Intervija – Lana Kains

Palielināt / Enlarge

Lana Kains. FOTO no Lana Kainas personīgā athīva.

Palielināt / Enlarge

Lana Kains. FOTO no Lana Kainas personīgā athīva.

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

FOTO no Lana Kainas personīgā athīva.

Palielināt / Enlarge

Lana Kains. FOTO no Lana Kainas personīgā athīva.

Ilze Nāgela: Vispirms, lūdzu, iepazīstini ar sevi laikraksta „Latvietis“ lasītājus!

Lana Kains: Esmu dzimis Darvinā, Austrālijas Ziemeļu teritorijā, kur mani vecāki iepazinās. Tur es guvu lielu muzikālo pieredzi, tostarp ar piedalīšanos savā pirmajā operas iestudējumā La Bohéme. Vēlāk, kad man bija apmēram 10 gadi, es kopā ar ģimeni pārcēlos uz Hobārtu, Tasmānijā. Šajā posmā es jau biju pievienojies Gondvānas Nacionālajam bērnu korim un sāku ļoti iesaistīties mūzikā un izpildījumā. Tas bija Tasmānijā, kur es uzsāku mācības, lai iegūtu bakalaura grādu mūzikā. Vēlāk es pārcēlos uz Sidneju, pilsētu, kurā dzimis un audzis mans tēvs, lai pabeigtu bakalaura studijas un iegūtu pēcdiploma grādu. Lielā mērā pateicoties dziedāšanas skolotājai Marei Raienai (Maree Ryan), kura man ir bijusi Sidnejā, esmu guvusi šādus panākumus. Esmu uzstājusies ar dažiem diezgan augsta līmeņa priekšnesumiem, neskatoties uz to, ka esmu jaunāka dziedātāja, tostarp vairākas reizes dziedot kā soliste ar Tasmānijas Simfonisko orķestri. Jaunākais no tiem bija Aleksandra fon Zemlinska Waldgespräch atskaņojums diriģenta Johannesa Friča (Johannes Fritsch),vadībā, kas tika pārraidīts ABC klasiskajā FM radio kanālā.

Aizgājušais gads man ir bijis ļoti noslogots, jo esmu pabeigusi savu maģistra grādu un cenšos izpildīt pēc iespējas vairāk lomas pēc iepriekšējo divu gadu Kovida pandēmijas ierobežojumiem. Es tikko pabeidzu dziedāt Die Königin der Nacht, NIDA un Konservatorijas Operas skolas iestudējumā Mocarta Burvju flauta, un es ļoti gaidīju, kad beidzot 17. un 18. decembrī varēju Sidnejas rātsnamā uzstāties Hendeļa Mesija, kas iepriekšējos gados Kovida ierobežojumu dēļ bija pilnībā atcelti.

Ilze Nāgela: Kādā vecumā Jūs nolēmāt izvēlēties operdziedātājas karjeru? Un kāpēc opera?

Lana Kaina: Tieši vidusskolā es nolēmu turpināt karjeru operā. Lai gan es dziedu koros kopš četru gadu vecuma, man tā bija daļa no manas dzīves, nevis kaut kas tāds, ko es varētu darīt darba dēļ. Tikai 10. klasē es jautāju savai dziedāšanas skolotājai, vai viņa uzskata, ka mana balss ir pietiekami laba, lai gūtu panākumus šajā nozarē? Viņa atbildēja: „ Jā, ja es smagi strādāšu.“ Kopš tā laika esmu apņēmusies pielikt visas pūles un turpināt šo karjeru. Opera nav vienīgais mūzikas veids, kas mani interesē. Ir tik daudz skaistu mūzikas skaņdarbu koncertiem, kas man patīk. Man vienmēr ir bijis svarīgi, lai mūzika savienotos ar mani un stāsta, ko pasniedzu, un es uzskatu, ka mūzikas, stāsta un drāmas kombinācija operā ir īpaši saistoša. Tas arī paver man logu uz citiem laikiem un citām kultūrām, vienlaikus stāstot stāstus, kas ir mūžīgi.

Ilze Nāgela: Kāda mūzika patika mazajai Lanai?

