Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

LR aizsardzības ministre Ināra Mūrniece Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra: „Ukrainai ir jāuzvar, un Krievijai ir jāzaudē“. Vienkārši. Viņa arī atklāja, cik dziļi mēs esam iesaistīti Ukrainas pusē.

Ja NATO norma ir izdot 2% no IKP (Iekšzemes kopprodukta) aizsardzībai, tad Latvija šo proporciju sasniedza tikai 2018. gadā. Pirms desmit gadiem – 2013. gadā – Latvijas aizsardzības budžets bija tikai 0,94% no IKP.

Aizsardzības ministre atklāja, ka pēc tam, kad būsim nosūtījuši to kravu, kura tagad tiek gatavota, Latvijas palīdzība Ukrainai būs sasniegusi 370 miljonus eiro jeb 1% no IKP. Tātad, procentuāli vairāk neka viss Latvijas aizsardzības budžets pirms 10 gadiem.

Sēžot tālu no frontes līnijām, var būt grūti iedomāties kara realitāti. Bet noteicošs faktors sekmīgai aizstāvībai ir tieši gatavība šai aizstāvībai, un tā bieži, diemžēl, tikai rodas tad, kad karš jau ir ieradies. Ukraina nebija militāri gatava atraidīt Krievijas iebrukumus Krimā un Donbasā 2014. gadā, bet tā mācījās un fundamentāli uzlaboja savas militārās spējas.

Mūsu palīdzība Ukrainai ir palīdzība pašiem sev. 2016. gadā Krievijas prezidents Putins piedalījās Krievijas Ģeogrāfijas biedrības apdāvināto bērnu apbalvošanas pasākumā. Viņš prasīja deviņus gadus vecajam Miroslavam: „Kur beidzas Krievijas robežas?“ Miroslavs sāka atbildēt, minot robežu ar ASV Beringa šaurumā, bet Putins paskaidroja: „Krievijas robežas nekur nebeidzas“.

Šādu uzskatu viņš ir atkārtoti paudis, un varam nešaubīties, ka Putins uzskata Latviju kā tikai uz laiku atdalītu Krievijas teritoriju.

Ja Ukrainā ir panākts kaut kāds „miers“ bez Krievijas sakāves, tad visa mūsu un Ukrainas vēsture liek saprast, ka tā būs tikai atelpa Krievijai atkal attīstīt savas kauju spējas. Latvijas – Krievijas 1920. gada miera līgums, izrādījās, nebija saistošs Krievijai. Tāpat visi vēlākie sadarbības un palīdzības līgumi. Ukraina pat atdeva savu kodolieroču arsenālu 1994. gadā – tajā laikā trešo lielāko pasaulē – tikai lai saņemtu no Krievijas garantijas par Ukrainas teritoriālu integritāti. Garantijas izrādījās nederīgas.

Ja Ukraina arī atkarotu visu savu teritoriju līdz tām robežām, kuras Krievija garantēja 1994. gadā, tad Ukrainas drošību nākotnē varētu garantēt ne kārtējais jaunais līgums ar Krieviju, bet tikai pilnvērtīga piedalīšanās NATO.

Mums jāturpina palīdzība, un jāattīsta mūsu kaujas spējas, lai vispār nepieļautu karu mūsu zemē. Jo Krievijas lācis mēdz uzbrukt tikai vājākiem.

GN
2023. g. 31. janv.