Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vītolu fonds – ziedotāji Austrālijā 2022. gadā

Paldies, ka darāt Latviju stipru un gudru!

Laikraksts Latvietis Nr. 733, 2023. g. 2. janv.
Dāvids Rubens -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Kas ir bagātība? Kā to izmērīt, nosvērt vai ietver citos parametros? Un pats svarīgākais – vai bagātībā ved uz laimi? Atbildes uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem cilvēki meklējuši jau no seniem laikiem. Kāds radis definējumu skaitliskā formā vai materiālos lielumos, bet mēs Vītolu fondā esam pārliecināti, ka bagātībā tā ir sajūta – sajūta, ka pietiek. Došana ir bagātības pirmā un vissvarīgākā pazīme, bet dalīties var tas, kam pašam pietiek. Un vai var būt lielāka laime, kā palīdzēt tiem, kam pietrūkst? Kad raugāmies uz simtiem fonda jauniešu, redzam, ka viņi ir apbrīnojami bagāti savās prāta spējas un rakstura īpašībās, un ar ziedotāju palīdzību tiek dota iespēja pārvarēt arī šo finanšu trūkumu, kas stāv ceļā uz mērķi. Un, kamēr vien būs labdari, kuriem rūp Latvijas nākotne, jaunieši aizvien varēs lūgt atbalstu, lai viņu ceļš uz izglītību neapraujas trūkuma priekšā, bet tiek pārvarēts pa tiltu, ko sauc „pietiek“.

Šis bijis Vītolu fonda jubilejas gads. Divas desmitgades, caur kurām runā tūkstošiem izskoloto. Paldies par sadarbību cauri dažādiem laikiem un notikumiem. 2022. gadā Vītolu fonds administrē 850 stipendijas, no kurām 260 ir Austrālijas ziedotāju dibinātas. Ziedojumi no Austrālijas šogad ir sasnieguši 2 283 400 EUR.

2022./2023. studiju gadā ar fondu kopā ir šādas stipendijas no Austrālijas: „Daugavas Vanagu“ Melburnas nodaļas, Andra un Daces Dārziņu, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), „Daugavas Vanagu“ Kanberas nodaļas. Tai skaitā piemiņas stipendijas: Visvalža un Māras Sniedzes, LU docenta Jāņa Fridrichsona, Mairas Zālītes-Turaids, Asjas un Berndta Everts, Māras Saulītes, Jāņa Spirēna, Gunāra Eižēna Bērzzariņa, Ginta Stīpnieka, Gunāra Šterna, „Daugavas vanagu“ vanadzes Marijas Ķeņģes un Edvīna Peniķa.

Dibinātas arī vairākas jaunas stipendijas: Pertas Latviešu dramatiskās kopas stipendija, kas vēlēta latviešu valodas skolotājam un izveidota, ziedojot kopas atlikušos līdzekļus pēc 69 gadus garās darbības izbeigšanas. Paldies sakām Jūlijam Bernšteinam par sadarbību! Raimonda Kraukļa piemiņas stipendija tapusi pēc aizgājēja testamentārā novēlējuma saņemšanas. Anonīmās Austrālijas ziedotājas stipendija uzskatāma par vislielāko un neticamāko šī gada pārsteigumu. Jo jau 2021. gada decembrī fonds saņēma anonīmu testamentāro novēlējumu vairāk nekā 600 000 eiro apmērā, 2022. gada augustā no šīs pašas personas pēdējas gribas apliecinājuma tika saņemti vēl 1,3 miljoni eiro. Savukārt oktobrī fondu sasniedza arī noslēdzošā vēlējuma daļa – nedaudz vairāk nekā 300 000 eiro vērtībā, tādējādi kopējam ziedojumam no labdares Austrālijā pārsniedzot divus miljonus eiro. Godinām cēlo rīcību un ziedotāju, kas to paveikusi. Pirmie atbalstāmie jaunieši jau uzsākuši savas studiju gaitas ar Anonīmās Austrālijas ziedotājas stipendiju, vēl daudzi viņiem pievienosies. Un tā ir vērtība, kas dzīvos mūžam.

