Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Likteņdārza Saieta nams

Sandra Kalniete: Tas ir kā zelta lāse, kādu dvēselē nes katrs cilvēks

Laikraksts Latvietis Nr. 715, 2022. g. 24. aug.
Elīna Bīviņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Liktendarzs_2v

Sandra Kalniete uzrunā klātesošos. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Prezidents Egils Levits uzrunā klātesošos. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Sandra Kalniete un Valsts prezidents Egils Levits. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Pasākuma dalībnieki. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

„Saieta nams ir krāšņa Likteņdārza rota, kā tā zelta lāse, kas mirdz šī nama durvīs. Tādu zelta gaismas lāsi dvēselē nes katrs cilvēks, gan dziļāk noglabātu, gan tūdaļ ieraugāmu. Tāpēc es nešaubos, ka Saieta nams kļūs par nozīmīgu saskarsmes un saziņas centru, kurā pulcēsies cilvēkus – zelta lāses no tuviem un tāliem novadiem,“18. augustā, Saieta nama svinīgajā atklāšanā sacīja Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Saieta nama atklāšanā klātesošos sveica arī Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot: „Nācijas vēsture nav materiāla, tā ir nemateriāla. Taču nācijas vēsturei un vēsturiskajai atmiņai ir vajadzīga sava vieta un telpa, kur to var iedzīvināt un parādīt, kur to var mācīt jaunajām paaudzēm un mūsu viesiem. Tādēļ šim Saieta namam ir arī simboliska nozīme, tā ir vieta, kur iedzīvināt mūsu traģisko, bet vienlaikus varonīgo 20. gadsimta vēsturi un nacionālo atmiņu.“

Valsts prezidents klātesošajiem norādīja arī uz Latvijas lomu drošas un taisnīgas Eiropas Savienības veidošanā laikā, kad Eiropā notiek brutāls, Krievijas izraisīts karš. „Krievijas agresija pret Ukrainu ir uzrāvusi rētas latviešu tautas atmiņā, kas bija jau aizdzijušas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka mēs, latvieši, un citas Austrumu un Centrāleiropas tautas esam saglabājuši atmiņu un līdz ar to arī pareizo taisnīguma kompasu šodienas situācijā. Tieši latvieši un pārējās tautas, kuras visvairāk ir cietušas no 20. gadsimta netaisnībām Eiropā, šodien virza Eiropas Savienības kopējo pozīciju un ievirza to taisnīguma gultnē. Šim namam un Likteņdārzam ir svarīga loma,“ sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents arī pateicās Likteņdārza labas gribas vēstniekiem Vilim un Martai Vītoliem par ieguldījumu dārza veidošanā, Kokneses fonda padomes priekšsēdētājai Sandrai Kalnietei un Kokneses fondam par Likteņdārza idejas īstenošanu, Saieta nama arhitektam Andrim Kronbergam par izcilo arhitektūras paraugu un visiem, kuri ziedojuši Likteņdārzam.

Sandra Kalniete atklāšanas runā sacīja: „Ilgi auklētais arhitekta Andra Kronberga lolojums aiziet tautās. Skaists un stalts, tas tapis, pateicoties ziedojumiem un valdības tālredzīgam atbalstam. Sirsnīgs paldies ikvienam, kurš palīdzēja īstenot šo skaisto celtni. Gadu gaitā Likteņdārza radīšanā ar savu darbu vai ziedojumiem ir iesaistījušies desmitiem tūkstošu cilvēku un daudzas iestādes. Mūsu atbalstītāju skaits sniedzas krietni pāri pusmiljonam un to apmeklējuši viesi no vairāk kā 50 valstīm.“

Noslēgumā Sandra Kalniete uzsvēra: „Likteņdārzs ir mūsu visu kopdarbs. Mēs varam ar lepnumu teikt: „Pagājušā gadsimta paaudzes aiz sevis atstāja Brīvības pieminekli. Mēs atstāsim Likteņdārzu. Ne tikai piemiņai, bet arī iedvesmai un spēkam. Nākotnei!“

2022. gada 18. augustā Likteņdārzā svinīgi tika atklāts jaunuzceltais Saieta nams – ēku, kas būs viens no centrālajiem objektiem dārzā un kļūs par jaunu kultūras un sabiedriskās dzīves centru visā Aizkraukles novadā. Saieta nama projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA Arhis Arhitekti. Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni.

Saieta nama būvniecība Likteņdārzā tika uzsākta 2016. gada nogalē, kad ēkas pamatos ievietoja simbolisku kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkas būvniecībā un labiekārtošanā investēti vairāk nekā 3 miljoni eiro.

Līdz ar Saieta nama uzbūvēšanu īstenojies Kokneses fonda sen lolots mērķis – radīt modernu un arhitektoniski augstvērtīgu celtni, kas dos iespēju Likteņdārzam darboties visu gadu, rīkojot piemiņas, izglītības un kultūras pasākumus plašām auditorijām. Ēka ir ne vien laikmetīga no arhitektūras viedokļa, bet arī no ēkas tehniskā izpildījuma – iekštelpu apdare ir veidota no dabīgiem materiāliem, ēkai ir dabiskā vēdināšana un citi tālredzīgi risinājumi. Īpašs arhitektoniskais elements ir Saieta nama jumts, kas veidots kā skatu laukums.

Saieta nama kopējā platība ir 700m², un tā būs Likteņdārza sabiedriskais centrs. Ēkā ir divas multifunkcionālas zāles dažādiem pasākumiem, t.sk. konferencēm, koncertiem un citiem notikumiem, kā arī tiks iekārtota kafejnīca un suvenīru veikals.

Par Likteņdārzu

Likteņdārzs ir unikāla, par ziedojumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno Shunmyō) projekta un arhitekta Andra Kronberga uzraudzībā tiek veidota uz salas Daugavā pie Kokneses.

Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību un gara spēku. Tas veltīts visu latviešu piemiņai, kuri 20. gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu.

Nodibinājums „Kokneses fonds”
Elīna Bīviņa
2022. gada 19. augustā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com