Lana Kains: Bērnībā man galvenokārt patika tas, ko klausījās mani vecāki. Atceros, kad man bija apmēram četri gadi, manam tētim bija jāmācās Carmina Burana koncertam, un viņš to atkārtoti klausījās braucot mašīnā, kad veda mani uz skolu un no tās. Beigās es to iegaumēju un dziedāju līdzi visu koncertu. Man iepatikās pūšamie instrumenti, jo mana māte spēlē mežragu, un tāpēc man patika arī Holsta The Planets. Darvinā nebija daudz operas, lai gan es piedalījos bērnu korī Austrālijas Operas turnejas izrādei Bohēma. Tā es nonāca pilnā aplī, kad šogad Bergamo izpildīju Musetta. Man ļoti patika arī klasiskās muzikālās teātra filmas, piemēram, Mūzikas skaņas (The Sound of Music) un Mana skaistā lēdija (My Fair Lady), un atceros, ka bērnībā tās skatījos atkal un atkal. Visbeidzot, mans absolūti mīļākais skaņdarbs, kam kā maza meitene dziedāju līdzi, bija no Operas spoks (Phantom of the Opera). Protams, tas ir neliels trakums klasiskajam dziedātājam, bet es biju apsēsta ar šo. Es kādreiz vēlējos, lai es varētu mācīties no Phantom, lai es varētu dziedāt tikpat labi kā Kristīne.

Ilze Nāgela: Kāds ir Jūsu muzikālās izglītības ceļš?

Lana Kains: Es sāku dziedāšanas nodarbības diezgan jauna un vēlāk pievienojos Jaunatnes mūzikas centram Darvinā, pavadot sestdienas, spēlējot trompeti, dziedot koros un studējot mūzikas teoriju. Vienpadsmit gadu vecumā pievienojos Gondvānas Nacionālajam bērnu korim, kas ir viena no vadošajām mūzikas izglītības iestādēm Austrālijā. Pēc pārcelšanās uz Hobārtu daudzas manas mūzikas studijas notika manā skolā, kurā bija skatuves mākslas programma. Pateicoties maniem sasniegumiem mūzikā, es varēju piedalīties programmā High Achievers, kas ļāva man uzsākt universitātes mūzikas studijas vidusskolas 12. klasē. Divus gadus apguvu mūzikas izpildītāju bakalaura grādu Tasmānijas Mūzikas konservatorijā, pirms pārgāju uz Sidnejas Mūzikas konservatoriju, lai pabeigtu bakalaura un maģistra grāda mūzikas studijās operā pie manas pašreizējās dziedāšanas skolotājas Marī Raienas (Maree Ryan).

Ilze Nāgela: Kādos konkursos Jūs piedalījusies?

Lana Kains: Gadu gaitā ar mainīgiem panākumiem esmu piedalījusies Darvinas, Hobārtas un Sidnejas Eisteddfods konkursos. Eisteddfods piedāvā plašu mūziķu klāstu dažādām vecuma grupām, un tas vienmēr ir bijis labs veids, kā man piecelties uz skatuves un vingrināties uzstāties. Es iekļuvu Sidnejas Eisteddfodas operas stipendijas pusfinālā gan šogad, gan pagājušajā gadā, kā arī šogad Sidnejas Starptautiskās dziesmu balvas finālā. Pēc piedalīšanās konkursā Melburnas Liederfest 2017. gadā un saņemot Džoanas Arnoldas un Betīnas Makenas (Joan Arnold & Bettine McCaughan ) piemiņas balvu, man bija liels gods atgriezties šogad un iegūt pirmo vietu. Es vienmēr esmu īpaši interesējusies par Lieder un vidusskolā mācījos vācu valodu. Tas bija tik aizkustinoši, ka man tika piešķirta balva par mākslas veida izpildījumu, kuru es ļoti cienu.

Ilze Nāgela: Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?

Lana Kains: Mans mērķis tagad ir mēģināt nopelnīt iztiku kā dziedātājai, vēlams ar Fest līgumu ar māju Eiropā. Šogad es došos uz Vāciju, lai piedalītos nodarbībās ar dažiem uzticamiem skolotājiem un skatēs vietējiem aģentiem un operām Vācijā, Austrijā un Šveicē. Es arī ceru atgriezties Rīgā un izpētīt, kādas iespējas varētu būt uzstāties Latvijas Nacionālajā operā. Es ceru, ka varēšu pievienoties Jauno mākslinieku programmai un strādāt, lai kļūtu par vadošo mākslinieku, vai varbūt uzzināt, ka es būtu labs viesu variants, ja kādam ir nepieciešams Königin der Nacht. Skatīšos par iespējām piedalīties arī starptautiskos konkursus, lai pārbaudītu sevi uz lielākām skatuvēm.

Ilze Nāgela: Vai Tu spēlē arī kādus mūzikas instrumentus?

Lana Kains: Papildus dziedāšanai es spēlēju trompeti un turpināju mācīties instrumentu līdz 12. gadam. Es varu spēlēt arī nedaudz klavieres, bet, kā jums teiks kāds no maniem dziedāšanas studentiem, ne pārāk labi.

Ilze Nāgela: Liels paldies par intervija atvēlēto laiku. Vēlu Tev laimīgu šo Jauno gadu, kā arī sekmes un panākumus uz Operas skatuves. Lai piepildās sapnis dziedāt Latvijas Nacionālajā operā! ■