Esam pateicīgi visiem – gan tiem, kas ilgstoši jau ir kopā ir mums, gan tiem, kas pievienojas, lai periodiski palīdzētu jauniešiem Latvijā. Gan tiem, kas ziedo vienatnē, gan tiem, kas vienojas kopīgam mērķi organizāciju ietvaros.

Andra un Daces Dārziņu stipendiju saņem 3 jaunieši no Alūksnes novada, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātes farmācijas un medicīnas programmās. Viens no stipendiātiem, topošais mediķis Ernests Mednis Covid-19 pandēmijas laikā izvēlējās strādāt Alūksnes slimnīcas smagākajā nodaļā. Lai arī darbs bija nogurdinošs, Ernests pats par šo pieredzi stāsta: „Mēs esam cilvēki, un, redzot otru, kurš lielākā vai mazākā mērā cīnās par dzīvību, nevaru palikt vienaldzīgs.“ Pateicoties Dārziņu ģimenes atbalstam, Latvija pavisam drīz kļūst par vienu profesionālu un iejūtīgu mediķi bagātāka. Nebūs pārspīlēts sakot, ka stipendija palīdz veidot ne tikai jauniešu dzīves, bet pastarpināti glābj arī citu cilvēku dzīvības. Dārziņu ģimene cenšas tikties ar saviem stipendiātiem, bet, ja tas nav iespējams, tad jauniešus priecē ar jaukām dāvaniņām.

Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas biedres Genovefas Janmeijas 100 gadu jubilejas stipendija pirms gada tika izveidota, apkopojot ģimenes, draugu un tuvinieku dāvinājumus ievērojamajā gadskārtā. Kā vēlējās pati Genovefa Janmeija, tad par stipendiāti izraudzīta meitene, kas nāk no Latgales un kuras sirdij tuva mūzikas pasaule. Karīna Jablonska studē kora diriģēšanu un jau līdz šim sevi pierādījusi kā aktīvu un ļoti darbīgu, piedaloties teātra izrādēs, pildot kormeistara pienākumus, dziedot korī arī Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā. Paldies Ilgai Vēverei par palīdzību stipendijas administrēšanā!

Reizēm, lai paveiktu lielas lietas, mums ir jāiet un jādara kopā. Tieši to varētu teikt par organizāciju darbību Austrālijā. Apvienojoties kopīga mērķa labad, tiek paveikts teju neticamais. Aiz katras organizācijas ir daudzi cilvēki, un mēs sakām lielu paldies ikvienam, kurš dod savu artavu, jo ceļā uz lieliem mērķiem nekad nav mazu soļu, ir tikai neizmērojama ticība labajam.

„Daugavas vanagu“ Melburnas nodaļa dibināta 1949. gadā. Nodaļas biedru enerģija un līdzekļi visus šos gadus ir veltīti palīdzībai, aprūpei, jaunatnes atbalstam un nacionāli politiskajam darbam Austrālijā un Latvijā. Viens no veidiem, kā stiprināt Dzimteni un palīdzēt te dzīvojošiem ir arī caur „Daugavas vanagu“ Melburnas nodaļas stipendiju. Katras organizācijas darbībā liela nozīme ir tieši vadītājam, un DV Melburnā vienmēr varējuši lepoties ar izciliem priekšsēžiem. Uzsākot sadarbību ar fondu, vadītājs bija Aivars Saulītis, bet tagad Jānis Kārkliņš turpina lielo uzdevumu, vienojot Melburnas latviešus kopīgam mērķim.

Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) stipendija šogad ir atbalsts medicīnas studentei no Latgales, kuras izcilās sekmes ir acīmredzams un nozīmīgs rezultāts kvalitatīvam studiju procesam, kas nav apgrūtināts ar satraukumu par finansiāliem apstākļiem ikdienas dzīvē. Tas iespējams, pateicoties stipendijai, kura 2018. gadā tika dibināta kā LAAJ iniciatīva, aicinot tautiešus atteikties no savām dzimšanas dienas dāvanām vai svinībām un to vērtību nodot šai kopīgai dāvanai jeb stipendiju fondam.

