Latvijas vēstnieks Austrālijā ciemos Pertā

Palielināt / Enlarge

Atvaļināto gaisa spēku karavīru ciemata zālē. No kreisās: Breds Hedfīlds (Brad Hadfield – viesmīlības direktors), vēstnieka kundze ar vēstnieku, Džoana Freizera (Joanne Fraser – ciemata direktrise), Jānis Purvinskis. FOTO Jade Lund.

Palielināt / Enlarge

Vēstnieks nolika ar sarkanbaltsarkanu lenti rotātu karogu latviešu karavīru godam, ceremonijā atvaļināto gaisa spēku karavīru ciematā. FOTO Sandra Krama.

Tā kā Perta ir visnomaļākā pilsēta pasaulē, jo tuvākā lielpilsēta no mums ir tikai Adelaide, kura ir 2697 km pa ceļu no Pertas, bet no Adelaides pie mums var tikt arī ar trīs stundu lidojumu lidmašīnā. Tā nu mēs esam pieraduši, ka pie mums reti kāds to Latvijas ciemiņiem iegriežas. Tam, parastākais aizbildinājums ir, ka Perta ir vai nu par tālu, vai „par vēlu to iedomājos, un nu vairs nav laika to izdarīt.“

Tai sakarībā Latvijas pirmo vēstniecību pasaules Dienvidu puslodē un tieši Austrālijā pēc vairāku gadu dažnedažādiem aizbildinājumiem Latvijas valdība beidzot atvēra pagājušā gada oktobrī Kanberā. Visi Latvijas goda konsuli Austrālijā tika aicināti tur ierasties un iepazīties ar vēstniecības darbiniekiem un jaunākām ziņām no Latvijas. Tomēr mums Pertā gan pagāja gads, kamēr kāds no vēstniecības atbrauca pie mums, un tās bija darbinieces, kuras atbrauca ar mobilo Latvijas pašu staciju. Toties tām drīz vien sekoja arī Latvijas Vēstnieks Austrālijā Marģers Krama kungs ar kundzi, par ko esam visai iepriecināti, jo pēdējais vēstnieks pie mums bija jau pirms četriem ar pus gadiem, un tā bija Japānā rezidējošā Latvijas vēstniece Dace Treija-Masī kundze.

Tā nu mēs abi ar Vucēnu Jāni, ceturtdien, 10. novembrī, ap pusdienas laiku jau esam lidostā pie internacionālo pasažieru izejas sagaidīt mūsu sengaidīto ciemiņu, mūsu Austrālijā rezidējušo Latvijas vēstnieku Marģeru Krama kungu, un drīz vien šai pašā lidostā ielidoja arī vēstnieka kundze no Kanberas. Sagaidījām bagāžu, salikām to automašīnā un zinot, ka vēstnieks bijis ceļā nu jau tuvu pie divdesmit stundām, nogādāju viņu ar kundzi uz viņu apmešanās dzīvokli. Zināju, ka ciemiņi bija manā aizgādībā Pertā, nu – vismaz uz nākamajām trim dienām.

Nākamā diena bija 11. novembris un man parasti aizņemta ar Remembrance Day – Austrālijas Atceres Dienas funkcijām. Es nu jau deviņus gadus lieku sarkanbaltajām krāsām rotātu vaiņagu par piemiņu latviešu karavīriem, kuri krituši Pirmā pasaules karā un mūsu Latvijas brīvības cīņās – Lāčplēša dienas piemiņai. Tātad vaiņags ir gan Atceres dienas, gan Lāčplēša dienas vaiņags, kuru šogad es lūdzu, lai noliek Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krama kungs. Šī ceremonija bija manā atvaļināto gaisa spēku karavīru ciematā un izraisīja lielu saviļņojumu, jo nekādi vēstnieki mūsu ciematā, mūsu divdesmit gadu pastāvēšanas laikā nav bijuši. Nu tai pašā laikā arī es šoreiz noliku vaiņagu par piemiņu maniem kritušajiem kolēģiem no mana aviācijas eskadrona.

Mūsu vēstnieks īsumā arī pastāstīja par mūsu situāciju gan Pirmā pasaules karā, gan par Lāčplēša dienu, mūsu Brīvības cīņām un kā tas viss šodien atkal atkārtojas Ukrainā, ko mūsu tauta jau ir izcietusi agrāk. Vēstnieka apciemojums mūsu ciematā izsauca lielu saviļņojumu, kaut arī visi jau zina, ka es esmu Latvijas goda konsuls Pertā, bet šoreiz bija augsta persona – Latvijas valsts vēstnieks.

Sekoja īsa apskate vietai, kur es dzīvoju, pusdienas ciemata restorānā, kāju skalošana Indijas okeāna ūdeņos, Mandžūras pilsētas pastaiga un Rokinghamas apkārtnes apskate. Vēl pēc Fremantles pilsētas apskates no pieminekļa kalna, vēl arī varējām apskatīt skaistos Pertas naktsuguns skatus no Kings Parka (Ķēniņa parka).

Tad vedu ciemiņus uz viņu dzīvokli, jo man jau vēl bija jābrauc atpakaļ uz Mandžūru. Nākamajā dienā nobraucām gar okeāna jūrmalas peldvietām, apskatījām mūsu baltās jūras smiltis un tad aizbraucām uz Kaveršamas brīvdabas dzīvnieku parku, kur nu varējām redzēt gan Austrālijas dažādos dzīvniekus, gan putnus, gan čūskas, ķengurus, un vēstnieka kundze varēja paaijāt Kola lācīti. Zvēru iežogojumi ir lieli un iekārtoti pēc iespējas tādi, kā šo dzīvnieku apvidus brīvā dabā. Saprotams, visi ir tikai Austrālijas iedzimtie dzīvnieki. Parks ir liels, daudz ko redzēt un aizņem daudz laika, bet liekas, ka tad, kad parku taisīja ciet, mēs laikam bijām lielāko daļu visu redzējuši. Ceļš veda uz mājām, jo rītdien atkal jauna, aizņemta diena.

Tā kā vēstnieka kungs ir taisnā ceļā no Rīgas, es viņam lūdzu mums īsumā pastāstīt kaut ko kas pašlaik notiek mūsu dzimtenē, par šodienas notikumiem tur un tad lūgšu viņu mūs iepazīstināt ar mūsu šīsdienas svētku runātāju atvaļināto ģenerālleitnantu Graubes kungu.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“