Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Pirms gada, 2022. gada 24. februārī Krievija beidzot pilnībā nolaida savu masku un ar milzīgiem spēkiem iebruka Ukrainā. Vairs nebija nekādi „zaļie vīriņi“, kā tas bija kara sākumā, 2014. gadā Krimā. Tagad sākās vienkārši „īpašā militārā operāciju“ lai „panāktu Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju“. Kā zināms, tagad jau gada garumā sekoja terorakti, masveidā civiliedzīvotāju slepkavošana, spīdzināšana un izvarošana.

Pēc sākotnējām labām sekmēm, Krievija sāka atkāpties, un tagad izplatīts ir vērtējums, ka Krievija zaudēs karu. Un kas pēc tam? Miera līgums?

Starpvalstu līgumi ir šķirojami dažādos veidos. Vieni ir vienkārši birokrātiski, lai formalizētu sadarbības veidus – piemēram Brexit līgums. Abas puses ir ieinteresētas līguma pildīšanā, un tas var pastāvēt ilgu laiku, līdz kamēr to groza uz abpusēju vienošanās pamata.

Otrs ekstrēms ir ar varu uzspiests līgums starp kara uzvarētāju un kara zaudētāju. Šajos gadījumos zaudētāju pusei ir maz iespējas ietekmēt līguma saturu, un uzvarētāju puse var draudēt ar militāru darbību, ja līgums netiek pildīts. Piemērs ir 1919. gada Versaļas miera līgums, kas bija Vācijai ļoti nelabvēlīgs. Kad Vācija neveica līgumā noteiktos reparācijas maksājumus, tad 1923. gada janvārī Francijas un Beļģijas militārie spēki iegāja un okupēja Vācijās Rūra apgabalu. Okupācija ilga līdz 1925. gada augustam, un tajā laikā franču spēki nemieros nogalināja ap 130 vācu civilistu.

Latvijai vēl zīmīgāks bija 1918. gada 3. marta Brestļitovskas miera līgums, ar kuru beidzās Pirmais pasaules karš Vācijas-Krievijas frontē. Kara zaudētājs Krievija bija spiesta atteikties no tiesībām uz Latviju un vēl citiem Vācijas okupētiem reģioniem. Ar Vācijas zaudējumu karā pret Rietumu sabiedrotiem, Brestļitovskas līgums tika anulēts, un Krievija varēja atkal pretendēt uz Latvijas teritoriju.

Pēc Latvijas sekmēm Neatkarības karā, Krievija atkārtoti 1920. gadā atteicās no visām tiesībām uz Latvijas teritoriju. Bet divdesmit gadus vēlāk, kad Krievija bija kļuvusi pietiekami spēcīgi, tā atkal sagrāba Latviju 1940. gadā.

Citā kategorijā varētu likt 1994. gada Budapeštas vienošanās, kad Krievija apsolīja respektēt Ukrainas teritoriālo integritāti, pretī saņemot Ukrainas kodolarsenālu – trešo lielāko pasaulē. Bet divdesmit gadus vēlāk Krievija bija pietiekami spēcīga, lai arī šo pārkāptu.

Krievija, acīmredzot, neuzskata līgumus par saistošiem, bet tikai kā aizsegus, lai reģenerētu savus militāros spēkus. Ko darīt?

GN
2023. g. 22. febr.