Juris svētkos (1)

Palielināt / Enlarge

Prāmis dodas pāri Mičiganas ezeram. FOTO Juris Ķeniņš.

Palielināt / Enlarge

Māra Ķeniņa uz prāmja Mičiganas ezerā. FOTO Juris Ķeniņš.

Par Minesotas Dziesmu un Deju svētkiem bija domāts jau sen, pareizāk XV Vispārējie Dziesmu un Deju svētki ASV 2022.g. Precīzi: no 2019. g. 7. jūlija kad nodevām Dziesmu svētku karogu Minesotas rīkotājiem. Kopš tam, svētkiem pašiem un topošiem dalībniekiem un viesiem no Kanādas ir bijis nevienāds ceļš, Covid briesmām stingri ietekmējot kanādiešu līdzdalību un rīkotāju gatavošanos. Ķeniņi arī domāja un pārdomāja braukšanu, bet 27. jūnijā devāmies ceļā; mašīnā ne tikai obligātais čells, bet dažādi reklāmas materiāli, ar kuriem cerējām pievilināt Minesotā klātesošos braukt arī uz Kanādu, 2024. g: magnēti, lipekļi, plakāti, pastkartītes un populārie tetovējumi.

Lai šī tad būtu pirmā reklāma – un aicinu tautiešus ierakstīt datumus kalendāros:

XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētki Kanādā,
2024. gadā, no 4. līdz 7. jūlijam.

Bijām iecerējuši pavadīt pirmo vakaru Mičiganas pludmalē un baudīt vareno saules rietu un tad nākamā rītā ar prāmi līdz Milvokiem, kur pirms tieši desmit gadiem skanēja vareni svētki.

Minesota būs vēl piecas stundas tālāk.

28. jūnija rītā pie mašīnas gaidījām prāmi, kurš knapi divās stundās mūs aizvedīs pāri Mičiganas ezeram, kad dzirdēju skaļu balsi: „Labrīt, Juri Ķeniņ!” Balss īpašniece – diriģente Monika Daukste (virsdiriģente svētkos Kanādā 2000. un 2004. gados kā Grandrapidu kora vadītāja).

Un tā man svētki bija sākušies. Monika šobrīd vada dziedātājus Kalamazū un pošas arī uz svētkiem Latvijā pēc gada. Pārrunājam gan izskanējušos, gan topošos svētkus un pēkšņi parādījās Milvoku torņi. Piecas stundas uz Dvīņu pilsētām aizlidoja, jūsmojoties, ka pēc nejaukiem trīs gadiem būsim atkal pie savējiem – dziesmu svētkos.

Pārbraucām pāri varenai Mississippi upei (Strauja, strauja upe tecēj') un bijām klāt svētkiem izpārdotā Intercontinental viesnīcā tieši upes krastā. No pirmā momenta un uz nākamām piecām dienām sastapāmies ar draudzīgām pazīstamām sejām – neviens nebija novecojis par minūti iztrūkstošajos trīs gados, mēs arī nē! Pēc garās dienās atradām foršu vietējo krodziņu Pelēkā pīle – nosaukums daudz labāks latviski, kas kļuva par mūsu un daudz letiņu galveno pieturas punktu.

Kā arī Milvokos, rīkotāji bija gādājuši par visu, pat ka viesnīcas lifts sveicina viesus latviski – ierodoties ielas stāvā novēlēja labi. Es atbildēju – Ļoti labi, paldies. Daži mēģināja man iestāstīt ka lifts teica Lobby, bet es tam neticu. Lobby tikāmies ar svētku rīcības komitejas priekšsēdi Ansi Vīksniņu, kuram biju uzticējis karogu pirms trīs gadiem, un pārrunājām šī rakstnieka pienākumus svētkos. Kā atklāsim nākamās piecās dienās, varens rīkotājs, varena komanda, vareni svētki!

Juris Ķeniņš
Laikrakstam „Latvietis“

Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“ Nr. 28

Turpmāk vēl