Jaungada pārdomas

No Kenedija Kosmiskās stacijas Floridā (ASV) 2022. gada 16. novembrī izmēģinājuma lidojumam bija startējusi nesējraķete SLS (Space Launch System) kopā ar Kosmosa kuģi (kapsulu) Orions. Garajā 25,5 dienu izmēģinājuma lidojumā Orions veicis virkni manevru, to skaitā, apriņķojot Mēnesim ar pietuvinājumu 130 km tā virsmai. Modernajā vēsturē ir sasniegts no Zemes tālākais punkts, cilvēkiem pilotējamam kuģim – 432 000 km. Atgriezdamies no vairāk nekā 2,2 miljonu km garā lidojuma, Orions veiksmīgi pietuvojies Zemei, un, izšaudamies cauri atmosfēras biezajiem slāņiem (re-entry), veicot sekmīgus piezemēšanās manevrus, nosēdies, izpletņu nests ar vieglu plunkšķi Klusajā okeānā – kā plānots 11. decembrī.

Tādējādi tika palaista programma Artemīda 1, ar kuru pēc 50 gadu pārtraukuma paredzēts atgriezties uz Mēnesi, šoreiz – uz palikšanu. Astronautu komandas sastāvā būs sievietes un vīrieši.

Zīmīgie nosaukumi runā paši par sevi – Artemīda, kas grieķu mitoloģijā ir Apollo māsa, un Orions – zvaigznājs, kura sastāvā ietilpst Oriona Josta, ar pazīstamo nosaukumu Trīs Māsas vai Trīs Ķēniņi, ir bijis uzticams ceļrādis jūrniekiem tūkstošiem gadu. Iecerēts ir arī uzbūvēt apdzīvojamu Mēness bāzi, kur varētu veikt visu nepieciešamo, lai sagatavotos lidojumam uz Marsu (skat. nasa.gov).

Vai mūsu priekšstati ir atbilstoši?

Pirms dažiem gadiem Sidnejā ar prezentāciju viesojās mācītājs Džeimss Gillilands no ASV (James Gilliland, skat. mājas lapu eceti.org).

Džeimss Gillilands dzīvo Amerikā pie Foreļu Ezera Mt. Adams kalna pakājē, kur vada nelielu Sanktuāriju – burvīgā senatnes mantojuma vietā, kas apvīts ar indiāņu leģendām un mītiem par dieviem no debesīm. Tur atrodas viņa rančo. Kādu dienu, nu jau pirms gadiem 20, Džeimss dziļā meditācijā savā lauku mājā, būdams istabā vienatnē, dzirdējis skaidru balsi angļu valodā, kas viņu uzrunājusi patīkamā altā. Pēc vairākām minūtēm komunikācijas, kad beidzot Džeimss pavaicāja: „no kurienes jūs pārraidāt?“, tad atbilde bijusi tikpat pārsteidzoša cik pati saruna: „Mēs runājam no kuģa“. Kad Džeimss to dzirdēja, viņš pirmajā brīdī nodomāja, ka vai nu sāk halucinēt vai sapņo. Un teica: „Es nu labāk iešu laukā stādīt kokus vai darīt citus dārza darbus,“ – lai atgrieztos tā sakot „uz Zemes“. Kad Džeimss izgāja laukā, viņam pretī skrēja abas viņa māsas, kas arī dzīvoja šai mājā, un sauca: „Vai tu redzēji?...Vai tu redzēji?!“ Džeimss atvaicājis: „Ko redzēju?“ Un māsas norādīja uz debesīm. Džeimss pacēla savas acis augšup un palika stāvam ar ieplēstu muti. Tieši virs mājas ap 100 m augstumā nekustīgi gaisā karājās milzīgs šķīvis. Tad tas, lēni uzņemdams ātrumu, arvien pieaugošā tempā, beidzot zibenīgi izzuda skatam... Principā tā bijusi pirmā reize Džeimsa komunikācijai ar zvaigžņu viesiem, kas stādījušies priekšā kā Orionīti.

Mazliet par Orionu

Oriona zvaigznājā spožākās zvaigznes ir: Rīgels, Betelgeize, Bellatrix, Alnilam, Alnitak, Saif un Mintaka. Bet tā sastāvā atrodas vēl daudzas zvaigznes. Pie naksnīgā debess juma spilgti iezīmējas Oriona Josta, ko sastāda Alnitak, Alnilam un Mintaka. To pazīst arī kā Trīs Ķēniņi vai Trīs Māsas. Alnitak attālums no Zemes sasniedz 817 gaismas gadus (light years). Atcerēsimies, ka viens gaismas gads ir distance, ko gaisma ceļo no Zemes vienu gadu ar ātrumu apm. 300 000 (trīs simti tūkstoši) km/sekundē. Tas ir apm.10 triljoni km. Tad pareizini to ar 817, – tik tālu atrodas Orions. Alnilam – vidējā zvaigzne jostā – atrodas ap 1340 gaismas gadu attālumā no Zemes. Un Mintaka – jostas labējā malā – ap 916 gaismas gadu. Tie ir kolosāli Kosmiskie attālumi.

Vai caur liekto telpu?

Tomēr pēc vairāku fiziķu domām (skat. Alan Holt astrophysicist, David Froning quantum vacuum power aerospace expert, u.c.) pie telpas izliekuma tehnoloģiskās iespējas (hyperspace) – šie attālumi būtu veicami apm. 6-7 stundās. Pie tam, saskaņā ar antīko informāciju (ancient wisdom), kas sastopama Vēdās un citos senos tekstos, var spriest, ka šāda veida metodes sirmā senatnē ir bijušas pazīstamas.

