Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


S!K!K!M! literāri muzikāla pēcpusdiena

Profesores Andras Dārziņas muzikāls stāstījums

Laikraksts Latvietis Nr. 719, 2022. g. 22. sept.
Mūzikas cienītāja -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Andra Dārziņa un Konrāds Olševskis.

Literārās-muzikālās pēcpusdienas publika. FOTO Anita Andersone.

Sestdien, 2022. gada 27. augustā, Melburnas Latviešu namā Studenšu korporāciju kopas Melburnā (S!K!K!M!) prezidija priekšsēde Anita Andersone atklāja sarīkojumu Misiņa zālē, sveica daudzos viesus un iepazīstināja ar mākslinieci Andru Dārziņu, kura ir ieradusies no Štutgartes, Vācijā, lai piedalītos Austrālijas Pasaules Orķestra (Australian World Orchestra) koncertos Melburnā un arī meistarklasēs un kamermūzikas koncertos Sidnejā. Viņa ir piekritusi dot koncertu latviešiem – ieinteresētai sabiedrībai kopā ar latviešu sabiedrībai pazīstamo pianistu Konrādu Olševski.

Profesore Andra Dārziņa sāk ar uzrunu, kurā uzsver, ka nav runātāja, bet gan mūziķe; tomēr valoda Andrai plūst tekoši, ar skaistu tembru un aptveroši, kaut arī latviski runāt iznākot Štutgartē reti. Kā jau mācības spēks, viņa māk projicēt savu balsi bez manāmas piepūles tā, lai visi klātesošie var labi sadzirdēt.

Pirmais skaņdarbs ir Pētera Vaska Mazā vasaras mūzika. Andra saka, ka Vaska skaņdarbi uzrunā klausītājus visā pasaulē. Viņš esot pasaules slavens 21. gs. komponists un sūtnis Latviešu kultūrai un mūzikai pasaulē.

Mazai vasaras mūzikai ir 6 daļas – plaši, bez steigas, ar enerģiju, bēdīgi, spilgti, plaši un skanīgi. Andra mierina publiku ar to, ka saka, ka katra daļa ir ļoti īsa!

Un tā arī ir; apmēram, desmit minūtēs Andra ar savu alta vijoli klavieru pavadījumā ir mums demonstrējusi Vaska kompozīcijas dažādās sajūtas: prieku, bēdas, enerģiju un vispārēju pacilātību.

„Tagad būs Romantika,“ saka Andra. Nākošais skaņdarbs ir Jāzepa Mediņa Balāde. Andra min, ka ir trīs brāļi Mediņi – Jāzeps, Jānis un Jēkabs (19. gs.) Visi ir bijuši gan instrumentālisti, diriģenti, komponisti un pedagogi. Jāzeps no bērnības skolojies vijoles, čella un klavierspēlē; vēlākos gados apguvis arī citu instrumentu spēli. Šodien Jāzepa Mediņa vārdu nes ne tikai viena vien mūzikas skola, tostarp Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola – lielākā mūzikas vidējās izglītības iestāde Latvijā.

Ar savu spēli Andra parāda skaņdarba Balāde izteiksmīgo melodiskumu, harmonisko valodu un maigo gaisotni.

Nākošais skaņdarbs, ko Andra atskaņo, ir Selgas Mences Inquieto čellam un klavierēm. Selga Mence (1953) ir jau 10 gadus Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcija katedras vadītāja. Andrai patīk, ka Selgas Mences mūzika nejautā daudz par savu stilistisko piederību, bet labi jūtas visos iedarbīgas izteiksmes paņēmienos. Andra pārrakstīja šo oriģināldarbu čellam uz altu. Skaņdarbs Inquieto labi demonstrē vairākus izteiksmes veidus, ko uzkrājis mūsu laikmets. Var redzēt, ka Andrai ir personīga attieksme ar šo darbu.

Andrai ir personīga pazīšanās ar nākamo komponisti – Maiju Einfeldi (1939). Viņa ir vairākus gadus sadarbojusies un centusies viņas mūziku popularizēt visā pasaulē. Maija Einfelde uzrakstīja Koncertu altam ar stīgu orķestri, kas ir veltīts Andrai un ko viņa pirmatskaņoja kopā ar Sinfonietta Rīga 2010. gadā. Maijas Einfeldes dzīve nav bijusi viegla, kas atspoguļojas viņas diezgan nopietnos, dažkārt emocionāli smagos skaņdarbos. Kompozīcija Maestoso, kā daži citi Maijas Einfeldes skaņdarbi, ir ļoti personiska skaņu māksla – dziļa, dažreiz dramatiskiem pavērsieniem piesātināta un emocionāliem kontrastiem caurausta. Mēs dzirdam skaņdarbu Maestoso – nopietnu, skaistu un iekustinošu, bēdīgi pārliecinošu.

Nobeigumā Andra iepazīstina ar komponistu Pēteri Plakīdi (1947 – 2017) un viņa skaņdarbu Ēnu dejas. Plakīdis ir viens no oriģinālākajiem Latvijas komponistiem, ārkārtīgi erudīts mūziķis, arī asprātīgs un viegli sarkastisks humorists. Viņš bija izcils pianists. Andra ir kopā ar viņu atskaņojusi gan Ēnu dejās, gan citus darbus. Strādājis par pedagogu Latvijas Mūzikas akadēmijā un arī Rīgas Pantomīmā un bijis Latvijas Nacionālā teātra Mūzikas daļas vadītājs. Viņa mūzikā parādās viņa portretista un raksturotāja talants. Plakīdis savā muzikālajā izteiksmē ir ļoti daudzšķautnains, kas arī atspoguļo viņa komplekso personību.

Mēs dzirdam šo daudzpusību ugunīgajā priekšnesumā, kur ievīti gan atpazīstami tango ritmi, gan Čaikovska mūzikas citāts. Pārsteidzošs un aizrautīgs fināls! Brīnišķīga saspēle starp altu un klavierēm!

Mākslinieki dod piedevu – Jāzepa Vītola skaņdarbu Melodija.

Mēs esam dzirdējuši lielisku koncertu ar enerģiskiem, interesi izraisošiem skaņdarbiem, ar īsiem, apgaismojošiem paskaidrojumiem un izcilu saspēli divu meistarīgu mākslinieku starpā.

Studenšu korporāciju kopas Melburnā prezidija priekšsēde Anita Andersone pateicas Andrai Dārziņai un pianistam Konrādam Olševskim par aizrautīgo spēli, pasniedz ziedus un aicina publiku pakavēties sarunās ar māksliniekiem pie glāzes šampānieša un Valdas Jefimovas ceptajiem brīnišķīgi garšīgajiem pīrāgiem.

Mūzikas cienītāja
Laikrakstam „Latvietis“
30.8.2022.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com