„Daugavas vanagu“ Kanberas nodaļas stipendija veltīta jaunietim – zemessargam. Nodaļu vada Inta Skrīvere, un, pateicoties Kanberas DV atbalstam, stipendiju šajā studiju gadā var saņemt Regnārs Lambreksis, kurš studē lauksaimniecības inženierzinātnes.

Kanberas Latviešu ev. lut. draudzes stipendija vēlētā teoloģiju studējošajiem. Stipendiāte Līga Puriņa labprāt iesaistās un organizē aktivitātes Teoloģijas fakultātes ietvaros, piemēram, vasarā tika realizēta ideja par “Teologu plenēru” (pasākums Teoloģijas fakultātes esošiem un bijušiem studentiem, kurā smelties pieredzi, parunāt par teoloģiju un vienkārši satikt domubiedrus). Līga piedalījusies prof. Laimas Geikinas organizētajā praktiskās teoloģijas braucienā uz Zviedriju. Iespēju saņemt stipendiju viņa pati sauc par „atbalstu, kas nāk kā svētība“. Paldies draudzes priekšniekam Egonam Eversonam par sadarbību un administrēšanas darbu!

Austrālija ir spēcīga ne tikai savās organizācijās, bet arī cieņā pret aizgājušiem. Piemiņas stipendijas fondā dibinātas gan kā godinājums saviem tuviniekiem, gan kā pēdējais vārds no to krietno cilvēku puses, kas savu dzīves sakrāto vēlējuši izglītības misijai Latvijā. Daudzi no šiem aizgājējiem ar fondu aktīvi sadarbojušies pirms savas nāves, iepazīstot mūsu darbu un veikumu. Citi pavisam klusām vēlējuši atbalstu, tikai pēcāk no mākoņu maliņas noskatoties, cik skaisti aug un attīstās tas asniņš, kurš palicis ražena celma vietā. Var smiltis aiziet vējā un putekšņi pazust nebūtībā, bet cilvēks dzīvo mūžam caur visu to, kas viņam bijis svarīgs – savu tautu, valsti un līdzcilvēkiem.

Māras Saulītes piemiņas stipendiju dibinājuši Pēteris un Kristīne Saulīši. Mācītāja Māra Saulīte mīlēja cilvēkus, un cilvēki patiesi bija iemīlējuši šo brīnišķo sievieti, par ko liecina kaut vai fakts, ka, no Saulītes kundzes atvadoties, baznīca bija cilvēku pārpildīta, klātesot apmēram 300 pavadītājiem. Stipendiju saņem izcila tiesību zinātņu studente Alma Vilma Gūtmane, kuras komanda pirms gada izcīnīja godpilno otro vietu prestižajā K. Dišlera tiesas procesa izspēlē, ko var uzskatīt par nozīmīgāko konkursu topošajiem juristiem.

Dibinot Mairas Zālītes-Turaids piemiņas stipendiju, brālis Andris Zālīte vēlējās piepildīt māsas sapni – dāvāt iespēju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studēt jaunajiem censoņiem. Stipendiju saņem vokālās mūzikas studente Gunta Greisle, kura savas spējas un talantu šogad nolēmusi pārbaudīt arī operdziedātajās Ineses Galantes rīkotajā konkursā. Gan Mairai, gan viņas mammai Ritai Eriņai-Zālītei mūzika vienmēr bijusi sirdij tuva. Priecājamies, ka mākslas pasaule, kura, kā zināms, ir mūžīga, arī nākotnē nesīs Mairas Zālītes-Turaids piemiņu.