Orions, raugoties no Zemes, uzlec vienā debess pusē un mēro ceļu pāri visam debess jumam, tāpēc tūkstošiem gadu ir bijis lielisks ceļrādis jūrniekiem navigācijai pāri okeāniem. Arī mūsu slavenie jūrasbraucēji: meditācijas skolotājs Gints Barkovskis un piedzīvojumu meklētājs Kārlis Bardelis – brašie airētāji pāri Atlantijas okeānam 2016. gadā (ar viņu epopeju esmu iepazīstinājis lasītāju laikrakstā „Latvietis“ Nr. 536.), to pieminēja. Un atcerēsimies, ka Kārlis vēlāk viens veica ceļojumu pāri Klusajam okeānam 2018. – 2020. gados, bet 2022. gadā ir šķērsojis Indijas okeānu un sasniedzis Āfrikas krastu. Tad lūk, neraugoties uz moderno aprīkojumu, viņi vienmēr bijuši sajūsmā ieraudzīt Orionu, kurš uzticami un nešaubīgi ļāva ieturēt brauciena virzienu.

Vai mūsu atziņu loks būtu paplašināms?

Mācītāja Džeimsa Gillilanda varbūtējais kontakts (alleged contactee) piektās pakāpes regulāro pieredžu dēļ – pēc astronoma Alena Haineka skalas (close encounters of the fifth kind, Allen Hynek astronomist), viņa vadītais Sanktuārijs pie Foreļu Ezera Mt. Adams kalna pakājē ir šodien izvērties par ufoloģijas Mekku. Uz turieni dodas daudz apmeklētāju gan no ASV, gan no Eiropas un citām vietām. Tur var kempingot un, saskaņā ar publikācijām, baudīt vienreizējus labvēlīga (benevolent) kontakta piedzīvojumus praktiski katru diennakti. Un jāpiemin, ka tā ir tikai viena no daudzām šāda rakstura lokācijām uz Zemeslodes.

Džeimss izsakās, ka viņa ticības sistēmā, kas sastāv kā lielākai daļai kristiešu no Jaunajā Derībā sacītā par Dievu, Jēzu un Eņģeļiem, tagad nācās ietilpināt jeb atrast vietu arī šim fenomenam un, proti: Visums ir apdzīvots.

Pie tam, ar XXI gadsimtu arī konvencionālās zinātnes popularizētie viedokļi sliecas šai virzienā: „Visums ir pārāk milzīgs, lai tur būtu tikai mēs uz Zemes.“

Savu viedokli šai sakarā ir izteicis arī priesteris un demonoloģijas eksperts Korādo Balduči (padre Corrado Balducci), nākdams uz itāļu TV daudzas reizes. Pēc viņa domām jautājums sen vairs nav jā vai nē, bet gan tas ieiet nākamajā fāzē – par mūsu attiecībām ar viņiem. K. Balduči pauž uzskatu, ka „NLO iemītniekiem NAV demonisks raksturs...“, kā arī „tas NAV apsēstības fenomens...“, un arī „tie NAV uzskatāmi kā dievišķi Eņģeļi...“, bet „tie ir fiziskas būtnes, kas savā attīstībā atrodas kaut kur pa vidu Zemes cilvēkam un Eņģeliskai pasaulei...“ un tāpēc fenomens „...ir pētījams ar zinātniskām metodēm.“ (skat. Corrado Balducci „Pegasus Research Consortium“ by Richard Boylan Ph.D).

Savukārt Matīss Barkovskis – Latvijas Lepnums 2008, saskaņā ar viņa mājas lapā MieraMāksla sacīto, praktizē komunikāciju ar debesīm savos čannelinga semināros, ko pats vada un šai nodarbei apmāca arī interesentus Rīgā, Valmierā, Liepājā, Kuldīgā.

Saskaņā ar publikācijām, šādus labvēlīgus kontaktus piedzīvo arī CSETI grupa savās CE5 (close encounter of the fifth kind) meditācijas nodarbībās Dr. Stīvena Grīra vadībā (Steven Greer, ASV).

Atcerēsimies arī to, ka visas lielās reliģijas uz zemes, saskaņā ar to dibinātāju, ir vienā vai otrā veidā, bet – Cilvēcei dotas no debesīm. Tādēļ uz Zemes ļoti aktuāls kļūst Garīgais briedums. Jo Universālais likums skan: tehniskām iespējām un garīgumam ir jābūt līdzsvarā, lai civilizācija saņemtu atļauju atstāt savu planetāro ekosistēmu, gan individuāli, gan kolektīvi. Šo konceptu esam pazinuši jau sirmā senatnē un to sastopam no jauna mūsdienu paradigmās.

(Skat. mājas lapas – http://xfacts.com/old/ , eceti.org, cseti.org, „MieraMāksla“, u.c., kā arī agrīnos autorus – Billie Meyer (Šveice CH), Elizabeth Klarer (UK), Howard Menger (USA), u.c., kā arī video uz Youtube „The Phoenix Lights – the documentary“, un „Bill Chalker, Hair of an Alien“ u.c., un arī publikācijas – Dr. Dolores Cannon „Three waves of volunteers“, wikipedia enciklopēdijas zvaigžņu karti, u.c.),

(Bībelē sk. Ecehiēla I nodaļu, I Moz.6:1-4, Mk.16:20, Atkl.19:10,u.c.)

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“