja sanākt kopā un pavadīt trīs ar prieku, sarunām un sadraudzību pilnas dienas latviskā garā.

Kopā būšana neformālā gaisotnē sākās piektdienas pēcpusdienā ar īsu iepazīšanās rituālu un tradicionālo latviešu ēdienu mielastu, kam sekoja naksnīgas sarunas, latviešu filmu skatīšanās un spēles. Vakarēšana turpinājās arī sestdien pēc saulrieta, kad ārā, sveču gaismā, dalībnieku balsis piepildīja naksnīgo apkārtni ar skaistākajām latviešu dziesmām Oklendas koristu Gitas un Petrasa, Sandras un Ulda vadībā.

Nometnes laikā izklaidējošas un izglītojošas aktivitātes aizrāva ikvienu, neatkarīgi no vecuma vai latviešu valodas zināšanām, jo programma tika apzināti veidota iekļaujoša. Tā, piemēram, sestdienas rītā, kamēr paši mazākie kopā ar mammām skolotājas Agneses vadībā Baltā mākoņa Burtu skolā prātoja, ar ko viņiem asociējas Latvija (galvenokārt ar omītēm un opīšiem, un ar iemīļoto TV zvaigzni Tutu) krāsoja savu Latviju un gāja rotaļās, skolas vecuma bērni, jaunieši un pieaugušie piedalījās apkārtnes orientēšanās spēlē ar vēstures pieskaņu, atsvaidzinot vai gūstot zināšanas par Latviju. Tikmēr vēl apmēram ducis pieaugušo (galvenokārt latviešu valodā nerunājošās otrās pusītes) ar dziļu interesi un nopietnību skolotāja Ivara vadībā spēra pirmos soļus ne būt ne vieglās latviešu valodas apguvē, iemācoties, cita starpā, arī tādas attiecībās svarīgas frāzes kā: Tu esi skaista! un Man slinkums mazgāt traukus.

Nometnes dalībniekus priecēja arī latviešu pīrāgu cepšanas un puzuru veidošanas nodarbības. Kā lielus, tā mazus iepriecināja iespēja izbaudīt gan klinšu kāpšanas sienu, peldēšanu baseinā, laišanos lejup pa teju 50 m garu ūdens slidkalniņu vai ar lidojošo lapsu (the flying fox), gan arī vienkārši – saules pilnu atpūtu pie jūras, ķerot pēdējos vasaras mirkļus un baudot citu latviešu kompāniju.

Sestdienas vakarā mazos nometniekus priecēja divvalodīgā Baltā mākoņa Bibliotēkas organizētā nodarbība ar multfilmu, grāmatu un radošu aktivitāti. Tika lepni izrādīta starptautiski daudz apbalvotās autores un animatores Anetes Meleces animācijas filmiņa Kiosks, un latviski un angliski lasīta tāpat nodēvētā autores grāmata, pēc kuras noklausīšanās mazie latvieši veidoja arī katrs savu kiosku, vēlāk sarīkojot izstādi pārējiem nometnes dalībniekiem. Visā nometnes laikā darbojās pagājušogad sāktā un Evijas vadītā bibliotēka, pirmo reizi izrādot pilno grāmatu kolekciju (uz to brīdi virs 90 jaunām grāmatām) dažāda vecuma bērniem, jauniešiem un vecākiem un aicinot bērnus iesaistīties dažādās ar lasīšanu saistītās aktivitātēs.

Nometnei pievienojās arī Latvijas Goda konsuls Jaunzēlandē, Oklendā, Dermots Ross (Dermot Ross), kurš savu atbalstu latviešiem izrādīja ar sirsnīgu uzrunu atklāšanas laikā, dalību latviešu valodas nodarbībā un vērtīgu pienesumu diskusijā par kopienas nākotni. Šī tikšanās savā ziņā kļuva par vēsturisku mirkli, klātesošajiem vienojoties par vēlmi un nepieciešamību Jaunzēlandes latviešu kopienai tuvākajā laikā dibināt savu bezpeļņas organizāciju jeb charitable trust.

Veidotas tika arī jaunas draudzības un atjaunotas – senās. Kā ar gandarījumu atzina daudzi dalībnieki,– pirmo reizi tika manīts tik daudz latviešu bērnu vienkopus! Trīs intensīvas, latviskā gaisotnē pavadītas dienas, pilnas ar prieku, sadraudzību, smiekliem, rotaļām un izglītojošām un izklaidējošām aktivitātēm, kā arī ar brīnišķīgu, saulainu laiku pie jūras, paskrēja neticami ātri. Toties pozitīvie iespaidi un atmiņas solās palikt uz ilgu laiku, un atvadoties nometnieki jau sapņoja par nākamā gada pasākumu.

Nometni rīkoja neliela brīvprātīgo komanda, un, kā stāsta viena no galvenajām organizatorēm, Sandra Makmilana (McMillan): „...piedalījās kā lieli, tā mazi – 49 pieaugušie un 30 bērni. Pieteikušies nometnei bija vairāk nekā 100 dalībnieku, taču saistībā ar COVID-19 diemžēl daļai ģimeņu nācās atcelt savu dalību.“ Lielā interese, tostarp no cilvēkiem, kas šogad nespēja piedalīties nometnē arī valsts uzlikto, ar COVID saistīto ierobežojumu dēļ, skaidri parādīja, ka šādi pasākumi Jaunzēlandes latviešiem ir ļoti nepieciešami un, šķiet, šaubu nav, ka līdz ar Mākoņdienām '22 tika aizsākta jauna un skaista ik gada tradīcija.

Nometnes norise, naktsmājas uz divām naktīm un ēdināšana par brīvu visiem dalībniekiem bija iespējama, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) līdzfinansējumam un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) atbalstam.

Materiālu sagatavoja
Evija Trofimova un Līna Leitāne
nometnes brīvprātīgo organizatoru komandas vārdā,
Laikrakstam „Latvietis“