Juris un Selga Beņķi fondā ziedo divām stipendijām: Selgas mammas Reginas Rubenes piemiņas stipendijai, kas vēlētā topošajiem mediķiem, un Jura mammas un mammas māsas Irmas Beņķes un Laimas Lindiņas piemiņas stipendijai, ko saņem jaunietis no Neretas novada. Selga dzimusi Austrālijā, bet Juris Anglijā, tomēr mīlestība abus saveda kopā, un jau vairāk nekā trīsdesmit gadus viņi par savām kopīgajām mājām sauc tieši Latviju, kur dzīvo kopā ar savām meitām: Leldi un Liānu. Turklāt savu lielo piederības un mīlestības sajūtu pret Dzimteni abi izteic ne tikai ar savu klātbūtni, bet atbalstu jauniešiem, kuriem palīdzība izglītošanās procesā ir ļoti svarīga.

Ir cilvēki, kas savu dzīves darbu pilnībā veltījuši citiem, viena no šādām personām ir Marija Ķeņģe, kuras mūža mīlestība bija organizācija „Daugavas vanagi“. Tieši viņas vadībā vanadzes izveidojās par lielāko organizēto latviešu sieviešu kopību trimdā un ar laiku vanadžu nozare kļuva ne vien par „Daugavas vanagu“ organizācijas neatņemamu daļu, bet par visas latvietības pīlāru trimdā. Vēloties godināt un saglabāt šo piemiņu par cilvēku, kurš savu mūžu veltījis tik svarīgākas organizācijas darbam, Austrālijas vanadzes 2019. gadā dibināja stipendiju, turklāt šī iniciatīva izrādījās tik spēcīga un nozīmīga, ka stipendijas turpināšanai ik gadu ziedo dažādas DV kopas. 2022. gadā vanadzes Marijas Ķeņģes piemiņas stipendijai ziedojušas: DV Adelaides nodaļas, DV Melburnas nodaļas, DV Pertas un DV Austrālijas valdes Vanadžu kopas.

Ginta Stīpnieka piemiņas stipendija ir teju turpinājums tam lielajam bibliogrāfijas darbam, ko viņš veica līdz pat savam mūža noslēgumam, tikai grāmatu vietā šajā gadījumā ir cilvēki, kurus var piepildīt ar ļoti dziļu un vērtīgu saturu, ja vien ir nesavtīgs atbalsts, kas ļauj to darīt. Pateicība Andai un Imantam Kīniem sadarbību!

Gunārs Eižēns Bērzzariņs veikums daudziem latviešiem saistās ar lielajiem nopelniem sporta žurnālistikā un darbību sporta nozarē kopumā. Tāpat Bērzzariņa kunga apraksti par vērojamiem un iespaidiem Latvijā īpaši iecienīti bija laikraksta „Austrālijas Latvietis“ lasītājiem. Vēlāk tie sakopoti arī vienotā grāmatā „Rīgas piezīmes“. Tomēr Vītolu fondā šī ievērojama cilvēka mūžs saglabāts ar Gunāra Eižēna Bērzzariņa piemiņas stipendiju, kas novēlēta jauniešiem, kuri tāpat kā pats labdaris absolvējuši Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. Paldies testamenta izpildītājam Valdim Tomanim par sadarbību!

Jānis Spirēns dzimis Nīcā – skaistajā Baltijas jūras piekrastē, tomēr viņa piemiņas stipendija, pēc paša aizgājēja gribas, vēlētā lauksaimniecību studējošam jaunietim un ik gadu palīdz sniegt atbalstu, lai darbs pie mūsu zemes kopšanas nekad neapstātos. Paldies stipendijas pārvaldītājai Ilgai Vēverei!

Edvīna Peniķa piemiņas stipendija tika dibināta 2019. gadā, kad, pašam labdarim aizejot mūžībā, tika atstāts ievērojams testamentārais novēlējums. Peniķa kungs bija liels savas zemes patriots un augstu vērtēja nepieciešamību saglabāt vēsturisko atmiņu, to nemitīgi kopjot un attīstot. Starp 20 esošajiem stipendiātiem ir arī vēstures students Georgijs Kartašovs, kurš šajā vasarā uzņēma savu dokumentālo filmu par Ukrainas skolēniem Latvijā. Šī jaunieša veikums ir nesenās un skaudrās vēstures iemūžināšana, kas pavisam noteikti varētu raisīt lepnumu pašā Peniķa kungā.

