Pārdomas

Pasaules Starpreliģiju harmonijas nedēļu (World Interfaith Harmony Week) atzīmē katru gadu februāra pirmajā nedēļā, kopš ANO Ģenerālā Asambleja to iedibināja, sākot ar 2010. gadu. Ģenerālā Asambleja atzīmēja, ka savstarpējā sapratne un starpreliģiskais dialogs sastāda nozīmīgu daļu miera kultūrai, un iekārtoja Pasaules Starpreliģisko harmonijas nedēļu ar nolūku, lai sekmētu harmoniju starp visiem ļaudīm, neatkarīgi no viņu ticības vai reliģiskās piederības. Šai tēmai esmu veltījis savu rakstu Plejāde un Andromēda.

PLEJĀDE UN ANDROMĒDA

Plejāde

Plejāde jeb Septiņas Māsas – ir zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā (Taurus), līdz kurai attālums no Zemes pārsniedz 400 gaismas gadu (light years). Atcerēsimies – viens gaismas gads ir mērvienība, kas atbilst attālumam, ko gaisma, ceļojot ar ātrumu ap 300 000 (trīs simti tūkstoši) km/sekundē – veic viena gada laikā. Tas ir grandiozs Kosmiskais attālums, un tad pareizini to ar 400 – lūk, tik tālu atrodas Plejāde. Tomēr, saskaņā ar vairākiem teorētiskiem fiziķiem (skat. Alan Holt astrophysicist, David Froning quantum vacuum power aerospace expert, u.c.) pie telpas izliekuma tehnoloģiskās iespējas (hyperspace) šāds attālums būtu veicams apm. septiņās stundās. Interesanti, ka saskaņā ar plejādiešu varbūtējiem komunicētājiem (alleged contactees, skat.ref.) – plejādieši veicot šo attālumu apm. sešās stundās, kas – tātad tikai ar stundas starpību – atbilst mūsu fiziķu kalkulējumiem.

Plejādi galvenokārt raksturo deviņas spožākās zvaigznes – Sterope, Merope, Elektra, Maia, Taygeta, Caleano, Alcyone, Atlas un Pleione. Saskaņā ar vairums komunicētāju viedokli (alleged cotactees) – plejādiešu civilizācija apdzīvo Taygetas apriņķojošo planētu Erra. Pēc izskata pārsvarā atgādinot skandināvus, un principā līdzinoties zemes cilvēkam tik ļoti, ka ejot pa ielu, nevarētu atšķirt.

Ar komunikāciju ir tā: vairums Visuma saziņas gadījumos komunikācija ar Visuma civilizāciju, ko uz Zemes pieņemts saukt par plejādiešiem notiek ne uzreiz. Un tas atkārtojas no gadījuma uz gadījumu. Vispirms cilvēks apgūst sarunu ar saviem Skolotājiem un citām Debesu būtnēm.

Otrkārt. Var teikt, ka Reliģiskā prakse cilvēku principā uz to virza un tam sagatavo. Kristietībā, ja kas nododas Jaunās Derības ticībai un arī reliģiskai praksei, tad cilvēks pakāpeniski pierod pie tādiem garīgiem aspektiem, kas būs nepieciešami vēlākai komunikācijai ar augsti attīstītām Universa civilizācijām, kā piemēram, plejādieši. Tur valda harmonija, gaisma un saticība. Tas ir galvenais iespaids, ko katrs komunicētājs uzreiz sajūt, un ko nevar viltot (fake, angl.). Jo tas netiek pasniegts ne kā teorija, ne lozungi vai reklāma, ko varētu piepildīt gan ar patiesu, gan ar nepatiesu saturu. Šīs kvalitātes – kā harmonija, gaisma, un brāļu/māsu mīlestība vienkārši IZSTARO no Augsti attīstītām Kosmiskajām civilizācijām, kā viņu iekšējais stāvoklis, kas laužas uz āru, kas apņem un piepilda katru, kurš nostājas viņu priekšā. Tas tevi aizkustina un sasilda, kā Mīlestība, kas nāk no Debesīm, un ko tu sajūti ar sirdi, dvēseli un prātu, ar ko tu piepildies, gūdams spēku, prieku un baudījumu. Un ko tu pēc tam vari dot tālāk.

Komunikācijai ar zvaigžņu civilizācijām ir viens galvenais noteikums: jābūt pilnīgi skaidrā.

Pie visa tā jāatceras, ka minētās zvaigžņu civilizācijas savā attīstībā tomēr nav vērtējamas kā Eņģeļi Debesīs. Resp., kaut arī viņi vairs nav tik piesaistīti materiālajai 3D pasaulei kāds vēl ir Zemes cilvēks, tomēr nav arī vēl sasnieguši tādu Gaismas pakāpi kā Eņģeļu pasaule. Viņi arī vēl lieto fizisku tehniku, piemēram, lai pārvietotos Visumā, kaut arī citā līmenī nekā Zemes civilizācijai šodien pieejams.

