Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


CVK – 100

Centrālai vēlēšanu komisijai 100 gadi

Laikraksts Latvietis Nr. 712, 2022. g. 3. aug.
Centrālā vēlēšanu komisija -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Trešdien, 2022. gada 20. jūlijā, apritēja 100 gadu kopš Satversmes Sapulce Valdības Vēstnesī paziņoja, ka 1. Saeimas vēlēšanu vadīšanai ir nodibināta Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Atzīmējot dibināšanas simtgadi, Saeimas vēlēšanu gadā CVK aicina ikvienu dalīties atmiņās par iestādes vēsturi, vēlēšanu pieredzi un iedvesmot citus izmantot iespējas, ko sniedz brīvas un demokrātiskas vēlēšanas. Kārtējās, 14. Saeimas vēlēšanas gaidāmas jau 1. oktobrī.

Daloties sociālo tīklu vietnēs, aicinām izmantot mirkļbirku #CVK100 un VēlēšanuDiena un paust savas pārdomas, atmiņas, ierosinājumus jebkādā formātā, kas šķiet piemērots – teksts, attēls, zīmējums, karikatūra, foto, video, balss ieraksts vai cits.

„Gan pirms simts gadiem, gan šodien nemainīgas ir mūsu vērtības – demokrātija, brīvība un godīgas vēlēšanas. Gadu gaitā iestādē ir uzkrātas profesionālās zināšanas un pieredze, kas ļāvusi nodrošināt vēlēšanu likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu, procesu atklātību un caurspīdīgumu, vienlīdzības principu, kā arī sekmēt ikviena vēlētāja iespējas sev ērtā veidā piedalīties vēlēšanās, tautas nobalsošanās un parakstu vākšanās. Gatavošanās vēlēšanām ir nepārtraukts process. Laikmeta un sabiedrības pieprasītās pārmaiņas ienāk arī vēlēšanu procesos, tādēļ kopā ar sadarbības partneriem jāturpina attīstīt un pilnveidot vēlēšanu sistēma, stiprināt CVK, lai tā spētu profesionāli un sabiedrības interesēs īstenot savu pamatuzdevumu – nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas Latvijā,“ saka CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Jau pirms simt gadiem CVK vadīja vēlēšanas visā valstī, izdeva nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, lai sekmētu vienveidīgu un pareizu vēlēšanu nosacījumu ievērošanu, pārraudzīja pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošanu un darbu, nodrošināja vēlēšanu materiālu izgatavošanu, apkopoja vēlēšanu rezultātus, informēja vēlētājus par vēlēšanu nosacījumiem. Iestādes pastāvēšanas laikā sarīkotas 13 Saeimas vēlēšanas un 4 Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Noorganizētas 12 tautas nobalsošanas un vairāk nekā 50 parakstu vākšanu. Pirmās brīvvalsts laikā CVK pašvaldību vēlēšanu rīkošanā nebija tieši iesaistīta, bet pēc valsts neatkarības atjaunošanas notikušas 8 pašvaldību vēlēšanas un vairākas ārkārtas vai atkārtotas vēlēšanās kādā no pašvaldībām.

Pirmais CVK priekšsēdētājs no 1922. līdz 1934. gadam bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, Saeimas deputāts, Ministru prezidents un Valsts statistikas pārvaldes direktors Marģers Skujenieks. Sākotnēji CVK sastāvā bija astoņi locekļi, no kuriem sešus ievēlēja Satversmes Sapulce, vienu iecēla Satversmes Sapulces prezidents un vēl vienu ievēlēja Senāts.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas CVK tika izveidota 1992. gadā, un par tās priekšsēdētāju kļuva Atis Kramiņš (1993—1997). Pēc tam ilgus gadus iestādi vadīja Arnis Cimdars (1997–2019). Pašlaik CVK priekšsēdētāja ir Kristīne Bērziņa, pirmā sieviete šajā amatā. CVK sastāvā mūsdienās ir deviņi locekļi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa savā plēnumā.

CVK ir neatkarīga valsts iestāde, kuras darbībā svarīgākais ir brīvu, tiešu, aizklātu un vienlīdzīgu vēlēšanu, tautas nobalsošanu un parakstu vākšanu organizēšana un vadīšana, kā arī tiesību aktos noteiktās kompetences robežās – piedalīšanās likumu ierosināšanas un Eiropas pilsoņu iniciatīvu nodrošināšanā.

CVK galvenie uzdevumi ir nodrošināt vienveidīgu un pareizu vēlēšanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu regulējošo tiesību aktu piemērošanu, pieņemt lēmumus, izdot rīkojumus un izstrādāt instrukcijas vēlēšanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošanai un norisei, noteikt valsts piešķirto naudas līdzekļu sadalījumu pašvaldību vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām, informēt vēlētājus par vēlēšanu un tautas nobalsošanas kārtību, īstenot citus ar vēlēšanu, tautas nobalsošanu un parakstu vākšanu sarīkošanu saistītus pienākumus. Tāpat komisija koordinē un vada pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju darbu un veic komisiju locekļu un darbinieku mācības. Sadarbībā ar citām institūcijām CVK iesniedz priekšlikumus normatīvo aktu un vēlēšanu kārtības pilnveidošanai.

Laura Krastiņa
Centrālās vēlēšanu komisijas
Informācijas nodaļas vadītāja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com