Asjas un Berndta Everts piemiņas stipendiju 2022./2023. mācību gadā saņem 45 jaunieši, tai skaitā skolotāji, veterinārārsti, mediķi, ekonomisti, būvnieki, valodnieki un daudzu jo daudzu citu jomu studējošie. Pagājuši jau desmit gadi kopš tika saņemts neticami lielais Asjas Everts testamentārais novēlējums, un, pateicoties šim atbalstam, izskoloti jau simti. Asja un Berndts dzīvoja dziļā saticībā, kopā baudīja ceļojumus uz citām valstīm, piedalījās sabiedriskajā aktivitātēs, un viņu kopīgais ceļš turpinās tālāk caur daudziem izglītotiem speciālistiem, kas ne tikai savas karjeras, bet arī ģimenes veido Latvijā.

Gunārs Šterns ir cilvēks, kura vārdā varētu dēvēt kā skolas, tā universitātes Latvijā, tomēr ikkatrs, kurš zina šīs personas lielo nopelnu Latvijas labā, atzīs, ka šādi goda nosaukumi nespētu izteikt pat pusi no tās vērtības, ko ieguvusi mūsu valsts caur lielo ziedojumu jauniešu izglītībai. 2018. gadā saņemtais Šterna kunga novēlējums joprojām ir vislielākais jelkad fondā saņemtais dāvinājums. Un jāatzīst, ka, iespējams, tā bija arī pati vērtīgāka dāvana, ko Latvijas valsts saņēma savā jubilejās gadā. Sadarbību ar fondu Gunārs Šterns gan bija aizsācis jau daudz agrāk, dibinot sava sievas tēva docenta Jāņa Fridrichsona piemiņas stipendiju, kas joprojām tiek piešķirta jaunietim, tāpat kā vairāk nekā 150 paša Šterna kunga piemiņas stipendijas. Ziedojums ļauj palīdzēt daudziem, bet tā misija atklājas caur katru vienu, jo aiz katra stipendiāta ir atsevišķa dzīve, situācija un liktenis, ko par labu izdevies grozīt, pateicoties šim atbalstam. Stipendiātu vēstules un apsveikumu kartītes saņem Meta Šternas kundze.

2022. gadā esam zaudējuši arī kādu mums tuvu draugu no Austrālijas – ziedotāju Visvaldi Sniedzi (26.02.1925.- 06.07.2022.). Stipendiju, kas tagad kļuvusi par piemiņas veltījumu, Visvaldis ar sievu Māru dibināja 2011. gadā. Šajā laikā Visvaldis vienmēr aktīvi sekoja līdzi jauniešu studijām. Ar atstātajiem līdzekļiem būs iespējams turpināt to misiju un vērtības, kas Visvaldim bija tik svarīgas mūža laikā. Kārlis Skalbe reiz teicis, ka „laimīgs tas, kas tic savam sapnim, arī nomirstot“, Visvalža sapnis par Latvijas jaunās paaudzes izglītošanu mūžam paliks dzīvs fonda un izskoloto jauniešu sirdīs. Stipendijas administrēšanu turpinās meita Māra.

Gadu no gada mēs ieraugām labsirdību, kurai līdzvērtīgas nav. Gadu no gada, redzot Jūsu atsaucību un aktivitāti, saprotam, ka Latvija tie ir mūsu cilvēki visā plašajā pasaulē, tai skaitā Austrālijā, kur joprojām mīt aktīva, savu Dzimteni mīloša un palīdzēt gatava latviešu kopa, kurai savas tautas gods nav tikai vārds dziesmās vai dzejoļos, bet patiesa dzīves misija un piepildījums! Paldies ikvienam, kurš iesaistās, līdzdarbojas un piedalās izglītošanas procesa nodrošināšanā! Paldies, ka esat un ļaujat mums būt! Paldies, ka darāt Latviju stipru un gudru! Sakām arī lielu paldies laikrakstam „Latvietis“, ar kura palīdzību varam sasniegt savus draugus Austrālijā!

Rakstu sagatavoja:

Dāvids Rubens
Vītolu fonds
www.vitolufonds.lv



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com