Kad viņš/-a uz Zemes ir sasniedzis zināmu Kosmiskās sarunas kultūru, ar viņu sāk komunicēt, piemēram, plejādieši, kuri ir ļoti jūtīgi uz Zemes cilvēka garīgo līmeni. Tur eksistē tādas pakāpes pieklājība, ko mēs uz Zemes patlaban gandrīz nevaram īstenot. Iemesls šai komunikācijai ir labi saprotamais apstāklis, ka mūsu civilizācija, kas dzīvo uz Zemes, ir principā sasniegusi nepieciešamo gatavību – mentālo (prāta) un tehnisko attīstību, lai īstenotu sava Likteņa nākamo posmu: sadarbību ar apdzīvoto Universu Mierā. Plejādieši uzlūko Zemes cilvēku civilizāciju kā vienu un vienotu.

Andromēda

Tā ir pie debess spožākā zvaigžņu kopa aiz Plejādes. Andromēda sastāda daļu no Perseus zvaigznāju grupas: Cassiopeia, Cepheus, Andromeda, Perseus, Pegasus, un Cetus. Spožākā zvaigzne ir – Alpheratz (Alpha Andromedae), kas atrodas 97 gaismas gadu attālumā (light years) no Zemes. Mirach (Beta Andromedae), otra spožākā zvaigzne, 200 gaismas gadu attālumā no mūsu Saules sistēmas. Un trešā – Almach (Gamma Andromedae), ar 350 gaismas gadu attālumu. Visievērojamākais astronomiskais objekts šai zvaigznājā ir mūsu tuvākais kaimiņš – Andromēdas Galaktika (M31, skat. karti), kas atrodas divarpus miljoni (2 537) gaismas gadu attālumā no mums. Tie ir kolosāli Kosmiskie attālumi.

Kā jau iepriekš minēju, saskaņā ar vairākiem teorētiskiem fiziķiem – šos attālumus pie tehnoloģiskās iespējas caur izliektu telpu (hyperspace) principā varētu veikt nepilnās 6 – 7 stundās. Un arī, lielāko daļu no tā, tērējot ieiešanai un iziešanai no liektās telpas, bet mazāko – pašam lidojumam. Savukārt, saskaņā ar Visuma saziņas (channeling) praktiķiem, tieši to arī attīstītas Kosmiskās civilizācijas kā plejādieši un andromēdieši dara. Tomēr, neatkarīgi no visa tā, Andromēda tuvojas mūsu Piena Ceļam, pārvietojoties taisnā līnijā caur 3D Kosmosu ar ātrumu 110 km/sekundē. Tas it kā ir neliels ātrums priekš Kosmiskiem attālumiem, tomēr konstants, un varam parēķināt, cik būs veikts gada laikā. Dienā veiktā distance iznāk ap 9,5 miljoni km. Tātad, 3 468 960 000km jeb ap 3,5 biljonu km gadā. Var teikt, nākamos piecus biljonus gadu Andromēdas Galaktika turpinās saplūst ar mūsu Piena Ceļa Galaktiku. Dzimst jauna, grandioza Kosmiskā pasaule. Var spriest, tas nozīmēs arī jaunas iepazīšanās, kultūras sakarus, sadraudzību utt.

Tālāk. Runājot par tuviem sastapšanās gadījumiem ar zvaigžņu viesiem (close encounters of the fifht kind), no aculiecinieku stāstiem tie, kas stādījušies priekšā kā andromēdieši – ir nedaudz līdzīgi filmā Avatara atainotajām būtnēm – gara auguma un zilā krāsā. Un tie pārsvarā izceļas ar intelektu un militārām kārtības uzturēšanas funkcijām Kosmiskā mērogā. Bībelē lasām: „Debesu kara pulki sekoja Viņam uz baltiem zirgiem, tērpti baltā tīrā audeklā.“ (Atkl.19:14) Zīmīgi šai sakarā, ka seno austrumu dievības, kas nākušas vai nāks no debesīm, pārsvarā tiek attēlotas uz baltiem zirgiem, bet zilā krāsā. Tāpat citas senās tautas, kā Hopi, atceras zilos zvaigžņu viesus (blue-skinned warriors), kas nesuši mums zināšanas astronomijā un arhitektūrā. Tie arī uzlūko Zemes civilizāciju ka vienu un vienotu. Tāpēc uz Zemes ļoti aktuāls kļūst masveidīgos mērogos – Garīgais briedums.

Šodien galvenais uzdevums visiem ir Apziņas paplašinājums no planetārās uz Galaktisko, to darot mērķtiecīgi. Jo Apziņa izplešas kā zvaigzne, kas izlej savus starus Izplatījumā. To ietver arī jēdziens – no Homo-Sapiens kļūt par Homo-Galacticus. Apziņas izplešanās ir no Dieva.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“

(skat. mājas lapas - http://xfacts.com/old/ , James Gilliland (USA) ECETI.org, Steven Greer (USA) CSETI.org, Matīss Barkovskis (LV) „MieraMāksla“, kā arī agrīnos autorus Billie Meyer (Šveice, CH), Elizabeth Klarer (UK), George Adamski (USA), u.c., kā arī video uz Youtube „The Phoenix Lights – the documentary“, „Bill Chalker, Hair of an Alien“, „Mexican UFO sighting“, un arī publikācijas Dr. Dolores Cannon „Three waves of volunteers“, rakstus laikrakstā „Latvietis“ Nr.733. „Orions. Jauns starts“, un arī LL Nr.736. „Karantīna vai tīkls“, sk. wikipedia enciklopēdijas zvaigžņu karti.) ■