Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Dzīve sākas, dzīve beidzas, dzīve turpinās. Trimdai pārveidojoties par diaspora, pazūd no dzīves „skatuves“ bijušie trimdas sabiedrības veidotāji un vadītāji. Cik no tiem 20 000 latviešiem, kuri iebrauca Austrālijā no 1947. līdz 1952. gadam ir vēl starp mums? Skaidrs, ka tikai mazākā daļa.

Bet arī skaidrs, ka, pārkāpjot parastos likumus par imigrantu sabiedrību pastāvēšanu, latvieši ir sev izveidojuši paliekošo vietu Austrālijas sabiedrībā. Tāpat arī citās zemēs, kurās iebrauca lielāks skaits latviešu.

Viens klasisks veids, kā kāda etniskā grupa ir ilgtspējīga svešā zemē, ir geto veidošana. Grupas locekļi redz viens otru katru dienu, ar kaimiņiem un veikalos runā savā valodā. Šādā veidā, piemēram, daudzās pilsētās pasaulē ir izveidojušās ķīnieši „apakšpilsētas“ – angliski „Chinatown“.

Latvieši, pretstatā, dzīvoja izkaisīti pa visu pilsētu, veidojot „virtuālu geto“, kuras locekļi sanāca kopā savās sabiedriskās ēkās tikai vienu vai vairākas reizes mēnesī. Visu citu laiku latviešu kopiena pastāvēja tikai cilvēku prātos.

Šis „virtuālais geto“ atšķīrās no īsta geto ar to, ka tās locekļi neturējās tikai pie sevis, bet atstāja paliekošu ietekmi mītnes zemes sabiedrībā. Šī gada pirmajā dienā mūžībā aizgājušais 98 gadus vecais Brūno Krūmiņš ir izcils piemērs. Viņš ne tikai neskaitāmus gadus vadīja Adelaides Latviešu biedrību, rīkoja Austrālijas latviešu Kultūras dienas un ieņēma vēl citus vadošus amatus latviešu sabiedrībā, bet arī no 2000. līdz 2007. gadam bija Dienvidaustrālijas pavalsts gubernatora vietnieks (Lieutenant-Governor). Šajā amatā Krūmiņš pārstāvēja karalieni gubernatora prombūtnē, pildot līdzīgus pienākumus kā Latvijas valsts prezidents.

Latviešu trimdinieki ir bijuši ļoti sekmīgi daudzās jomās vietējā sabiedrībā, bet vienmēr ir pastāvējusi šī dalītā identitāte – reizē austrālietis un latvietis.

Kā tas turpināsies? Trimdas sabiedrības saliedētību veicināja vairāku gadu ciešā kopdzīvošana bēgļu nometnēs Vācijā pēckara periodā, bet tagad vairs nav nekā līdzīga. Lielā mobilitāte nozīmē, ka cilvēku sastāvs var viegli mainīties, un jaunos latviešu diasporas piederīgos nevieno kopā pārdzīvotā vēsture.

Tāpēc ir vēl jo svarīgāk, ka, dzīvei turpinoties ar citiem „aktieriem“, Latvijas valsts aktīvi rūpējas par tagad jau visu pasauli aptverošo „virtuālo geto“, jeb „Latviju ārpus Latvijas“.

GN
2023. g. 9. janv.