Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Ģederta Eliasa kaps. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Mākslinieka dzimtajās mājas – Platones „Zīlēni“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Pasākums. FOTO Māris Brancis.

23. septembrī apritēja 135 gadi, kopš lieliskā gleznotāja Ģederta Eliasa (1887-1975) dzimšanas. Šo jubileju, tikai dienu vēlāk, svinēja Jelgavas novads mākslinieka dzimtajās mājās Platones Zīlēnos. Pirms tam gan mākslinieka šūpļa svētku viesi piestāja Strupdeguņu kapos, kuras zeme glabā Eliasu dzimtu vairākās paaudzēs, tostarp jubilāru, un nolika ziedus čella mūzikas pavadījumā.

Eliasu dzimta ir ļoti nozīmīga latviešu kultūrā. Bez gleznotāja Ģederta jāatceras brāli Kristapu un māsu Maiju Cielēnu, divus mākslas zinātniekus, arīdzan Kristapa meitu Maiju Eliasi, pazīstamu gleznotāju. Tāpat šoreiz gribas pieminēt Maijas un Fēliksa Cielēna meitu Izabellu Cielēnu Stokholmā, kura 9. augustā nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu.

Zīlēnos novada mākslas skolas audzēkņi bija sarūpējuši plašu izstādi, bet vairāku novada teātru aktieri uzbūra bijušo laiku atmosfēru, ko veicināja tuvinieku un jo īpaši Fēliksa Cielēna atmiņas, kā arī dziesmas. Sarīkojuma dalībnieki atcerējās gan tēvu Jāni un māti Karlīni, gan brāļus Kristapu un Juri.

„Arī patīkamas sabiedrības nekad netrūka Zīlēnos. Tur bieži ciemojās Maijas brāļi Kristaps un Ģederts ar draudzenēm un draugiem, šai laikā Zīlēnos viesojušies Rainis, Pauls, Klāra un Brūno Kalniņi, F. Menders, aktrise Paula Baltābola, operdziedātājs Rūdolfs Bērziņš, gleznotāji Uga Skulme un Konrāds Ubāns, dzejnieki Jānis Sudrabkalns un Jānis Grots, teātra kritiķis un aktieris Hamsters un viņa skaistā kundze Anniņa u.c.

Zīlēnu ciemos ne tikai labi mielojās, bet laiku pavadīja arī franču gara iedvesmotā konversācijā. Par politiku nerunājām, ja vien nebija noticis Latvijā vai pasaulē kaut kas pavisam sevišķs. Pārrunājām dažādus mākslas, literatūras, teātra un mūzikas jautājumus, reizēm arī filozofiskus. Relatīvi daudz runājām par glezniecību, kur izvirzījās abi temperamentīgie gleznotāji Ģederts Eliass un Uga Skulme, bet viņiem daudz iepakaļ nepalika arī Maija un Kristaps. Pēdējais bija šo kultūrālo disputu centrālā figūra,“ tā savos memuāros rakstīja Fēlikss Cielēns.

Jauko saules pielieto Zīlēnu dārzu šajā svētku dienā 24. septembrī piepildīja pārsteidzoši plašs jubilejas pasākuma dalībnieku pulks. Tiem tika, kā senos laikos Zīlēnos bija pieņemts, kafija un kliņģeri. Te nav lieki atgādināt vēl kādu šīm mājām īpašu rituālu.

Atmiņās Fēlikss Cielēns lasāms:

„Tēvs viesus, kas palika Zīlēnos vismaz divi dienas un naktis, divi reizes klētī nosvēra – tūlīt pēc ierašanās un priekš aizbraukšanas – un svaru uzrakstīja uz klēts durvīm blakus parakstam. Oriģinālās viesu grāmatas autors un ceremoniju meistars svarīgi paskaidroja jaunienācējiem Zīlēnos: šie skaitļi ir svarīgi liecinieki, kā pēc kara labklājība ceļas Zemgales laukos. Un tiešām, pēc divi, trīs dienu pavadīšanas Zīlēnos, kā par brīnumu, katrs viesis bija kļuvis smagāks. Rūdolfs Bērziņš sita visaugstāko rekordu: viņa svars bija pieaudzis par pieci kilogramiem.“

Tiesa gan, šoreiz Zīlēnos neviens nesvēra ne tūlīt pēc ierašanās, ne pēc pamielošanās un došanās mājup, toties varu apgalvot, ka ikviens Ģederta Eliasa 135. dzimšanas dienas svinētājs savās gaitās aizdevās lieliskā omā, gaišas noskaņas un siltās atvasaras saules pavadīti.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“